Mācos būt par mammu

Tiem, kas lasa manu tviteri, noteikti pat nav izbrīns, ka trīs mēnešus blogā ir bijis absolūts klusums. Tas tādēļ, ka jau kopš 12.jūnija esmu mamma visbrīnišķīgākajai meitenei pasaulē – mazajai Katrīnai! Līdz ar to, pirmais laiks, protams, pagājis vienā mutulī, kamēr pierasts pie ikdienas ritma un prātā atkal ir atbrīvojies mazs kaktiņš citām domām, ne tikai – “tāks, kas man tagad jādara”. Un līdz ar to, arī atgriezušās balsis galvā jeb domas, ko varētu uzrakstīt. Vajadzēja tikai saņemties🙂

Tā kā vēl tikai ļoti, ļoti mācos būt par mammu, tad ar šo jauno “amatu” droši vien arī blogā būs krietnas saturiskas izmaiņas. Bet šoreiz, pavisam nedaudz par raibajiem trim mēnešiem!

Pirmā mēneša noslēgumā ciemojāmies Alūksnē
Pirmā mēneša noslēgumā ciemojoties Alūksnē

Kas to būtu domājis, ka mazi bēbji var būt tādas personības! Vismaz mums šķiet, ka aug viena kārtīga patstāvīga meitene, kura skaidri zina, ko grib un nekaunas pieprasīt. Tajā pašā laikā (trīs reiz pār plecu nospļaujos) – arī uzvedās ļoti pieklājīgi. Uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt negulētās naktis, jo jau kopš dzimšanas Kate guļ visu nakti, tik pa vidu uzēdot un uzreiz atkal iemiegot. Ja es ietu gulēt vakarā reizē ar viņu, tad tiktu pie praktiski 12 h miega ar maziem pārtraukumiem – labāk kā jebkad! Bet, protams, tās dažas vakara stundas, kamēr viņa guļ un es varu nodarboties ar citām lietām, gaidu kā dienas saldo ēdienu, un cenšos izmantot līdz acis pašas krīt ciet. Vēl aizvien Kate nav izrādījusi izteiktu nepatiku pret kādu no pārtikas produktiem, tāpēc pagaidām nav nācies arī ļoti pārskatīt ēdienkarti un tādēļ, kad laiks un noskaņojums atļauj, var pat sarīkot gastronomiskos svētkus. Jāatzīst, ka dažreiz tā stunda virtuvē, gatavojot, šķiet vislabākā atpūta un iespēja sajusties kā “vecajai sev”.

Priecājos, ka meita piedzima vasaras sākumā, jo esam tik daudz dzīvojušies pa svaigu gaisu, laukiem, dabā, ciemojušies un atpūtušies. Pirms Kate piedzima, domājām, ka šī vasara gan laikam būs tāda mierīga, bet beigās – lieliska un vēl ar tāādu pievienoto vērtību!

Kāda māte, tāda meita :)
Kāda māte, tāda meita🙂

Protams, tik pat daudz, kā prieka un sajūsmas brīži, ir bijuši arī tādi, kad šķiet, ka neko neprotu izdarīt pareizi, nesaprotu savu bērnu un vakaros nākas abām kopā paraudāt, bet tie tiešām aizmirstās! Un tas prieks, ar kādu zvanu Jānim, lai izstāstītu, ka Kate skatās uz saviem kāju pirkstiņiem un “runājas” ar viņiem, vai beidzot sākusi smaidot pētīt savu karuselīti, ir kaut kas nekad nejusts. Katru no momentiem gribētos ierāmēt un ielikt atmiņu lādītē – to, kā uzgriežot muguru, kamēr Kate uz paklājiņa guļ, paskatoties atpakaļ, viņa jau ir uz sāniem, kā saķer savu bumbiņu, kā no rīta svētlaimīgi smaida pretim, skatās acīs un kaut ko laimīgi stāsta, aizmieg, cieši piespiedusies, cenšas apēst savas rokas un visu citu, ko saķer savās rokās un tā varētu turpināt bezgalīgi! Pat vakaros, kad esam nedaudz sakašķējušās, vienmēr beigās viņa pirms iemigšanas tā sasmaidās, ka sirds atmaigst dažās sekundēs un atkal visam ir redzama lielā jēga.

Tā lūk! Gribēju īsi, sanāca kā vienmēr. Bet tieši šo momentu dēļ sapratu, ka jāķeras atkal pie bloga rakstīšanas, lai paliek atmiņā, cik nu iespējams! Un tā kā man pašai ļoti, ļoti patīk lasīt mammu blogus (kuri jau ne vienmēr ir TIKAI par bērniem), tad priecāšos, ja kādu interesēs arī mūsu ikdienas gaitas, darbi un nedarbi.

One thought on “Mācos būt par mammu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s