Latvija Zinātnē vai Zinātne Latvijā?

(c) rlv.zcache.com

Lai gan nevar apgalvot, ka cītīgi sekoju līdzi zinātnes jaunumiem, klausos konferences un lasu aktuālos rakstus, zinātne kā tāda mani fascinē. Man vispār arī pašai ir dažas idejas, ko vajadzētu realizēt, piemēram, iespēju rakstīt bloga ierakstus ar domu spēku, lietot interneta meklētājus ar domu spēku un vispār, sazināšanās, tikai nodomājot, ko gribu pateikt, bet nerunājot, lai netērētu laiku, varētu būt mans mīļākais zinātnes lauciņš.

Tāpēc nav pārsteigums, ka labprāt studiju ietvaros izlasīju grāmatu „Zinātne, Pētniecība un Inovācijas Latvijas izaugsmei”, kas gan izdota jau tālajā 2007.gadā, bet tomēr – interesanti ieskatīties, kas tad notiek Latvijas Zinātnes dīķī. Pārdomas, protams, raisījās, un lielu daļu, ko domāju lasot, jau esmu piemirsusi (tas tikai tāpēc, ka domas nevar pa tiešo no galvas publicēt blogā), bet ar dažiem secinājumiem gribētu padalīties. Noteikti jau nebūs nekādi lielie jaunumi, bet man bija interesanti un varbūt tā šķitīs vēl kādam.

Lielākā problēma, kas tika aktualizēta šajā rakstu krājumā – finansējuma trūkums. Es pie sevis smaidīju – interesanti, ko gan viņi saka tagad, pēc budžeta griešanas. Man gan neizdevās atrast tagadējo finansējuma sadalījumu pēc nozarēm, bet tā kā ir izmaiņas arī prioritāro virzienu 2006-2009 un 2010-2013 sarakstā, tad gan jau arī finansējuma proporcijas pamainījās.

Man ļoti patika daudzie piedāvājumi, ka nepieciešams kaut kā apvienot fundamentālos un praktiskos pētījumus, jo tā ir arī mana personiskā, studenta, ne zinātnieka, pieredze, par ko arī šoreiz vairāk gribu runāt. Cik vienkārši būtu uzņēmumiem savas problēmas un jautājumus pāradresēt studentiem, kas pēc tam, kompetentu zinātnisko vadītāju uzraudzība, pēc labākās sirdsapziņas tos izpētītu. Savā studenta dzīvē (kas nu jau turpinās piekto gadu) skaidri jutu galveno problēmu – nav problēmas, ko pētīt. Jo gribas jau izpētīt kaut ko nozīmīgu, svarīgu, interesantu un kas pēc tam dod reālu ieguldījumu.

Šeit es redzu lielisku sadarbības modeli starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem. Ja gada sākumā tiktu piedāvāts dažādu problēmu loks, kas uztrauc vietējos uzņēmējus, no kura students var izvēlēties sev sirdij tuvāko, pēc dažiem mēnešiem ieguvēji būtu abi – uzņēmums iegūtu vairāk informācijas, dati, secinājumi, ieteikumi, studentam – ar interesi radīts darbs un vērtējums. Es teiktu – „elementāri, Vatson!”, bet tomēr tā nenotiek.

Atšķirība ir arī tajā, kā katra izglītības iestāde pozicionē savus studentus un viņu pētnieciskos darbos. Ja bakalaura laikā es ātri atradinājos teikt – mans gada projekts, mans bakalaura darbs, tā vieta ar lepnumu lietojot – mans pētījums (jo tieši tā es arī jutos), tad šobrīd es tieku gatavota tam, ka man jāuzraksta darbs, kas parāda, ka man ir zināšanas tehniski to izdarīt, bet kurā nevajadzētu īpaši nodarboties ar jaunradi, un nodarboties ar zinātni varēs pēc grāda iegūšanas.

Tāpēc es tomēr uzskatu, ka vajag paļauties uz studentiem – labā uzraudzībā (šeit atkal aktualizējās otras puses vēlme iesaistīties un palīdzēt, paši zinām, cik atšķirīgi var būt zinātniskie vadītāji) un ar interesi, viņi var kvalitatīvi pētīt noderīgus jautājumus. Un, galvenais, lai visas iesaistītās puses tiešām gribētu nest pienesumu Latvijas zinātnes laukā. Kā arī, protams, komunikācija, komunikācija un vēlreiz komunikācija – ar to varētu panākt, ka Latvijas zinātnieki ir pazīstami un slavēti ne tikai ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, tādā veidā ceļot zinātnes prestižu un aizvien vairāk būtu tie, kas grib dot šo pienesumu!

Kā parāda medicīna, informācijas tehnoloģijas un citas jomas, Latvija Zinātnē ir, bet paliek atklāts jautājums – kā ir ar Zinātni Latvijā?

One thought on “Latvija Zinātnē vai Zinātne Latvijā?

  1. lasu tavu ierakstu, un piekrītu, es arī jau sen domāju, kāpēc a-skolu studenti netiek izmantots kā resurss reālu problēmu risināšanā?! tā arī iespēja parādīt savas spējas darba tirgū .
    un otra lieta saistībā ar to – vienas tēmas vairākkārtēja pētīšana (pati ar to saskāros bakalaura darba rakstīšanā, kad nejauši dzirdēju baumas, ka manu, manuprāt gana unikālo, pētījuma tēmu esot kkad pētījis kāds students no kādas citas skolas, bet nekādas konkrētas informācijas nebija.)
    kāpēc gan darīt darbu 2x un neuzkrāt pozitīvo pieredzi?
    nezinu vai ir, (bet neesmu vismaz dzirdējusi, ka būtu) tāda kopīga studentu pētījumu krātuve,
    lai līdzīgi kā te > http://nlp.stanford.edu/projects/dissertations/ < ir skaidrs, kas ir pētīts, kas nav, un lai nav atkārtošanās.
    p.s. ViA vismaz labākos darbus saliek bibliotēkā. tas pozitīvi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s