Par tiem, kas nezina, ko grib

Man jau gandrīz nedēļu tomēr neliek mierā viens kursabiedra komentārs,

(c) http://fc00.deviantart.net

sarunā par studijām. Viņš izteica aptuvenu frāzi, ka, ja cilvēks aiziet studēt maģistrantūrā, konkrēti nezinot, ko tieši vēlas, tad viņam (šim cilvēkam) ir problēmas. Šeit vēl jāprecizē, ka domāts, nevis, izvēloties uz dullo studiju programmu, bet izvēloties programmu, tālāk nespējot izvēlēties vienu, konkrētu studiju moduli. Jāsaka, ka par šo jautājumu domāju jau ilgi, jo komentārus par studentiem, kas bez skaidra desmitgades plāna iet studēt maģistrantūrā, mēs varam dzirdēt regulāri. It īpaši, ja runājam par studentiem tik „nejēdzīgās un nevajadzīgās ” programmās, kā komunikācijā. Un tad nu laikam beidzot man ir arī izdevies noformulēt savu viedokli par šo.

  1. Studijas ir lieliska vieta, kur atklāt daudz jauna. Man, nomainot augstskolas, vispār maģistrantūrā atvērās vēl viena pasaule, kurā ir tik daudz kas interesants un nezināms, kas iepriekš mani nav saistījis, jo es to gluži vienkārši nezināju. Tagad tas mani saista, lai gan varbūt tieši neierakstās manis izvēlēta modulī. Cilvēkam jau ir labi būt daudzpusīgām, nevis tikai ar klapēm uz acīm skatīties vienā virzienā. Turklāt, man, uzsākot maģistrantūras studijas, diezgan ātri kļuva skaidrs, ka starp augstskolām pastāv diezgan liela atšķirība izpratnē par to, kas iederās programmā, un savu bakalaura interešu attīstīšana varētu arī mani nenovest līdz diplomam. 🙂
  2. Mani interesē pētniecība, un jāsaka, ka sirdij tuvākas ir tieši konkrētas pētniecības metodes, kas ļauj izvēlēties dažādus fenomenus, ko pētīt. Un tiem nebūt nav jābūt visiem zem viena koncepta/virziena apakšā. Paskatoties zinātniskos rakstus, ar varam glīti izsekot līdzi, kā autoriem mainās pētnieciskās intereses, vai attīstot metodi, tie izmēģina to dažādās vidēs.
  3. Ņemot vērā, ka tiek piedāvāti studiju moduļi, kas savā starpā var būt arī samērā līdzīgi (piemēram, organizāciju komunikācija un biznesa komunikācija), daži no kursiem ietilpst abos modeļos, bet daži nē. Un tad ir pavisam normāla situācija, ka sirdī iekrīt kādi kursi no abiem moduļiem, ko gribētos apgūt un tad jau vairs neskaitās, ka vari izvēlēties vienu moduli.
  4. Man tomēr liekas, ka tie cilvēki, kas 2010.gada vasarā nebija mūsu ādās – tikko absolvējušo studentu, noliktu darba tirgū, kurš tajā brīdī vēl negrasījās atdzīvoties, beiguši populāro, bet tajā brīdī diezgan nepieprasīto izglītību – arī līdz galam nespēs saprast to domu gājienu, kas bija mūsu galvās. Tā kā darbu varbūt visiem neizdevās atrast pirmajos mēnešos, loģisks iznākums bija studijas maģistrantūra, kuras varbūt arī netiktu uzreiz uzsāktas citā situācijā (tas gan nav par mani, jo studēt turpinātu jebkurā gadījumā). Un, iespējams, ka šis virziens vēl nebija tik skaidri iezīmējies, bet tāpēc jau var turpināt izzināt un atrast savu sirdslietu.

Kā jau var redzēt, man pašai ir vairākas domas, kāpēc tomēr šiem cilvēkiem nav gan problēmas. Un man ir patiess prieks par tiem, kas skaidri zina savu konkrēto, šauro interešu jomu. Pati ik pa brīdim pārdzīvoju, ka man patīk tik daudz un ir tik grūti nokoncentrēties uz kaut ko vienu, jo liekas, ka vēlos izpētīt visu. Tomēr man ļoti nepatīk, ka tas tiek uztverts nievājoši un norādot uz zināmām personības nepilnībām.

Bet vēl vairāk es gribētu dzirdēt arī jūsu domas par šo jautājumu.