Ir vai nav mīlestība pret zemi mums asinīs?

Šodien, izlasot Kristapa blogā rakstīto par lauksaimniecību Latvijā, atcerējos vienu garu diskusiju ar Jāni. Uzreiz

Alise mazdārziņā (c)Māra

brīdinu, ka šī raksta galvenā doma nav rakstīt par politiku, jo tai es neticu, ticu vienīgi mīlestībai un cieņai starp cilvēkiem. Tomēr, nedaudz šis tas man no tās būs jāiestaista – jo es tomēr diskutēju ar Jāni!

Pirms kāda laika, sarunā par Latvijas laukiem, katrs sparīgi aizstāvējām savu viedokli un ceļš Rīga-Alūksne paskrēja nemanot. Diskutējām par to, kāda būtu pareizā pieeja saimniekošanai, un Jānis aizstāvēja  Andre Gorz idejas, par to, ka katram būtu jādara tas, ko var visefektīvāk izdarīt. Nedaudz vulgarizējot – nav ko audzēt govis un tajā pašā laikā arī iekopt mazdārziņu, ja kaimiņš var izaudzēt burkānus visam ciemam. Un cilvēki ar saviem mazdārziņiem tikai traucē veiksmīgai attīstībai. Šī, protams, ir tikai virspusēja informācija par viņa idejām, un tām apakšā ir vēl ļoti daudz būtisku faktoru. Bet es šoreiz par to daļu, kas man prātā aizķērusies, un neliek mieru jau vairāk kā mēnesi.

Pat, ja to visu ar vēsu galvu vēl var saprast, mana latvietes sirds, kas zemi izjūt kā spēku un neskatoties uz bernības trimdām vecvecāku biešu un kartupeļu laukos, nespēj šādu pieeju pieņemt. Un, apskatot bildēs, kā šis kungs izskatās, man vai sirds lūza, ka pēc izskata tik jauks un sirsnīgs vīrietis, varējis izdomāt, manuprāt, tik neemocionālas un aukstas idejas.

Mūsu saruna notika braucienā mājās no Jāņu svinēšanas un domāju, ka tieši tas bija viens no iemesliem, kāpēc sajutu tā saucamo flow sajūtu, kad pēkšņi viss šķita tik skaidrs un saprotams un domas pašas plūda šīs idejas kritizēšanas virzienā. Un to es arī darīju, un daru vēl joprojām. Uzskatu, ka mūsu zemniekiem nevarētu atņemt viņu dārziņus un saimniecības, lai ieliktu kāda mehānisma viena zobrata vietā. Neskatoties uz pagātni, kas varbūt liek domāt par mūsu tautu, kā kalpiem, es tam neticu, un uzskatu, ka latvietis ar savu zemi ir viens vesels. Un es jūtu tās spēku gan pavasaros, kad tikko sāk apstrādāt laukus, gan rudenī – kad viegli rūgtā smarža liecina par drīzu sala iestāšanos. Man katru reizi, kad redzu agru rītu, kad migla vēl pārklājusi plašos laukus, bet saule jau sāk parādīties, skrien tirpiņas. Nesaprotu, kādu sliktumu var izdarīt tie cilvēki, kas pa dienu iet un strādā savu algoto darbu, piemēram, kādā pašvaldības iestādē, un vakarā dodas uz savu mazdārziņu. Mans oponents saka, ka viņi šo laiku varētu izmantot daudz lietderīgāk, atpūsties un pēc tam vairāk enerģijas nākamajā dienā ieguldīt savā algotajā darbā. Mans pretarguments – bet mazdārziņš ir tieši tā vieta, kur šie cilvēki atpūšas, kur uzkrāj sevī enerģiju, un kāds tur ļaunums, ka pa to laiku arī izaudzē kādus gurķus. Šis nu ir tas jautājums, kur pie kopsaucēja nenonācām, jo es nespēju saprast, kā var izvirzīt šādas idejas, izslēdzot emocijas un jūtas.

Neliela atkāpe: Lieki teikt, kā es iekarsu diskusijā, kad Jānis atklāja, ka vēl viena šīs idejas sastāvdaļa, ir doma, ka sievietēm, pēc bērna dzemdēšanas, tas ir jānodod auklēm, kas prot bērnu audzināt vislabāk un visu laika tikai audzina bērnus, un pašām uzreiz jādodas darīt savs zobrata darbiņš. Tas laikam arī ir iemesls, kāpēc man nepatīk plikas teorijas, jo vienmēr tajās iesaistu emocionālo faktoru un mans galvenais arguments parasti skan – „bet tie taču visi ir dzīvi cilvēki, ar domām un jūtām, par ko mēs runājam!”

Bet kā jums šķiet – latvietim piestāv un piederās mazdārziņu kultūra, vai tomēr vajadzētu beidzot ieviest kārtību un katram darīt tikai to vienu, ko var vislabāk?

10 thoughts on “Ir vai nav mīlestība pret zemi mums asinīs?

  1. Nenoliegšu, ka idejas ir simpātiskas un interesantas (katrā ziņā ne aukstas un neemocionālas). Ieteiktu katram izlasīt viņa kādus darbus tīri redzesloka paplašināšanai.
    Bet par masdārziņa kultūru runājot, piekrītu Kristapam, ka noteikti nav vajadzības atbalstīt kaut kā īpaši lauksaimniecību, ņemot vērā, ka kopējai labklājībai valstī tas neko nedod. Izdotā nauda subsīdijās vairākkārtīgi pārsniedz ieguvumos – tik vien ka cilvēkiem ir ko darīt. Bet tā nav tikai LV problēma, tas pats visai ES, kur nez kāpēc 1/3 budžeta aiziet lauksaimnieku atbalstam, kad to varētu ieguldīt zinātnē, izglītībā, ražošanā, ekoloģijā un citur.

