Trīs iedvesmas avoti internetā

Kas ir pirmā lieta, ko darīji pēc saderināšanās? Iegūglēju – kāzas!  🙂 Tas, protams, joks, bet skaidrs, ka šodien, plānojot kāzas, lielāka daļa darbību notiek internetā. Līdz ar to, nu jau man ir arī izvirzījušās lapas, kas ļauj visu šo procesu organizēt un arī nereti pasapņot, lai vēlāk izdotos arī izdomāt, kā šo sapni realizēt. Ar dažām no tām tad nu padalīšos.

 1. Stylemepretty.com

Te es esmu pavadījusi ļooooti daudz sava laika, ko noteikti varētu tērēt arī

(c) stylemeprety.com

lietderīgāk. Jāsaka gan, ka man visvairāk noderēja, lai nodefinētu – kādas kāzas tad īsti vēlos. Jānim bija jāpārcieš diezgan bieža linku saņemšana un mājās – regulārs „es parādīšu Tev dažas bildītes, kā Tev liekas?”, kas beigās aizņem vismaz stundu! Sadaļā Little Black book blog ir lieliska iespēja tieši apskatīties dažādas reālas kāzas (nu, ok, ne pārāk reālas varbūt mums šeit, ņemot vērā to izmaksas un vērienu, kā arī dažādās kultūras, bet vismaz – īstiem, dzīviem cilvēkiem organizētas), un saprast, kuras šķiet sirdij tuvākas. Un tad jau var ķerties pie detaļu meklēšanas citās lapās.

2. theknot.com

(c) theknot.com

Tāds kā globālais precos.lv variants (pieļauju, ka arī no turienes cēlusies ideja par precos.lv), ļoti attīstīta kāzu plānošanas lapa, bet pie visiem labumiem var tikt reģistrējoties. Tā nav liela bēda, jo no visiem e-pastiem var atteikties, tik vien kā vēl viena parole jāatceras. Bet, kad tiek iekšā – var dzīvē apskatīt visus iespējamos krāsu salikumus, tēmas, kūkas utt.… No šejienes datorā glabāju jau attēlus ar bildēm par konkrētām idejām. Man ļoti te patīk raksti par dažādām tēmām, turklāt, bieži vien ar papildus vizuāliem elementiem, piemēram: tipiskās kļūdas krāsu izvēlē, tipiskākās organizēšanas kļūdas. Papildus plusiņš – par humoru, it īpaši pie negatīvajiem piemēriem! Atkal – liela daļa varbūt mūsu kultūrā ir liekas un nesaprotamas informācijas, bet ir arī aizķērušās kādas ļoti noderīgas lietas. Noteikti neesmu šeit izpētījusi vēl daudz sadaļu, piemēram, plānošanas, bet to jau katrs var izvērtēt pēc savām interesēm un vajadzībām – mani vislabāk uzrunā krāsainās bildītes!

 3. pinterest.com

Uzzināju par tādu pavisam nesen, pagājušajā nedēļā, bet tā šobrīd ir kļuvusi par

(c) pinterst.com

manu favorītu. Ģeniāla ideja – veidot savu ideju dēli, kur virtuāli piespraust bildītes ar linku uz tā avotu. Es jau esmu tikusi vaļā no milzīgajām bookmark’u mapēm, izveidojot dažus šādus ideju dēļus, kur arī varu vienkopus visu parādīt Jānim, neverot vaļā desmitiem lapu. Un ir iespēja apskatīt citu līgavu sakārtotās idejas, lai smeltos vēl ideju sev. Starp visām, vismaz maniem plāniem neatbilstošajām, lietām (līgavas māsu kleitām, save the date kartēm…), milzīgs daudzums lielisku ideju par ziediem, bildēm, ielūgumiem. Bezgalīgais stāsts, kas man diemžēl iesākās sesijas laikā… Lielākais plus – saglabājas arī saite uz oriģinālu, kas ļauj pēc tam visu izpētīt rūpīgāk, kad vien vēlies. Otrs plus – izmantošanas ziņā, ļoti funkcionāla, jo nav jau tur tikai kāzu ideju dēļi, bet jebkas, ko vari iedomāties (vienkārši kāzu jautājums šobrīd man ir aktuālākais). Bet te nav ko daudz komentēt – ieplāno brīvu pēcpusdienu (jo tur stundas pazūd nemanot), un sāc plānot, varu garantēt – apstāties būs grūti 🙂

Cerams, ka šī informācija kādam būs noderīga un jauna! Vēlreiz tik uzsveru, galvenais atcerēties, ka tās ir tikai idejas, ko pielāgot sev, kā labāk patīk un iederas vidē. Ja pirmajā brīdī skatoties, šķita, ka nu nē, nekas tāds šeit nav iespējams – tad rūpīgāk padomājot, daudzas lietas ar tikai pamainītiem akcentiem iederētos pat vistradicionālākajā latviešu kāzu scenārijā!

