Cik daudz var “izspiest” no vienas jakas

Idejas sākums - jaciņa...
Idejas sākums – jaciņa…

Kā jau ar daudzām lietām dzīvē notiek – viss sākas ar mazumiņu.. tāpat ar mazumiņu sākās viens man šūšanas projekts, kur sākumā bija plānota jaciņa Katrīnai, bet beigās iznāca jaciņa, svārki, matu lente, getriņas un vēl pat bikses! Jā, man ļoti, ļoti patika tas materiāls un negribējās neko laist zudumā 🙂 Bērnu drēbes vispār ir lieliski šūt – lielākoties nav nepieciešamas nekādas sarežģītas iešuves. Vismaz manos pagaidu projektos, kamēr vēl mācos šūt. Līdz ar to, sev iesāktā kleita jau mēnesi stāv puspabeigta, bet Katrīnai skapis tik pildās (manējais tukšojas, jo tur meklēju izejmateriālus :D, bet priekš kam mammai tik daudz drēbju, ja visi tāpat redz tikai bērnu..). Mans lielākais iedvesmotājs šādiem projektiem, protams, ir Pinterest’s, kurš iemācījis ticēt saviem spēkiem – liela daļa tur aprakstīto projektu ir tik vienkārši, ka jebkurš varētu tikt ar tiem galā. Tāpēc atrādīšu, ko man izdevies paveikt, iedodot vairs nevalkātai jaciņai otro dzīvi.

Vispirms ķēros pie jaciņas – uztaisīju piegrieztni, pārzīmējot Katrīnas krekliņu

Pirmais komplektiņa izgājiens - 18.novembrī.
Pirmais komplektiņa izgājiens – 18.novembrī.

un “uz aci” palielinot tā, lai jaciņa derētu ilgāku laiku. Piegrieztne pēc tam ļoti noderīga – esmu jau uzšuvusi pēc tās vēl vienu jaciņu, kā arī vestīti. Tā kā negribēju ķēpāties ar pogu šūšanu, tad piegrieztni izvietoju uz jakas tā, lai vidus daļā būtu jakas pogājums. Nu vienkāršāk vairs nevar būt! Un rokas izgriezu no jakas rokām – attiecīgi vispār neviena mala pašai nav jāatšuj. Atliek tikai sašūt kopā pleciņus, piešūt roku pa plecu līniju un tad jau sašūt kopā sānus un rokas. Pagaidām man nedaudz miglaini ir tas, kā tikt galā ar kakla izgriezumu – izmantoju piegludināmo lentu, bet īsti rezultāts man nepatīk.

Tālāk sekoja svārciņi, jo meitenēm nepieciešams vienots tērpu ansamblis 🙂 . Tie bija pavisam vienkārši, tikai materiāla dēļ nācās taisīt arī sānu vīles, jo vairs nebija palicis tik garš auduma gabals. Ideja vienkārša – no daļas uztaisa tādu kā svārku jostas daļu – sašujot kopā taisnstūra auduma gabalu, kas ir tik garš, cik platus vēlēsies svārkus. Apakšdaļu izgriež nedaudz platāku, ko pēc tam, izmantojot jau iepriekšējā rakstā par kleitiņas šūšanu izmantoto metodi – basting, savelk atbilstošā platumā. Sašuj abas daļas kopā. Lai vieglāk saprast, kas jādara, ieraksta beigās esmu norādījusi saites, pēc kurām darbojos.

Getriņas siltumam :)
Getriņas siltumam 🙂

Nu, ja reiz ir svārki un jaka, tad vajag arī matu lenti, kā gan citādāk. Arī matu lentei nācās audumu sastiķēt, bet tas ātrumu nemazina.. Un, kad apskatās atlikušo neformīgo auduma gabalu, kas palicis pāri no jakas, var pamanīt, ka vēl taču te sanāk materiāls getriņām. Tās gan šuvu vienkārši “uz aci”. Šoreiz gan, izgriežot getriņas (iznāk tādas kā garenas vienādsānu trapeces, kur apakšmala ir aptuveni 2 cm platāka, kā augšējā. Visvieglāk to izdarīt, piemērot klāt kādus legingus), nācās arī apšūt abus galus, jo vairs auduma pie jau apstrādātām malām nebija, bet tā kā šis materiāls nebija irstošs, un strīpas arī notušē vizuālus defektus, tad pavisam vienkārši atlocīju maliņu un apšuvu ar zig-zag dūrienu. Pēc tam sašuj kopā garāko malu un getriņas gatavas.

