Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 10/12

Vienmēr labāk lietas atlikt uz pēdējo brīdi, jo tad neko neaizmirsti un visu pēc kārtas smuki izdari. Tā vismaz man gāja ar oktobra recepti jeb zivju galertu. Pagatavojām jau pirms nedēļas, bet tā kā oktobris tikai vidū, domāju – uzrakstīšu bišku vēlāk. Kā rezultātā, šodien, kā zibens, vai, tematiskāk – sniegs, no skaidrām debesīm, atmiņā atausa, ka ieraksts vēl ir tikai pratā, ne datorā. Tā reiz ir lieta, kas ar steigu jālabo!

Tātad, jau trešā (bet ne pēdējā🙂 ) zivju ēdiena recepte manā gadā ar Mūsmāju kalendāru! Visvairāk mani uztrauca receptē pieminētais želatīns, jo ar to man vēl nav izdevies nodibināt draudzīgas attiecības – vienmēr gatavotais ēdiens galā iznāk vai nu pārāk šķidrs, vai pretēji – pavisam ciets. Pavisam traģiskos momentos – arī ar želatīna kunkuļiem, no kā man uzreiz pazūd apetīte. Varbūt kādam ir padomi, kā darboties ar želatīnu, lai iznākums vienmēr būtu labs? Man nav ne jausmas, kas ir bijuši faktori veiksmes reizēs, ņemot vērā, ka gan paciņu tilpumi ir dažādi, gan pamācības dažādas un tā nu želatīns virtuvē vēl ir mana ķīniešu ābece. Šajā receptē gan rakstīts, ka nepieciešama paciņa želatīna, līdz ar to, jau veikalā mani pārņēma panika, pētot katru piedāvājumu – beigās izvēlējos  mazāku tilpumu – 15 g, ar domu, ka sliktākajā gadījumā, ēdīsim zivju buljonu🙂

Protams, veikalā nevarēja dabūt karpas fileju, vismaz ne 150 g izmērā – veselu vēl jā😀 Bet tā kā zivis tomēr nav mans pats mīļākais ēdiens, meklēju citas baltās zivs fileju, kā rezultātā iegādājos gabaliņu breksi. Vēl pie pirkumiem pieskaitām 150 g lasi, Santa Maria zivju garšvielas un varam doties mājās, sākt gatavot.

Kamēr želatīns lēnu garu dara savu mistisko uzbriešanas procesu, sagriežam mazos gabaliņos zivi (vispirms cenšoties izņemt asakas, ja tādas ir. Diemžēl baltās zivs gabals bija ļoti asakains un neiespējami iztīrīt, tāpēc paguvu pat virtuvē uztaisīt nelielu paniku, ka man nekā nesanāks), sakapājam sīpolu, burkānu sagriežam šķēlītēs. Pēc receptes vēl nepieciešams seleriju kāts, bet tā kā to veikalā neatradu, tad piebēru klāt labu sauju lapu seleriju, kas bija saldētavā. Varu jau pateikt priekšā – tā var darīt, garšoja labi🙂

Par procesu:Sākumā 15 minūtes pavāra dārzeņus buljonā, pēc tam pievieno zivi un garšvielas, turpina vārīt vēl 10 minūtes. Pie garšvielām

Dārzenīši, dārzenīši

receptē bija pierakstīta vegeta, bet tā kā to mājās nelietoju, tad liku klāt vienu buljona kubiciņu. Jārēķinās, ka zivis ļoti smaržos pēc zivīm (interesanti, kāpēc...), un man zivju smarža patiesi nav starp favorītēm. Kad padalot zivju gabaliņus, var redzēt, ka iekša jau ir pavisam gatava (nav sārta vai bāla), klāt pieliek pirms tam silda ūdens peldē izšķīdinātu želatīnu un vēl minūti pavāra. Šeit es atkal nedaudz apjuku, jo iepriekš kaut kur biju lasījusi, ka želatīns vāroties, zaudē savas īpašības. Acīmredzot, tā nav taisnība – jo šoreiz viss izdevās! Pavāra vēl minūti (vārīju ~30 sek, baidoties no iepriekš minētā par īpašību zaudēšanu) un tad jau liek pa trauciņiem.

Es izmantoju receptes ieteikumu, ka var likt mafinu pannā, pirms tam gan izklāju arī ar papīra formiņām – gribēju pasargāt pannu no zivju smakas

pirms uzpildīšanas

(tas nestrādāja, jo šķidrums, protams, izsūcās cauri papīram, toties formiņas vēlāk bija smuki izņemamas), iekaisīju pa šķipsnai dilles un sadalīju. No receptē dotā daudzuma gan sanāca pilnas 12 mafinu formas un vēl 2 glāzītes. Pēc tam visu skaistumu iekšā ledusskapī un uz nakti aizmirstam!

gatavs ledusskapim!

Nākamajā rītā ķērāmies klāt pie testēšanas. Jānis bija sajūsmā un teica, ka būtu forša uzkoda kādā pasākumā – izskatoties labi un gabaliņi ļoti atbilstoša izmēra nelielai uzkodai. Man traucēja baltajā zivī esošās asakas, lai gan Jānis teica, ka tās visas esot tik maziņas, ka varot arī ēst, nemaz nevajagot lasīt ārā. Es gan tam nepiekrītu. Bet, izvēloties atbilstošu zivi, vai pacietīgāk visas izlasot ārā pirms gatavošanas, noteikti būtu labāk. Paša galerta masa ir ļoti garšīga – gan dārzeņi, gan zivis labi iet kopā, nepamēģinājām gan ar norādīto mārrutku-krējuma mērci, bet to nākamreiz🙂 , jo visticamākais, ka gatavosim vēl. Tā kā bija sestdiena un braucām uz laukiem – ņēmām līdzi ciemakukulī un devām nogaršot maniem radiem. Arī tur uzkoda saņēma labu novērtējumu, it īpaši, ņemot vērā, ka lielākai daļai ir krietni draudzīgākas attiecības ar zivīm, nekā man.

Es toties vairāk gaidu novembri un siera kūkas recepti! Jau sen gribu izmēģināt ceptu siera kūku, jo vienmēr taisu tādu, kas tikai jānotur ledusskapī, nu man būs tāda iespēja!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s