Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 08/12

Lai gan lielākā daļa produktu jau labu laiku stāvēja mājās, pie Mūsmāju augusta receptes vēl nebija izdevies pieķerties. Bet laiks tāpēc uz vietas nestāv, augusts tuvojas savai izskaņai un tā nu iepriekšējā nedēļas nogalē pusdienās ēdām makaronus ar tomātu mērci. Tomātu mērci pēc kalendāra receptes.

Process šoreiz sākās ar tirgus iekarošanu, jo mani ir pārņēmusi ideja, ka jāsāk dzīvot veselīgāk un, ka es varētu ilgstoši apņemties iepriekš gatavot pusdienas, ko paņemt līdzi uz darbu. Tā nu mans pinterest recepšu dēlis ir pilns ar ilgāk glabājamiem ēdieniem, Jānis katru dienu sniedz pusdienu novērtējumu (pagaidām esmu dabūjusi 9 un 8 balles 10 baļļu sistēmā) un gribētos cerēt, ka arī organisms kaut nedaudz priecājas! Bet par lietu..

Tātad, mērcei bija nepieciešami burkāni, selerija, sīpols, tomāti (protams😀 ), sarkanvīns (jesss..!) un garšvielas (sāls, pipars, lauru lapa, krustnagliņa, kanēlis). Neskaitot sarkanvīnu un garšvielas, visu pārējo tirgū dabūjām par santīmiem. Nedaudz smieklīgs gan bija nepieciešamais produktu daudzums – 30 g burkāns un tikpat selerija (mazākā, ko atradu tirgū, svēra 700 g!), bet, protams, abi šie produkti noder arī citos ēdienos, tā kā bēda maza. Manā ideālajā, jaunajā, veselīgajā dzīvesveidā makaronu vietā bija paredzēts spageti ķirbis, bet to nekur nevarēju atrast. Biju kādu nedēļu iepriekš redzējusi Rimi, bet, kad vajadzēja, protams, nekur nebija. Tā nu iztikām ar spageti parastajiem.

Mājās nedaudz izbrīnījāmies, ka receptē rakstīts – mērcei jāsutinās vismaz stundu, vēlams divas, bet, ja vēl ilgāk – būs vēl garšīgāk. Likās, ka dikti ilgi, bet, kā rakstīts, tā rakstīts – nolēmām, ka kādu stundu varam arī pagaidīt līdz ēšanai un sākām gatavot. Man vēl aizvien nav virtuves svari, tāpēc burkānus un seleriju liku griezt Jānim (kā sods, ka man vēl nav virtuves svari – ja sačakarēs daudzumu, vismaz būs ko vainot🙂 ).

Skaistās krāsiņas
p.s. varu atzīties, ka fotogrāfēju tikai pannu tuvumā, jo bija slinkums mazgāt plīti🙂

Izmantojām aptuveni 4 cm burkāna un divtik selerijas kāta. Sīpolu nācās griezt man, jo, citēju, “tas ir sieviešu darbs”. Jāsaka, ka visas trīs sastāvdaļas uz pannas izskatījās ļoti mākslinieciski un selerija cepoties palika tik skaisti zaļā tonī, ka no gatavošanas varēja gūt arī vizuālu baudījumu. Kas gan beidzās brīdī, kad visam tādā ķep-ļep stilā pielikām gabaliņos sagrieztus tomātus un pielējām vīnu. Tad sekoja vairāk aromātiskais baudījums🙂.

Recepte ļoti vienkārša – pēc šīs darbības, kad viss kopā jau sutinās, pieliek garšvielas (nepārspīlējot, jo mums šķita, ka ir nedaudz vairāk sastāvdaļas, tāpēc pielikām divas, nevis vienu krustangliņu – un beigās tās aromāts bija varbūt pat pārāk jūtams) un aizmirst uz stundu, tikai ik pa laikam apmaisot. Bet mēs, protams, nebūtu mēs, ja viss izdotos tik vienkārši. Lai arī sākumā dažas reizes mērci apmaisījām, tomēr pienāca brīdis, kad par to atcerējāmies tikai tad, kad jutām viegli rūgtu deguma smaržu – respektīvi, dažas minūtes par vēlu! Labi, ka aptuveni stunda arī jau bija pagājusi un nolēmām neko nelabot, bet ķerties pie ēšanas. Es tomēr ieteiktu pret apmaisīšanu izturēties ar lielāku atbildību, jo mūsu gadījumā, lai gan dēļ nedaudz jūtamā rūgtuma, mērce nebija zaudējusi daudz, tomēr bija arī izcepusies lielākā daļa no šķidruma. Toties smaržoja ļoti labi un spēcīgi – izteikti jūtams kanēlis un krustnagliņas.

Labu apetīti!

Pēc porciju nobildēšanas (esmu jau sākusi “dekorēt” ēdienu, nu vēl tikai jātiek pie kāda normāla fotoaparāta, t.i. pie fotoaparāta kā tāda), ķērāmies klāt, neliekot lielas cerības, jo nekas īpašs jau tur taču nebija. Tomēr attaisnojās pieeja “sacerēties pēc iespējas mazāk, lai pēcāk lielāks prieks”, jo mērce bija ļoti, ļoti laba. Viegli skābena no tomātiem, ar interesantu garšvielu komplektu un šādā kombinācijā pat seleriju kāti ir ēdami. Neskatoties uz to, ka ēdienam klāt nebija gaļas, beigās bijām pat pieēdušies! Varbūt pie tā arī palīdzēja makaroni, nezinu, kā būtu, ja ēstu ar to manu sapņu spageti ķirbi. Bet to es noteikti vēl kādreiz pamēģināšu.

Lai gan Jānis teica, ka čakars esot lielāks nekā rezultāts, man šķita, ka nav tik traki! Šī mērce ir ļoti laba, domāju arī, ka veselīgāka, alternatīva ierastās maltās gaļas-konservēto tomātu mērces vietā. Un šobrīd, tomātu sezonā, tieši laikā! Ja būtu bijuši laukos nedēļas nogalē, varētu pat gatavot to uz ugunskura lielā katla, ar produktiem pa tiešo no dobes!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s