Klasiskā rudens kaite arī mūsmājās

Pēdējās divas nedēļas mājās esam nocīnījušies ar kārtīgām rudens iesnām. Tā nu mana uzmanība vairāk bija pievērsta tam, nekā blogam un šeit klusums. Dzīve tāda🙂

Image
(c) http://www.blisstree.com

Īpaši jau tādu kā vainas apziņu veido tas, ka vispirms šņaukājos es, un dienas divas vēl cerēju, ka Kati neaplipināšu, bet trešās dienas rītā arī viņa pamodās ar pilnu degunu. Jāsaka gan, ka mums paveicies, jo attiecīgi Kate pie pirmajām iesnām tika 3,5 mēnešu vecumā (jaunumā ), nevis vēl mazāka. Bet, protams, tas vecāku stresu nemazināja! Toties pēc šīm divām nedēļām es vēl vairāk apbrīnoju meitas pacietību – dzīvo ar savām iesnām it kā nekas nebūtu mainījies. Kad ieraudzīju, kā izskatās priekšmets viņas deguna tīrīšanai (Rhinomer), jau biju gatava kārtīgiem bļāvieniem, bet pirmās reizes vispār viņa smaidīja. Un tā īsti raudājusi par to nav ne reizi, dažreiz tikai dusmīgāk parunājas. Mēs ar Jāni, protams, domājam, ka mūsu mazais einšteins vienkārši saprot – pēc tam būs pašai vieglāk🙂

Bet vispār diezgan nomācoši skatīties, kā tāds mazs ķipars cīnās šņaukājoties, bet neko īsti izdarīt nevar. Tam visam klāt, pēc trīs dienu iesnām jau man sāka likties, ka nupat ir klāt arī klepus un tad gan ar steigu zvanīju dakterei – ko darīt! Tas laikam ārstiem ir tik klasisks rudens jautājums, ka gluži vai kā dzejolīti noskaitīja visu, kam jāpievērš uzmanība, ko vajag darīt un ko nevajag darīt. Labākais ieteikums bija – uzsildīt ūdeni, ieliet plastmasas pudelē, ietīt autiņā un pielikt kājgalī, lai sildās kājiņas. Varbūt vēl kādam noder! Vismaz es pati būtu gatava sev tādu gultā likt blakus, lai pēdas siltākas… Un pēc dienām trim klepus jau bija garām, tāpēc atlika tik turpināt mēģināt apkarot iesnas. Bet ar tām cīņu vēl neesam uzvarējuši. Pieļauju, ka šī brīža laikapstākļi ir tādi, ka pat, ja gandrīz, gandrīz esam Kati saārstējuši, ārā kaut kas uzpūš un iesnas atpakaļ. Vairs pat nezinu, ko vēl profilaksei darīt, lai tiktu pavisam no tām vaļā, jo pat, ja rītā šķiet, ka beidzot deguns tukšs, pēc pāris stundām tāpat atkal šņaukājas. Mierina tas, ka vismaz Kate pati pārāk neņem pie sirds un reti kad par to kašķējas – tāpat smaidīga un priecīga dzīvojas, labi guļ un neraud. Amizanti, protams, ka tāds mazs cilvēciņš guļot krāc skaļāk, kā pieaugušie, bet gribētos jau beidzot sagaidīt dienu, kad varēs teikt, ka šodien nu noteikti beidzot iesnas ir beigušās.

Varbūt citām mammām ir ieteikumi, kā rūpējaties, lai mazais būtu no iesnām pasargāts, vai arī ātrāk tiktu no tām vaļā?

Toties tas lika labi ātri saprast, kā ģērbt tādu mazuli vēsā rudens laikā. Bijām jau pieraduši tik no rīta uzvilkt vienu bodiju un dzīvot visu dienu, ņemot vērā, kā vasara mūs lutināja ar karstumu. Nu beidzot var valkāt arī smukās kleitas un bikses, kamēr vēl nav par mazu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s