Biju domājusi, ka esmu izspiedusi maksimumu no šī apģērba gabala, bet pēc

Komplekts jaunās skaņās - ar pieskaņotām biksēm (bikšu jostas daļai gan vairs audums nekādi nepietika :D)
Komplekts jaunās skaņās – ar pieskaņotām biksēm (bikšu jostas daļai gan vairs audums nekādi nepietika :D)

kāda mēneša, šujot Katrīnai bikses, ienāca prātā doma tām uzšūt ielāpiņus un arī bikšu galus. Meklējot pēc piemērota auduma, ticiet vai nē, uzdūros šīm pašām svītrainās jakas driskām! Bet par to, kā tapa bikses, citā ierakstā, jo arī to man nu jau ir vesels kalns, it kā līdzīgas, bet tomēr ar saviem knifiņiem par ko pastāstīt.

Saites, kur meklēju padomu un iedvesmu:

Bēbīšjaciņas pamācība

Svārku pamācība

Matu lente

Divas mazas idejas mīļdāvaniņām

Dažreiz plāni tā arī paliek plāni, savukārt rezerves plānu realizācija izrādās tik veiksmīga, ka labi, ka tā! Man tā šogad bija ar svētku mīļdāvaniņām. Pinteresta virtuālais dēlis vai lūzt no idejām, bet kaut kā tie vakari tieši pirms ciemošanās, pienāk pārāk negaidīti 🙂 Un tad var izpētīt krājumus mājās un ķerties pie ideju ģenerēšanas. Tā es sagatavoju divu veidu mazās mīļdāvaniņas, ko pasniegt pirms svētkiem, noskaņai. Bet tikpat labi tās var arī likt zem eglītes, vai papildināt jau esošo dāvanu ar mazu, personisku velti. Padalīšos ar tām, varbūt kādam vēl noder.

 

Skaistie dubļi, jeb kafijas-brūnā cukura skrubis
Skaistie dubļi, jeb kafijas-brūnā cukura skrubis

Kafijas-brūna cukura skrubis – pavisam vienkārša recepte, turklāt varu derēt, ka lielai daļai visas nepieciešamās sastāvdaļas jau ir skapjos. Nepieciešams: 2 daļas malta kafija, 1 daļa brūnais cukurs, 1 daļa olīveļļa. Visu samaisa kopā, ieliek glīti noformētā burciņā, pieliek zīmīti un “Skaistie dubļi” gatavi pasniegšanai. Pirms tam, protams, pati izmēģināju – āda tiešām paliek maiga un zīdaina. Domāju vēl kādu porciju pagatavot pati sev. Vienīgais ieteikums – labāk nelietot sejai, dekoltē zonai, jo cukurs diezgan asi skrubē – maigu ādu varētu ievainot.

 

 

Smaržmaisiņi
Smaržmaisiņi

Ziemassvētku smarža maisiņā – ieliek glītā maisiņā vienu apelsīnu, ēdamkaroti krustnagliņas, divas kanēļa standziņas, nelielu sauju dzērveņu. Lieto, katliņā nelielā ūdens daudzumā vārot šķēlēs sagrieztu apelsīnu, kanēļa standziņas (tām var uzsist ar āmuriņu, lai nedaudz sadalās), krustnagliņas un dzērvenes. Jau pēc neilga laika pa visu māju izplatās lielisks aromāts. Ūdeni var ik pa laikam papildināt, lai ilgāk baudītu šo prieku. Es vārīju kādas 3 h, divas reizes pielejot ūdeni.

Attiecīgi, praktiskākiem cilvēkiem var piedāvāt šim visam ūdens vietā liet klāt vīnu un tikai uzsildīt, lai pēc tam baudītu karstvīnu.

 

Abas mīļdāvaniņas gan vairāk izskatās pēc dāvanām meitenēm, bet domāju, ka, smaržu maisiņam pievienojot suvenīra izmēra stiprā alkohola pudelīti, var izdomāt stāstu par Ziemassvētku interpretāciju par groku un mierīgi pasniegt arī kādam kundziņam (kam jau ir 18…).

