Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 07/12

Kā smejos – vēl aizvien stiprs ir studenta gēns, un jūlija recepte no Mūsmāju kalendāra tapa pirmspēdējā jūlija dienā, bet bloga ieraksts, kā redzat – pēdējās stundās🙂 . Bet tas jau noteikti visiem skaidrs, lai gan vasara teorētiski brīvāka, praktiski – ir tik daudz lietu apkārt, kas jāpaspēj izbaudīt un izdarīt, ka saimniekošanai virtuvē atliek pavisam maz laika. Tomēr, ja reiz ar šo apņemšanos esmu tikusi tik tālu un jau ievirzījusies otrajā pusē, tad nevar atlikt. Tāpēc sagaidījām algas dienu (izskatās, ka dārgākā recepte līdz šim), un, vispirms pārbaudot ledusskapja saturu, devāmies uz veikalu pakaļ vēl nepieciešamajām lietām, lai pagatavotu Bumbieru zupu ar riekstiem un zilo sieru.

Pagaidiet!

Bumbieru zupa?

Ar zilo sieru?

Sīpoliem?

Nopietni?

Bet apņemšanās paliek apņemšanās, un īsti nezinot, vai būs drosme pagaršot, pagatavot jau nu vajag noteikti.

Apskatot recepti, pirmās šaubas par to, ka nāksies kaut ko improvizēt, bija, ieraugot, ka nepieciešams brendijs, bet, kad par to pažēlojos Jānim,

klusā daba

izrādījās, ka viens no kāzās saņemtajiem dzērieniem, kas vēl stāv plauktā, ir tieši šis. Tad nu vairs atpakaļceļa nebija. Šai receptei nepieciešami daudz produkti, bet nelielā apjomā (piemēram, atklāju, ka 2 cm ingvera sakne maksā 2 santīmus😀 ). Vēl pilnīgi apjuku pie sīpoliem – receptē rakstīts, ka nepieciešami šalotes sīpoli, bet, protams, plauktos nespēju tos atpazīt un īpaši norādīts ar nekas nebija. Tāpēc, iedomājos, ka gan jau šalotes sīpoli ir maigāki (vismaz ņemot vēra visu receptes sastāvu, kārtīgie sīpoli likās neiederīgi), un ņēmu sarkanos, kas arī, cik man zināms, skaitās maigāki. Pasaku jau tagad – labāk meklējat šalotes sīpolus (ja vien sarkanie jau nav tie), bet, ja skaitās, ka izmantoju pareizos – tad divu vietā liekat vienu vai pusotru.

bumbier-ingver-burkān-ābolbuljons

Par pašu procesu – ir ko noņemties, jo zupa sastāv no vairākām daļām – vispirms samizo bumbierus, ieliek mizas vārīties buljonā kopā ar ābolu, ingveru un burkānu (tas būtu kaut kāds augļu buljons? Smaržoja pēc ievārījuma..). Paveicās, ka paspēju pabrīdināt Jāni, ka mizas ies buljonā, nevis miskastē. Kamēr vārās ievārījumbuljons, tikām veiksmīgi galā arī ar bumbieriem. Vispār viss process bija tāds dīvains, jo nekad nebūtu iedomājusies, piemēram, cept bumbierus kopā ar sīpoliem, kur nu vēl visu to pēc tam ēst! Bet, kas jādara, tas jādara. Ielikām vienu bumbieri ledusskapī, aplaistītu ar brendiju un pārējos sacepām ar sīpoliem un pasautējām baltvīnā (man patīk, ja pie ēdiena jāliek vīns, jo reti kad to vajag vairāk par 100 gramiem.. arī šoreiz). Pēc receptes tas bija jādara katlā ar biezu dibenu, bet tā ka mūsu vienīgajā normālajā katlā vārījās buljons, tad darījām to pannā – un viss izdevās. Šo masu pēc tam, kā pēc grāmatas, t.i. kalendāra, sajaucām ar buljonu (mizas tiek nokāstas un beidzot izmestas🙂 ), sablendējām un gatavojām porcijas pasniegšanai. Šeit uznāciens valriekstiem (kas man ļoti garšo un iedvesmoja, kad kopā saliktās sastāvdaļas likās galīgi nesakarīgas), atceramies, ka ledusskapī bumbieriem ir ballīte brendijā un pieliekam arī tos, kā arī no saldētavas izvelkam zilo sieru un piedrupinām skaistam noslēgumam. Starp citu, padoms no receptes, ielikt zilo sieru saldētavā ir ļoti labs – piefiksēju un turpmāk noteikti tā darīšu arī taisot siera plates, jo tik viegli to sadalīju gabaliņos pirmo reizi.

Galvenā masa🙂

Bet pats galvenais – kā garšoja? Atbilde ir – LIELISKI! Kad biju pārvarējusi pirmās šaubas un sapratusi, ka jādara tāpat, kā ar visām lietām, no kurām nedaudz bail – vienkārši jādara un pagaršoju – patiešām biju pārsteigta! Lai gan jāatzīst, ka biju arī ļoti izsalkusi🙂 . Garšoja interesanti, bet labā nozīmē – no bumbieriem tiešām var pagatavot ne tikai saldo ēdienu. Vienīgi man pašai likās, ka nedaudz par stipru varēja just sīpolu garšu, kur varētu būt pie vainas ne īsto sīpolu izvēle. Bet ne tā, ka ļoti traucētu. Pēc tam, apspriežot iespaidus ar Jāni, secinājām, ka par kārtīgu ēdienu šo zupu nevar uzskatīt – drīzāk kā tādu interesantu pirmo ēdienu, pirms galvenās maltītes. Es gan jutos paēdusi, bet Jānis, pēc zupas apēšanas, kas skaitījās pusdienas, devās uz virtuvi pagatavot vēl dažas maizītes. Kā arī secinājām, ka zilais siers šajā receptē ir ļoti svarīgs, jo tieši tas piedeva tādu saturīgāka ēdiena sajūtu, tā kā, ja īpaši negaršo šis siers, varbūt labāk neeksperimentēt. Jāsaka, ka pārskatot iepriekšējās receptes, šīs zupas labais iznākums varētu pagaidām būt pārsteigumu topa augšgalā, tāpēc noteikti iesaku, ja kādam gribās pasniegt ko citādāku, bet rēķināties, ka ne visi ar to varētu justies paēduši. No kalendārā norādītā apjoma iznāktu kādas 6 “iesildīšanās” porcijas, vai 4 porcijas draudzeņu vakara maltītei bez citiem ēdieniem. Šī būs starp receptēm, ko visticamākais pagatavošu vēl kādreiz.

Mēģināju salikt smukas porcijas, bildei – laikam vispirms vajag fotoaparātu, nevis telefona kameru un trīcošas rokas!😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s