Kurpes. Otrais mēģinājums.

(c) http://www.jashleykirby.com tāda sniegota pastaiga tikai zīmējumos izskatās jauka!

Sestdien bijām vēl vienā tūrē pa veikaliem – baltu kurpju meklējumos un pie reizes, lai Jānim priecīgāk – gredzenu situācijas apzināšanai. Šoreiz devāmies no savas dzīvesvietas Tallinas ielas rajonā centra virzienā – turp ejot pa Barona ielu, tad pa centru, t.sk. tirgu un atpakaļ pa Čaka ielu. Jāsaka, ka laikapstākļi nebūt nebija mani mīļākie (sniegs un vēl vējš tam klāt), jo es esmu ļoti salīga, tāpēc pirmās piecas minūtes mūsu gājiens vairāk bija manas čīkstēšanas, nevis gaidoša satraukuma pilns.

Barona iela galīgi mani neiepriecināja, jo tur vispār neredzēju nevienas kurpes, kas mani nedaudz ieinteresētu, līdz tirgum jau biju riktīgi izbesījusies, bet tad tur iegādājāmies labi daudz ēdiena, un paliku priecīgāka. Par kurpju piedāvājumu – ja vairs nav citu variantu, var droši iet tur papētīt – ir daži glīti kurpju modeļi ar izšuvumiem un spīdumiem (kas neatbilst manām vēlmēm), kas atkārtojas vairākas vietās. Un tad ir baltas kurpes, kas gandrīz atbilstu manām vēlmēm, bet ne no auduma, turklāt cena likās neatbilstoša – gandrīz 50 Ls. Nu piedodiet, kaut kas ar to cenu nav kārtībā, jo praktiski par to pašu naudu (~70 mārciņām) es varu nopirkt Irregular Choice kāzu kolekcijas kurpes, kas ir fantastiskas – bet atkal, ne tas, ko biju iedomājusies kāzām (Paldies, Līga, par saiti iekš facebook 🙂 )…

Atpakaļ ceļš, neskatoties uz to, ka nu jau vējš pūta tieši sejā, bija nedaudz jaukāks, jo Čaka ielas veikali patīkami pārsteidza – posmā no Dzirnavu līdz Matīsa ielai redzēju kādu 3 pārdomu vērtus kurpju pārus. Tomēr izskatās, ka izvēlēšos kurpes iegādāties e-bay, jo izmērs man ir atbilstošs (lielākā daļa apavu man ir no turienes) un esmu arī atradusi sev tīkamus modeļus. Tā kā regulāri apģērbu un apavus iegādājos, izmantojot e-bay, domāju, problēmām nevajadzētu būt. Vēl gan viens ieteikts veikals ir padomā, kas jāapskata, bet to šajā nedēļas nogalē! Un pastaigas, meklējot kurpes, norakstīšu uz pirmskāzu fitnesu!

Vēl viena lieta – liels paldies par komentāru iepriekšējam rakstam – par ieteikto lapu – pintrest.com! Iesaku no sirds un ceru, ka līdz sesijas beigām man vēl neatnāks ielūgums, lai varētu sākt veidot savas attēlu kolekcijas, jo jau tagad datorā milzīga mape ar dažādām noformējuma, ziedu idejām ne tikai kāzām, bet arī ikdienai. Kad visu varēšu kārtot turpat un sapņot, noteikti pazudīšu internetā uz dienām!

punkts uz “i” – ielūgumi top!

(c) Viens no miljons piemēriem, ko var atrast, tikai ierakstot vienu vārdu iekš google 🙂

Šobrīd jau pilnīgi mierīgi esmu atkal atgriezusies pie sīkumu pētīšanas, jo visas „lielās lietas” ir nokārtotas. Skat, plānots bija to izdarīt līdz pagājušā gada novembrim, un vēl pat nav pienācis februāris, kad beidzot visur to do listē pievilkti ķeksīši – īstā studentu garā! Mani tas, protams, priecē, jo vairs nav jālauza galva par lielajiem lēmumiem, bet gan varu domāt par dekorēšanas niekiem, aksesuāriem un citiem sīkumiem.

