Viss notiek!

(c) harizroslan.blogspot.com

Bez uztraukuma par klusumu šeit – mums nekas nav mainījies, vēl aizvien gatavojamies precēties. Klusums te ir tik ierastā skaidrojuma dēļ – darbu daudz, laika maz. Cerams, ka ar janvāri man izdosies atkal atgūt aktīvas rakstītājas noskaņojumu – jo vajadzētu būt, ka tad būs pārdzīvota pēdējā sesija, beigušās lekcijas un manas akadēmiskās izklaides saistīsies tikai ar maģistra darba rakstīšanu. Bet tas nenozīmē, ka kāzu organizēšanu esam atlikuši līdz tam. Kopš oktobrī noslēdzām līgumu ar viesu namu, kur saimnieks mums pateica, ka mūsu rezervēto datumu (kas nav karstākajā kāzu sezonā) jau ir gribējuši vēl divi citi pāri, pat Jānim sācis šķist, ka tomēr ir lēnām jāvirzās uz priekšu.

Tā nu sadalījām pienākumus un Jānim devu iespēju izvēlēties ēdinātājus – kā jūs domājat, ar ko mums šobrīd vēl ir palikušas lielākās neskaidrības?😀 Labi, labi, tas ir tikai tāds draudzīgs joks, un īstenībā es esmu ļoti priecīga, ka ir kāds racionālais prāts, kas palīdz man savas darbībās ievirzīt normālās sliedēs un lēnām nezaudēt veselo saprātu.

Kā paši smejamies – esam visu nokārtojuši vakara tusiņa daļai, šobrīd problēma ir ar ceremoniju, cik tipiski.. Ņemot vērā, ka kāzas organizējam divi rūdīti studenti, termiņu atlikšana laikam ir tikai pašsaprotama. Tiem, kas jau sāk satraukties par to, vai tas labi beigsies – tam nav pamata. Esam jau tikuši galā ar ballītes vietu, mūziku, fotogrāfu, arī idejas par ceremoniju būt jau ir, vēl tik jātiek galā ar oficiālajiem papīriem (kas man nozīmēs pieņemt grūtāko lēmumu šajā procesā – ko darīt ar uzvārdu – esmu tā pieradusi pie sava M.Āriņa..), un jāizvēlas no dažiem ēdinātāju variantiem un arī ielūgumu plāni top. Un tad jau galvenais, ko mēs vispār varam kontrolēt, būs – pārējās lietās mēs, protams, varam censties, bet tas jau būs atkarīgs no atmosfēras, kas valdīs tajā dienā!

Dažas lietas, ko es jau esmu sapratusi:

  1. Ļoti svarīgi tomēr ir saņemties un palikt pie kādas kopīgas kāzu idejas, kuru censties iznest cauri visai dienai. Kad tik tālu tiku, darbi sāka krietni raitāk virzīties uz priekšu. Protams, precamies vienu reizi un ir tik žēl, ka nevar uzvilkt sešas skaistās kleitas.
  2. Kad izlēmām lielo pasākuma koncepciju (t.i. Jānis mani pierunāja, ka kāzu tēma var būt kāzas😀 ), sākām lēnām iepirkt visādus niekus no ikdienas tēriņu līdzekļiem – cerams, ka beigās tas atspoguļosies kā neliels budžeta atvieglojums. Piemēram, izmantoju iespēju un svētkos Jānim uzdāvināju atbilstošas aproču pogas – un ne tikai dāvinātāja prieks, bet arī ķeksītis to-do listē.
  3. Es ļoti mīlu plānot un veidot excel tabulas – mums ir lielais kāzu plāns, kur ir visas nepieciešamās lietas, budžeta dokuments, tad atsevišķi kontaktu dokumenti dažādiem nepieciešamies pakalpojumu servisiem. Un jāsaka, ka tāda organizētība atvieglo dzīvi, katrā brīdī iespējams paskatīties, cik tālu esam tikuši un kādas galvassāpes vēl būs jāpiedzīvo. Turklāt šos dokumentus esam ielikuši iekš google.docs un tiekam klāt tiešsaistē abi divi. Un tā ir tik forša sajūta, ieraudzīt, ka Jānis pats no savas gribas ir atkal tur kaut ko papildinājis (turklāt ne „nogriezis”, bet pielicis klāt!🙂 )

 Sausais atlikums no šī visa – vēl aizvien man šķiet, ka kāzas plānot ir riktīgi forši un lēnām sāku nevarēt sagaidīt nākamā gada 12.maiju – tā tiešām būs viena sasodīti lieliska diena!

3 thoughts on “Viss notiek!

  1. plānot ir labi, bet vēl foršāk ir izbaudīt to dienu…tikai tajā dienā gan neko nevajag ne plānot, ne domāt, ne satraukties… jo tā ir Jūsu diena, kas ir jāizbauda..nevis jādomā par ķeksīti excel tabulā🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s