Par tiem, kas nezina, ko grib

Man jau gandrīz nedēļu tomēr neliek mierā viens kursabiedra komentārs,

(c) http://fc00.deviantart.net

sarunā par studijām. Viņš izteica aptuvenu frāzi, ka, ja cilvēks aiziet studēt maģistrantūrā, konkrēti nezinot, ko tieši vēlas, tad viņam (šim cilvēkam) ir problēmas. Šeit vēl jāprecizē, ka domāts, nevis, izvēloties uz dullo studiju programmu, bet izvēloties programmu, tālāk nespējot izvēlēties vienu, konkrētu studiju moduli. Jāsaka, ka par šo jautājumu domāju jau ilgi, jo komentārus par studentiem, kas bez skaidra desmitgades plāna iet studēt maģistrantūrā, mēs varam dzirdēt regulāri. It īpaši, ja runājam par studentiem tik „nejēdzīgās un nevajadzīgās ” programmās, kā komunikācijā. Un tad nu laikam beidzot man ir arī izdevies noformulēt savu viedokli par šo.

  1. Studijas ir lieliska vieta, kur atklāt daudz jauna. Man, nomainot augstskolas, vispār maģistrantūrā atvērās vēl viena pasaule, kurā ir tik daudz kas interesants un nezināms, kas iepriekš mani nav saistījis, jo es to gluži vienkārši nezināju. Tagad tas mani saista, lai gan varbūt tieši neierakstās manis izvēlēta modulī. Cilvēkam jau ir labi būt daudzpusīgām, nevis tikai ar klapēm uz acīm skatīties vienā virzienā. Turklāt, man, uzsākot maģistrantūras studijas, diezgan ātri kļuva skaidrs, ka starp augstskolām pastāv diezgan liela atšķirība izpratnē par to, kas iederās programmā, un savu bakalaura interešu attīstīšana varētu arī mani nenovest līdz diplomam.🙂
  2. Mani interesē pētniecība, un jāsaka, ka sirdij tuvākas ir tieši konkrētas pētniecības metodes, kas ļauj izvēlēties dažādus fenomenus, ko pētīt. Un tiem nebūt nav jābūt visiem zem viena koncepta/virziena apakšā. Paskatoties zinātniskos rakstus, ar varam glīti izsekot līdzi, kā autoriem mainās pētnieciskās intereses, vai attīstot metodi, tie izmēģina to dažādās vidēs.
  3. Ņemot vērā, ka tiek piedāvāti studiju moduļi, kas savā starpā var būt arī samērā līdzīgi (piemēram, organizāciju komunikācija un biznesa komunikācija), daži no kursiem ietilpst abos modeļos, bet daži nē. Un tad ir pavisam normāla situācija, ka sirdī iekrīt kādi kursi no abiem moduļiem, ko gribētos apgūt un tad jau vairs neskaitās, ka vari izvēlēties vienu moduli.
  4. Man tomēr liekas, ka tie cilvēki, kas 2010.gada vasarā nebija mūsu ādās – tikko absolvējušo studentu, noliktu darba tirgū, kurš tajā brīdī vēl negrasījās atdzīvoties, beiguši populāro, bet tajā brīdī diezgan nepieprasīto izglītību – arī līdz galam nespēs saprast to domu gājienu, kas bija mūsu galvās. Tā kā darbu varbūt visiem neizdevās atrast pirmajos mēnešos, loģisks iznākums bija studijas maģistrantūra, kuras varbūt arī netiktu uzreiz uzsāktas citā situācijā (tas gan nav par mani, jo studēt turpinātu jebkurā gadījumā). Un, iespējams, ka šis virziens vēl nebija tik skaidri iezīmējies, bet tāpēc jau var turpināt izzināt un atrast savu sirdslietu.

Kā jau var redzēt, man pašai ir vairākas domas, kāpēc tomēr šiem cilvēkiem nav gan problēmas. Un man ir patiess prieks par tiem, kas skaidri zina savu konkrēto, šauro interešu jomu. Pati ik pa brīdim pārdzīvoju, ka man patīk tik daudz un ir tik grūti nokoncentrēties uz kaut ko vienu, jo liekas, ka vēlos izpētīt visu. Tomēr man ļoti nepatīk, ka tas tiek uztverts nievājoši un norādot uz zināmām personības nepilnībām.

Bet vēl vairāk es gribētu dzirdēt arī jūsu domas par šo jautājumu.

4 thoughts on “Par tiem, kas nezina, ko grib

  1. Tas viens konkrētais cilvēks arī uzskata, ka norma ir nopirkt visas grāmatas, kuras izmanto, rakstot maģistra darbu. Tāpēc – viela pārdomām neslikta, bet nav pārdzīvošanas vērta, jo kā Tu pati teici – būt daudzpusīgam nav slikti. Un šādā veidā ir ļauts atklāt vairāk, kā bija gaidīts. Tāpēc Mums NAV problēmu!🙂

  2. Tā ir problēma, bet ne jau Tava.😀 Tā ir tirgus problēma, jo tirgum ir visizdevīgāk, lai pēc iespējas ātrāk rastos speciālists pēc iespējas šaurā jomā, kas var “ražot produktu”.
    Mēs dzīvojam nepatīkamā specializācijas laikmetā!

  3. Nedaudz piekrītu, ka jāizvēlas drusku kārtīgāk nekā bakalauru, jo maģistrs ir daudz specifiskāks, C daļas, vismaz man RSU, nav kā sugas, B gandrīz arī (mums tika dota izvēle 1 priekšmetam semestra laikā un izvēle ir starp diviem reģioniem etnogrāfijas studijās, kas vai nu patīk abi, vai nepatīk neviens, bet jāzina būtu viss🙂 ). Un tad nu rukāt vismaz gadu, pusotru kaut ko tikai izmēģināšanas pēc ir laika, naudas un enerģijas patērējošs pasākums.
    Bet no otras puses, drīzāk sliecos uz to, ka ir jāmācās. Noteikti vēl savā dzīvē paspēsim nomainīt dažnedažādas intereses un pat profesijas + maģistrs paver ļoti plašu skatu uz lietām, kas noder jebkur. Es programmu nomainīju pilnībā (lai gan sākumā naivi cerot, ka tās ir vismaz tās pašas sociālās zinātnes, tikai koncentrētā veidā tīri mana mīļotā pētniecība), esmu ļoti apmierināta, bet arī nebūt neuzskatu, ka bakalaura studijas komunikācijā bija nepareizas vai arī ka studēšu sociālo antropoloģiju arī tālāk.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s