Viens no varbūt ne gluži sīkumiem, bet tādām pēdējām lietām, ir ielūgumi. Tagad, kad visi organizatoriskie jautājumi ir skaidri, beidzot varējām ķerties pie teksta. Ja godīgi, sākumā likās, ka tas būs vieglāk, jo mums jau bija diezgan skaidra vīzija, ko vēlamies rakstīt. Pašu ielūgumu mums palīdz izveidot, jo abi ar Jāni ar mākslu esam krietni uz „jūs” – tāpēc vēl pagājušo gadu sarunājām palīgu, kuram tad diezgan haotiski izstāstījām, ko paši esam izfantazējuši. Kad skatījāmies pirmos variantus – bijām pārsteigti, jo viņš tiešām bija mūs sapratis 🙂 ! Žēl, neko daudz jau nevar izpausties un izpļāpāties, lai ir interesantāk saņemt to ielūgumu.

Tā kā bijām runājuši, ka svētdien, kad būs praktiski jau gala variants, ko izvēlējāmies, vajadzētu arī jau būt tekstam, tad abi ar Jāni sēdāmies klāt un rakstījām. Vispirms izpētījām kārtīgi internetu – tur ir no kā iedvesmoties, un ir arī iespējas redzēt kļūdas, kuras nepieļaut (ne tikai drukas, bet arī saturiski). Nebija tik traki, tikām galā diezgan veikli, tikai vēl aizvien neesmu pārliecināta, ka tik tur nejauši nav iemaldījusies kāda drukas kļūda, ko mēs abi vienkārši palaiduši garām.

Visilgāk laikam nocīnījāmies pie tā, lai tajos divos, trīs galvenajos teikumos iztiktu bez liekas vārdu „mūsu, mūs, mēs…” atkārtošanas, kas arī laikam bija visgrūtākais. Tad vajadzēja izdomāt, kādu informāciju liksim iekšā – atkal problēma, jo gribās pateikt tik daudz, izstāstīt visu precīzi (es, kā detaļu mīlētājs, vispār ielūguma vietā varētu izsūtīt grāmatu vai vismaz bukletu ar visu informāciju, kas liekas svarīga). Labi, ka fonā ir Jānis, kurš pasaka, kad jāliek punkts 😀

Bet nu, kad saturs vairāk vai mazāk ir gatavs, būs jāķeras arī pie formas, kas nozīmē, ka priekšā kāds pamatīgs sirojums par kancelejas preču veikaliem. Esmu dzirdējusi, ka Baltijas papīrs esot viens no labākajiem, kur meklēt – iesim pārbaudīt!

Kur jūs esat, manas baltās kurpes?

(c) blog.thebrideandgroom.com

Laikam uz kurpju pārdevējiem neattiecas teiciens – kamanas taisi vasarā, ratus – ziemā. Jau trīs nedēļas tā palēnām sāku skatīties pēc kurpēm kāzām. Protams, gara acīm izsapņotais modelis vēl nav uzražots, tāpēc esmu nolēmusi samierināties ar vienkāršām, baltām, auduma slēgtām kurpēm uz papēža. Neizklausās sarežģīti? Nebūtu arī, ja man tā krāsa, pēc veikalu sortimenta plānotāju domām, nebūtu TIK specifiska, kā baltā, bet, piemēram, ierasti melnā. Tad es katrā kurpju veikalā varētu apskatīt divus, trīs plauktus un izvēlēties. Vēl derētu violeta un sarkana – tās laikam kaut kādas sezonas krāsas, jā?

Bet tiešām, nevienā pašā veikalā nav baltu kurpju. Piektdien beidzot vienā veikalā no attāluma jau pamanīju, ka kaut kur pašā aizmugurē spīd gaišas kurpes, jau priecīga devos tajā virzienā. Jānis vispār laimīgs, jo pastāvēja iespēja, ka varēsim braukt mājās. Es, pieejot tuvāk, dziļi vīlos, jo kurpes bija vairāk uz ivory krāsu (Jānis mani nesaprata, viņa sejas izteiksme aptuveni šāda: wtf – audums, slēgtas, papēdis, gandrīz baltas, ko vēl domāt?), turklāt mana sievietes sirds tomēr neļauj nopirkt vienīgās baltās (gandrīz baltās, bet nu to vēl varētu pieciest) kurpes, kuras ir iespējams atrast.