    P.S. Mazdārziņu kultūra – Latvijā nav daudz zemnieku, kas ir uzskatāmi par nopietniem spēlētājiem produkcijas ražošanā nevis naturālās saimniecības uzturēšanā.

  2. Tēma aktuāla… Arī mēs ar vīru nesen par to runājām, es, protams, konfliktsituācijas uzturēšanas nolūkos, centos aizstāvēt viedokli, ka katram tiešām jādara tas, kas padodas vislabāk.
    Šajā situācijā gan rodas dažas problēmas – ir cilvēki, kuriem nekas nepadodas labāk🙂
    Apskatot Latvijas lauksiamniecību – nav brīnums, ka Eiropas Savienība uzstāja uz cukura ražožanas nozares slēgšanu mūsu valstī, jo citur “balto-saldo” saražot ir izdevīgāk. Ja esam pilnīgi atklāti tad arī liela daļa citu lauksiamniecības nozaru Latvijā būtu jālikvidē un preces pa lēto jāieved no augstražīgākajām valstīm. Bet šīs vasaras notikumi piena nozarē pierādīja, ka ne vienmēr notiek tā kā gribētos. Klimatikso un citu apstākļu ietekmē pienu iespējams vislētāk, no tuvumā esošajām valstīm, saražot ir Polijā. Taču tur šogad bija milzīgi plūdi, kas padarīja neiespējamu barības sagatavošanu un labi vien ir, ka visas apkārtējās valstis ir sagalbājušas šo nozari, jo pretējā gadījumā par pienu tuvākos gadus maksātu oi, oi cik dārgi…
    Līdzīgi ir apskatot lielos zemniekus un mazdārziņu īpašniekus… Ja man laukos nebūtu mazdārziņa, gados, kad lielražotājiem no ražas čiks vien sanāk, būtu pēdējā āda jānovelk par marinētu gurķu burku ziemas vidū. Personīgais īpašusm dod neatkarību un patstāvību kā arī ļauj kontrolēt to, lai lielražotāji nepārkāpj robežas. Ja kāds rudenī par kartupeļiem sāks prasīt 6 Ls kilogramā – ņemšu un pats izaudzēšu…
    Un ne mazsvarīgākais ar emocionālais faktors… Ja kāds man pateiktu, ka pēc dzemdībām bērns jāatdod auklei, kura prot audzināt “labāk”, es, visticamākais, sākotnēji censtos fiziski izrēķināties ar šo personu🙂 Diezgan zombēta kļūtu mūsu sabiedrība, ja šādas idejas realizētos, zombēta un garlaicīga. Esmu par mazdārziniem, kas traucē lielajiem kombainiem un par “nepareizi” audzinātiem bērniem, kuri dienās var kļūt par ģēnijiem…

    1. Vēl viena problēma, ko iedomājos – ja ir daži, kam nepadodas nekas, tad nevar izslēgt arī iespēju, ka ir tādas jomas, kas īsti nepadodas nevienam. Vai arī visiem kopā padodas tikai dažas no nepieciešamajām lietām. 😀

      Paldies par izsmeļošo komentāru!

      1. Bet, vai mums nepieciešams tikai fiziski pastāvēt kā sabiedrībai, kas pamatā būtu veģetācija un mēs neatšķirots no citām dzīvām formām uz zemes. Vai tomēr labāk tomēr, ja mums ir vajadzība arī just, mīlēt, ciest un baudīt dzīvi?

  3. Tur nebūt nav runa par veģitēšanu vai eksistēšanu…..

    Tur ir daudz runāts par “darba” kā vērtības, procesa nozīmi indivīda dzīvē. Par to ka šobrīd cilvēki dara visu naudas pēc un viņiem nav nekādas saiknes ar savu darbu. Vienu dienu tur otru atkal citur, un beigās īsti neko nejēdz un nevar. Tāpat plaši tiek diskutēts par pakalpojuma sektora nepieciešamību un draudiem, ja tas arī turpmāk tiks mākslīgi uzturēts. utml.

  4. Manuprāt mazdārziņam nav ne vainas, ja cilvēks tam velta savu laiku, un viņam tas patīk + vēl atlec svaigas zemenes un gurķi. Es uzskatu, ka nav jēgas valstij subsidēt “fermu” kurā ir 3 govis un 6 truši. zinu pēc pieredzes kā gāja manu radinieku laukos, ar līdzīga izmēra saimniecību – ja ar to grib nopelnīt, iznāk izdot daudz vairāk, ja ražo sev – super – neatkarība ir forša lieta🙂

    Ā un bērnus uzreiz atdot auklītēm es domāju nevajadzētu. Vispār, mauprāt, ir izveidojusis absurda situācija, ka bērni savus vecākus neredz jo tietraki ierakušies darbos (protams tiem kam ir darbs)

  5. bet mazdārziņš ir tieši tā vieta, kur šie cilvēki atpūšas, kur uzkrāj sevī enerģiju, un kāds tur ļaunums, ka pa to laiku arī izaudzē kādus gurķus”

    Šis ir ļoti valīds punkts. Jo cilvēki bieži vien atpūšas darot pavisam citādas lietas, nekā ikdienas nodarbes.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s