Jā, omīt, tūliņ būšu „Bēne-Ukri šosejā 3”!

Šodien mani nesagatavotu pārsteidza ziņa, ka turpmāk lauku mājām nosaukumu vietā tikšot doti numuri.  Pirms saku

interesanti, kāda šeit varētu būt adrese?

savu viedokli – neliels atmiņu stāsts plus nākotnes perspektīva:

Atcerējos, kā kādreiz vasarās paliku pie vecvecākiem „Kalniņos”, kur pa nakti ar draudzeni gulējām siena šķūnī, viens no iemesliem, kāpēc – lai vakarā, kad citi jau guļ, pa kluso aizšmauktu uz „Godiņiem”, kur siena šķūni gulēja draugi. Un pēc tam no rīta, ap pieciem, sešiem, pirms vecmāmiņa devusies uz kūti, pa miglu un rasu bridām puskilometru pāri labības laukiem un pļavām. Skaists, lauku romantikas apvīts stāsts, ko pēc gadiem piecdesmit varēšu stāstīt mazbērniem, tikai, lai viņi saprastu, par ko runāju, būs jāizmanto citi nosaukumi, piemēram no Bēnes-Ukri šosejas 4 mēs pa nakti lavijāmies uz Bēnes-Ukri šoseju 7. Un tā pat būs jāmaina stāsti par „Bitītēm”, „Putrām” un citām lauku mājām, kas man asociējas tikai ar šiem nosaukumiem.

Tātad, pēc šī jau noteikti varēja saprast, ka es esmu pret šādu ideju, pareizāk sakot – nu jau lēmumu. Jāatzīst, ka īpaši nesekoju līdzi šāda veida aktualitātēm, tāpēc nezinu – vai ir bijusi kāda sabiedriskā apspriešana, viedokļu noskaidrošana šajā jautājumā, kas būtu plašāka par dažiem cilvēkiem. Cerams, ka jā. Jo tas nozīmētu, ka tomēr daudzi piekrīt, ka šis ir pareizs lēmums, un es esmu viena no retajiem (gan jāatzīst, savā draugu lokā šodien nedzirdēju nevienu, kurš piekristu šādai rīcībai), kam tas liekas nepareizi.

Pirmkārt, jau identitātes jautājums – kāda tad jēga runāt par tradīciju saglabāšanu, tautas lepnuma izkopšanu, identitātes ar Latviju veicināšanu. Lauku mājas/sētas ir pirmās, kas veidojušās, un lasot latviešu klasikas darbus, ir redzams, ka tām vienmēr ir bijuši skaisti nosaukumi. Lēmuma pieņēmēji, palasiet J.Jaunsudrabiņu, palasiet E.Birznieku-Upīti, vai vismaz E.Virzas Straumēnus, un tad sapratīsiet, cik tautas kultūrā ir būtiski māju nosaukumi, nevis numuri.

Otrkārt, ceru, ka piepildīsies manis izprātotais vēlamais scenārijs, un šī darbība izgāzīsies – jo numuri neieiesies ikdienā. Cilvēki pieraduši, ka viņu mājas sauc skaistos vārdos, ka trīs paaudzēs jau ir koptas vecvecāku celtās mājās ar konkrētu vārdu (manā gadījumā „Kalniņi”). Vārdu, jo, kā jau iepriekš esmu rakstījusi, manuprāt, latvietis ir zemes cilvēks un viņa saimniecība nav tikai cipars un dzīvnieki. Latvieša saimniecība ir „Rožulejas”, kur pļavā laiž Gauju, Raibaļu un Ventu. Nevis Ukri-Bēne šoseja 3, kur ganās AB1567, AB629. Bet šajā gadījumā – žēl izniekotās naudas reformai, kura noteikti būtu vairāk noderējusi citur.

Un ko par to domā Tu – labāk numurēsim, vai tomēr, lai paliek nosaukumi?

3 thoughts on “Jā, omīt, tūliņ būšu „Bēne-Ukri šosejā 3”!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s