Tāpēc es turpināšu šo cīņu ar kurpju veikaliem un meklēšu vēl! Un varbūt kādam no jums ir ieteikumi, kuros veikalos janvārī-februārī varētu būt cerības atrast kaut dažus pārus baltu kurpju (neskaitot kāzu salonus, tos esmu atstājusi, kā pēdējo variantu)? 

Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 01/12

Vēl pagājušajā gadā līdz ar žurnālu Mūsmājas (es tiešām naivi ceru, ka pienāks brīdis, kad es varēšu kādu laiku nodoties mājas dzīvei un tad visa šo žurnālu kaudze man lieti noderēs), saņēmu arī kalendāru virtuvei. Tas palika prātā, jo kopīga ēst gatavošana ir viens no mūsu hobijiem. Jānis izšķirstīja un atzina par labu esam, es domāju jau tālāk nākotnē un teicu, ka jāmēģina katru mēnesi pagatavot tajā ielikto recepti. Uzreiz atvainojos par bilžu kvalitāti, bet mēs neesam vēl aiznesuši salabot fotoaparātu (kas saplīsa pirms diviem gadiem..).

manējās, diemžēl, ir bez astītēm - šādi izskatās labāk 🙂

Tā nu sestdien atgriezāmies pie šīs idejas un skatījos, kas tad ir janvārī paredzēts. Rezultāts mani neiepriecināja – kaut kādas ceptas zivis, kas beigās izrādījās “Ceptas reņģes pikantā panējumā””. Es ar zivīm esmu krietni uz „Jūs” jeb principā esmu sākusi ap šādām tādām paknakstīties tikai pēdējos gados. Uz pannas ceptas zivis – bērnības trauma, muku prom no mājas jau tad, kad sāka smaržot (delikāti izsakoties). Bet, kas nolemts, nolemts – izpētījām recepti, iepirkām visu nepieciešamo (jāatzīst, ka reņģes pirku rimi, jau iztīrītas, ķidāt tās būtu par daudz no manis prasīts 😀 ), un ķērāmies pie darba!

Recepte sastāvēja no trim daļām – rīvmaizē panētām, ceptām reņģēm, salātiem piedevās un sviesta-mārrutku mērces. Nodarbojāmies ar lielu pašdarbību, jo veikalā nedabūjām rukolu, tāpēc vienkārši klāt ēdām svaigos salātus, un tā kā esam izēdāji, šāds porcijas sastāvs šķita par mazu, tāpēc sagatavojām vēl piedevās rīsus. Āa, un mērcei nebiju pamanījusi, ka beigusies saldētās dilles, tāpēc klāt pētersīļi. Receptes ievērošana līdzīgi, kā tajā anekdotē – zini, kāda mašīna ir Pēterim? Nu, manēja ir tāda pati, tikai pavisam savādāka!

Jāsaka, ka biju ļoti pārsteigta, jo, tā kā biju cieši apņēmusies, ka saņemšos un pagaršošu to zivi, ar bažām ķēros klāt – un ziniet, bija pavisam labi! Es mainījusies, vai zivis kopš manas bērnības, bet beigās biju pat paēdusi pusdienas.

Slēdziens: Viegli pagatavojamas, rīvmaize piedod foršu kraukšķīgumu, un mārrutku mērcīte – tieši nepieciešamo pikantumu! Starp citu, tie, kas prot gatavot – kā jūs panākat, lai tādas mērces, kas taisītas ar kausētu sviestu, nesacietē? Man beigās sanāca tādi kā vairāk trekni mārrutki, nevis skaista, pārlejama mērcīte.

Noslēgumā gribētu piebilst, ka šis varētu būt ideāls sesijas laika ēdiens studentiem – pagatavojams neticamā ātrumā,

viens-divi, gatavs!

man pat pirmā porcija bišku piedega, jo negaidīju, ka tā būs jāvaktē. Un piepilda vēderu visai dienai, var vairāk neatrauties no mācību procesa. Turklāt, izejvielas ar nav nekādas dārgās, un liela daļa – jau atrodamas ledusskapī (es gan nedzīvoju kopmītnēs, nez kā tur būtu 🙂 ). Iespējams, tās varētu būt laba un veselīgāka alternatīva zivju pirkstiņiem, ja kāds tiešām tos ēd.

Nu ko, jāgaida februāris un sīpolzupa (jau izpētīju, ja godīgi līdz kādam maijam visi ēdieni tādi, ko es pati  no brīva prāta neizdomātu pagatavot!)!

Savukārt, studenti – ēdam pikantās reņģes panējumā un turamies, vēl tikai trīs nedēļas!