Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 02/12

Skat, skat, nepagāja ne nedēļa un saņēmos pārnest bildes no telefona uz datora un pielikt punktu rakstam par savu februāra pieredzi ar Mūsmāju kalendāra recepti – Franču sīpolzupu. Vispār tur kādam ir bijis fantastisks talants salikt ēdienus, ko nekad neesmu ēdusi un nekad nebūtu domājusi, ka kādreiz no brīva prāta ēdīšu. Sīpoli kā tādi man garšo, bet zupa, kas sastāv praktiski tikai no tiem.. labi, ka receptē bija vīns pieminēts, tas deva drosmi saņemties un pildīt apņemšanos.

Zupu nolēmām gatavot pagājušajā sestdienā (jā, tajā pašā ar kārtējiem aukstuma rekordiem, kam šajā stāstā ir svarīga loma), un iepirkām produktus kā jau ierasts – Rimi (cītīgi krājam uzlīmes tām vīna glāzēm, kur var pudeli vīna uzreiz ieliet). Šoreiz pat gandrīz sanāca pieturēties pie receptes, vienīgi nedabūjām konkrēto sieru, tā nu pirkām tādu, kurš vizuāli izskatījās līdzīgs.

Kopumā recepte ļoti vienkārša – sašņikā sīpolus, sautē vairākās kārtās, beigās pielej buljonu un tad ar grauzdiņiem + sieru ķeries klāt. Piedzerot baltvīnu. Tā norādīts receptē, un zupa gatavojas tieši tik ilgi, lai tikmēr izdzertu atlikušo sarkanvīnu, kad izmantots receptē nepieciešamais daudzums.  

(c) no šiem raudāju vairāk nekā no romantiskajām filmām

Tomēr jau pašā sākumā mūsu entuziasms krietni noplaka – nomizot kilogramu sīpolu vēl ir nieks, bet man tie bija jāsagriež.. Kā jau pirmā dzīvesvieta jauniešiem, arī mums ir ļoti mazs dzīvoklītis, iekārtojuma risinājuma rezultātā virtuve atrodas citām telpām pa vidu un līdz ar to tai nav logu (toties kādi man ir sapņi par nākotnes lielo, gaišo virtuvi!), un ņemot vērā aukstumu – durvis uz citām telpām turam ciet. Tādēļ sīpolu griešana izvērtās ļoti sāpīga un acis vēl ilgi sūrstēja. Bet tas pieder pie apstākļiem – vasarā, pie atvērta loga, vai virtuvē ar kārtīgu gaisa nosūcēju noteikti nebūtu ne vainas!

Kad grūtākais (tiešām!) jau bija garām, sautējām sīpolus kā norādīts receptē, vien izmantojām sviestu ar pazeminātu tauku saturu – mums tomēr maijā kāzās formā jābūt. Domāju, ka tas īpaši būtību nemainīja, vismaz nešķita, ka zupai kaut kas pietrūktu. Jāsaka, ka šajā posmā vēl kādu laiku sīpoli koda acīs, jo sautējoties sākumā izdalījās ļoti spēcīgs aromāts, bet tas diezgan ātri pazuda, vai arī mēs pieradām. Tālāk jau viss bija pavisam vienkārši – pievienojām vīnus un garšvielas, sautējām gan īsāku laiku, kā norādīts, jo šķita, ka savādāk viss piedegs un sīpoli jau bija kļuvuši pavisam mīksti. Biju ļoti aizdomīga, kad pielējām buljonu, jo nu tāds viegli pašķidrs virums ar peldošiem sīpolu gabaliem nebūt neizskatās tik ļoti apetelīgs. Toties pagaršojot to – oooooo, „kas gan var būt labāks par šo!”. Iespējams, ka pozitīvo reakciju ietekmēja aukstums, jo sildošais buljons vienkārši atkausēja ķermeni pēc pirmās karotes. Tā kā izskatījās, ka es „tikai pagaršojot, vai ir labi”, tūliņ izēdīšu zupu pa tiešo no katla, beidzām to vārīt. Tālāk, pieturoties pie receptes, likām to porcijās ar grauzdiņiem (sagrauzdēti gan tosterī, ne cepeškrāsnī), sieru pa virsu un tad, atkal jāatzīstas dzīves vienkāršošanā – dažas minūtes mikrenē, jo diemžēl manā trauku plauktā nav porcijas izmēra karstumizturīgu trauku, ko var likt cepeškrāsnī. Arī tas der, vienīgi iespējams, ka cepeškrāsnī siers smuki apbrūnētu un būtu vēl garšīgāks.

Le grand finale– apsēdāmies un ķērāmies klāt, pēc brīža sekoja mani sajūsmas

(c) klusā daba virtuvē

pilnie komentāri. Zupa bija lieliska, sasildīja no iekšpuses tā, ka pat karsti palika, garšoja ideāli, un pēc vienas porcijas jutos pieēdusies divām dienām. Bet tik un tā pēc aptuveni stundas devos pēc vēl vienas. Un nākamajā rītā ar to sākām dienu (Sākumā domāju – zupa-brokastīs? Bet derēja ļoti labi!). Jāsaka gan godīgi, ka pēc tik intensīvas ēšanas tagad kādu laiku noteikti atkal tādu netaisītu, jo garšo diezgan specifiski, bet tikai un vienīgi labā nozīmē.

Tāpat kā janvāra ēdiens, arī šī zupa neko daudz neizmaksā, it īpaši, ja sīpoli jau ir mājās un vīnu tāpat vakarā paredzēts iemalkot, tāpēc būtu jāpērk jebkurā gadījumā. Klāt nāk tikai nedaudz sviesta, buljons (vai vistas gabali, ja buljonu vāra pats), maize un siers, kas laikam ir dārgākais šajā sarakstā, bet nepieciešams pavisam nedaudz. Un pagatavot ir ārkārtīgi vienkārši, tikai tas, ka visu laiku jāvaktē, lai nepiedeg.

Šomēnes esmu ļoti priecīga par savu ideju kopumā, jo ir tikai otrais mēnesis un jau esmu atklājusi sev divus jaunus, garšīgus ēdienus, līdz kuriem citā ceļā diez vai būtu nonākusi. Liels paldies Mūsmāju komandai par kalendāru un arī par pagājušā mēneša pieredzes tik labi izvilkto esenci publikācijā – biju priecīga un lepna🙂 !

2 thoughts on “Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 02/12

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s