Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 09/12

Ņemot vērā, ka septembra pirmās divas nedēļas pavadījām krietni siltākās zemēs, kārtīgi atpūšoties, ir tikai loģiski, ka šī mēneša recepte tapa pašā, pašā pēdējā brīdī – šodien. Tāda kārtīga latvieša svētdienas maltīte – kartupeļi, biezpiens un siļķe. Pirms ķeros pie situācijas izklāsta, jāsaka, ka kādam Mūsmāju kolektīvā ir liela mīlestība pret zivju ēdieniem – no 12 receptēm četras ir zivju ēdieni. Turklāt – trīs no tiem pēdējos četros mēnešos (vēl bija arī reņģes panējumā no pirmā izaicinājuma – janvāra receptes), tā kā par zivīm jūs vēl te dzirdēsiet.

Septembra receptes produktu sadaļa izskatījās pavisam amizanti – nepieciešamas divas sālītas siļķes un divas lapas avīzes. Neizklausās traki. Bet beigās nemaz tik viegli nebija – pēdējo nedēļu pavadījām meklējot sālītas, iztīrītas siļķes, ko tikai ietīt papīrā un likt cepties. Protams, tādas neatradām. Marinētas jā – cik uziet, bet sālītas galu galā pirkām tās, kas ir bundžās, veselas, ar neiztīrītām iekšām. Kas tad man, varu arī siļķes iztīrīt, ja vajag.. iespējams :D.

Līdz ar to, gatavošanas process tieši ar to arī sākās. Tātad, ja esiet manā situācijā, tad vispirms paņemiet siļķi, maigi iegriežat to visā vēdera garumā, sākot no vietas, kas teorētiski varētu būt kakls – tur kur beidzās galva. Un tad, mēģinot īpaši ar rokām nečamdīt konsistenci tam, ko velkat ārā (nav nekas patīkams), visu iztīriet, kamēr sajūt asaku, kas aizsargā mīkstumiņu. To vēlāk ēdīsim! Man nav ne jausmas, vai tas ir pareizais ceļš, kā tīrīt sālītu siļķi, bet katrā ziņā – rezultāts bija :). Kad to ir izdevies izdarīt, tad seko vienkāršākais process – kārtīgi samitrina avīzes lapu un tajā ietin siļķi, lai liktu cepties.

Lai gan receptē norādīts, ka šī ir ugunskurā cepta siļķe, tā kā mums šomēnes laukos tomēr ciemoties nesanāca ieplānot, palikām pie piebildes – siļķi var cept arī cepeškrāsnī, 230 grādu temperatūrā. Tā arī darījām, lai gluži istabas vidū nebūtu ugunskurs jātaisa! Tas arī viss – saliek smuki sapakotas siļķes uz pannas, iekšā cepeškrāsnī un pēc 20 minūtēm – pusdienas gatavas. Kamēr zivtiņas sutinās, tikmēr izvāra kartupeļus, lai būtu, kas piesien dūšu un sataisa biezpienu, svaigumam. Ideāli, ja saldētavā vēl ir dilles, tad pieliek klāt arī tās. Un kamēr ņemsies ap šīm lietām, siļķe ar jau būs gatava.

Ja saliekot porcijas, likās, ka grūtākais ir galā, tā tomēr nebija. Izrādās, ka siļķe ir pilna ar mazām asaciņām, ko vismaz es centos izlasīt ārā un tas beidzās ar sajūtu, ka ņemoties ap ēdienu patērēju vairāk kalorijas, nekā uzņēmu :). Bet kopumā garšīgi, Jānis gan teica, ka priekšroku tomēr dodot klasiskiem rolmopšiem. Varu iedomāties, ka šādi cepta siļķe tiešām varētu būt lieliska piedeva ugunskurā ceptiem kartupeļiem, ja visu šo procesu darītu kādas rudens talkas laikā, lauka malā, kārtīgā ugunskurā. Vienīgi, ja neesat pārāk lieli sāls cienītāji, tad ieteiktu pirms tīšanas avīzē arī pašu siļķi kārtīgi noskalot – mūsējās bija ļoti, ļoti sāļas, bet tas noteikti atkarīgs arī no tā, kādu zivi izvēlēsies. Ja ir lielāka pieredze, nekā mums, tad jau noteikti ir labākas zināšanas par sālītām siļķēm.

Un oktobris rīt jau klāt, jāsāk gatavoties nākamajai recepte, citādāk jau paliek par ieradumu atlikt līdz mēneša beigām. Uzminiet, ko gatavosim oktobrī! Tieši tā – zivis, tikai jau krietni atšķirīgā ēdienā :)

About these ads

One thought on “Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 09/12

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s