Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 01/12

Vēl pagājušajā gadā līdz ar žurnālu Mūsmājas (es tiešām naivi ceru, ka pienāks brīdis, kad es varēšu kādu laiku nodoties mājas dzīvei un tad visa šo žurnālu kaudze man lieti noderēs), saņēmu arī kalendāru virtuvei. Tas palika prātā, jo kopīga ēst gatavošana ir viens no mūsu hobijiem. Jānis izšķirstīja un atzina par labu esam, es domāju jau tālāk nākotnē un teicu, ka jāmēģina katru mēnesi pagatavot tajā ielikto recepti. Uzreiz atvainojos par bilžu kvalitāti, bet mēs neesam vēl aiznesuši salabot fotoaparātu (kas saplīsa pirms diviem gadiem..).

manējās, diemžēl, ir bez astītēm - šādi izskatās labāk🙂

Tā nu sestdien atgriezāmies pie šīs idejas un skatījos, kas tad ir janvārī paredzēts. Rezultāts mani neiepriecināja – kaut kādas ceptas zivis, kas beigās izrādījās “Ceptas reņģes pikantā panējumā””. Es ar zivīm esmu krietni uz „Jūs” jeb principā esmu sākusi ap šādām tādām paknakstīties tikai pēdējos gados. Uz pannas ceptas zivis – bērnības trauma, muku prom no mājas jau tad, kad sāka smaržot (delikāti izsakoties). Bet, kas nolemts, nolemts – izpētījām recepti, iepirkām visu nepieciešamo (jāatzīst, ka reņģes pirku rimi, jau iztīrītas, ķidāt tās būtu par daudz no manis prasīts😀 ), un ķērāmies pie darba!

Recepte sastāvēja no trim daļām – rīvmaizē panētām, ceptām reņģēm, salātiem piedevās un sviesta-mārrutku mērces. Nodarbojāmies ar lielu pašdarbību, jo veikalā nedabūjām rukolu, tāpēc vienkārši klāt ēdām svaigos salātus, un tā kā esam izēdāji, šāds porcijas sastāvs šķita par mazu, tāpēc sagatavojām vēl piedevās rīsus. Āa, un mērcei nebiju pamanījusi, ka beigusies saldētās dilles, tāpēc klāt pētersīļi. Receptes ievērošana līdzīgi, kā tajā anekdotē – zini, kāda mašīna ir Pēterim? Nu, manēja ir tāda pati, tikai pavisam savādāka!

Jāsaka, ka biju ļoti pārsteigta, jo, tā kā biju cieši apņēmusies, ka saņemšos un pagaršošu to zivi, ar bažām ķēros klāt – un ziniet, bija pavisam labi! Es mainījusies, vai zivis kopš manas bērnības, bet beigās biju pat paēdusi pusdienas.

Slēdziens: Viegli pagatavojamas, rīvmaize piedod foršu kraukšķīgumu, un mārrutku mērcīte – tieši nepieciešamo pikantumu! Starp citu, tie, kas prot gatavot – kā jūs panākat, lai tādas mērces, kas taisītas ar kausētu sviestu, nesacietē? Man beigās sanāca tādi kā vairāk trekni mārrutki, nevis skaista, pārlejama mērcīte.

Noslēgumā gribētu piebilst, ka šis varētu būt ideāls sesijas laika ēdiens studentiem – pagatavojams neticamā ātrumā,

viens-divi, gatavs!

man pat pirmā porcija bišku piedega, jo negaidīju, ka tā būs jāvaktē. Un piepilda vēderu visai dienai, var vairāk neatrauties no mācību procesa. Turklāt, izejvielas ar nav nekādas dārgās, un liela daļa – jau atrodamas ledusskapī (es gan nedzīvoju kopmītnēs, nez kā tur būtu🙂 ). Iespējams, tās varētu būt laba un veselīgāka alternatīva zivju pirkstiņiem, ja kāds tiešām tos ēd.

Nu ko, jāgaida februāris un sīpolzupa (jau izpētīju, ja godīgi līdz kādam maijam visi ēdieni tādi, ko es pati  no brīva prāta neizdomātu pagatavot!)!

Savukārt, studenti – ēdam pikantās reņģes panējumā un turamies, vēl tikai trīs nedēļas!

2 thoughts on “Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 01/12

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s