 

 

Magnētiņi ledusskapim ar savām bildēm

Izmantoju šādu magnētisko papīru
Izmantoju šādu magnētisko papīru

Klejojot pa interneta ārēm, ik pa laikam uzgāju pašizgatavotus magnētiņus, kas pagatavoti, izmantojot instagram bildes. Protams, tā nebūšu es, ja arī nevajadzēs pamēģināt. Izlasīju visdažādākos variantus, kā to var mēģināt darīt, tai skaitā – vienkārši pasūtīt, dahhh – bet nu, kurš tad lietām ķeras klāt tik vienkārši 😀 Sapratu, ka varētu izmēģināt uz Ziemassvētkiem sagatavot magnētiņus ar Katrīnas bildēm (jo kurš tad nevēlas sev pie ledusskapja “sveša” bēbja bildes!).

Projektam nepieciešamie izejmateriāli maz: magnētiskais papīrs, fotogrāfijas (izdrukātas bildes), līme un šķēres.

Visgrūtāk man gāja ar magnētisko papīru – nevarēju iedomāties, kur Rīgā tādu nopirkt. Internets neko neuzrādīja, un pa veikaliem daudz staigāt aukstā laikā ar mazu bērnu vairāk kā slinkums. Tā kā šī ideja radās jau novembrī, tad izvēlējos vieglāko ceļu un pasūtīju papīru ebay, kur izrādās, diezgan liels piedāvājums. Sameklēt var tā arī ierakstot “Magnetic sheet”, es nopirku piecas lapas, un iznāca katras cena nedaudz zem viena lata.

Tālāk nepieciešamas bildes – es lielāko daļu lejupielādēju no sava instagram konta,

izmantojot instaport.me – ļoti ātri, viegli un ērti. Bonusā vēl varēju uztaisīt galeriju feisbukā, jo beidzot visas bildes bija vienuviet 🙂 Bet tā, kā gribēju arī dažus magnētus ar citām bildēm, tad tās vienkārši izvēlējos un Picasā izgriezu kvadrātus.

Ilgi domāju, kāda izmēra magnētus labāk taisīt, līdz izvēlējos likt 12 bildes uz A4 lapas, tātad, kopā sanāktu 60 magnēti. Manuprāt, ļoti optimāls izmērs, lai gan mēģināju arī 24 bildes uz A4 un arī nebija slikti! Tā kā tas pēc katra paša izvēles, jo attēls skaidrs un saprotams ir abos variantos. Lai “uzliktu” bildes uz vienas lapas, arī izmantoju to pašu Picasu, taisot attēlu kolāžu un uzreiz norādot A4 izmēru.

Nospiežam, uzkrāmējot kārtīgu smagumu!
Nospiežam, uzkrāmējot kārtīgu smagumu!

Sākumā man bija ideja attēlu kolāžas attīstīt kā fotogrāfijas, bet kurš tad dara lietas laikā un attapos divas dienas pirms magnētus vajadzētu gatavus, līdz ar to, nolēmu tos taisīt no vienkārši izdrukātām bildēm. Man šķiet, ka beigās rezultāts tā pat ir labāks – lai gan magnēti nedaudz plānāki nekā būtu ar fotogrāfijām, toties ļoti pamatīgi pielīmējušies un neviena maliņa nelīp vaļā. Domāju, ka fotogrāfiju papīrs tik labi nepieliptu.

Tad nu, kad fotogrāfijas izdrukātas, magnētiskās lapas no Ebay atnākušas, atlicis tikai tās uzlīmēt virsū, atstāt vienu nakti nospiesties zem grāmatu kaudzēm. Pēc tam rūpīgi ar šķērēm izgriezt, likt pie ledusskapja un priecāties! Visi, kam šādus magnētiņus iedalīju, bija ļoti priecīgi!

Pārbaudīju magnētu magnētismu :)
Pārbaudīju magnētu magnētismu 🙂

Vēl pāris idejas, kas man bija prātā, bet ko neizdarīju un padoms:

– Pēc tam magnētus pārklāt ar to pašu PVA līmi vai speciālo dekupāžas līmi, kas

Brīdinu, atkarību izraisoša nodarbe - nu man ir mājās kalns ar magnētiņiem un tikai viens ledusskapis
Brīdinu, atkarību izraisoša nodarbe – nu man ir mājās kalns ar magnētiņiem un tikai viens ledusskapis

varētu pagarināt to mūžu, jo būtu aizsargāta virskārta. Tā kā man ir tikai PVA līme mājās, negribēju riskēt, ka nožūstot būtu sabojātas bildes. Bet izskatās, ka magnēti tāpat ir gana noturīgi un neviena fotogrāfija nelīp nost.

– Uz tām magnētiskajām lapām var drukāt uzreiz attēlus. BET – to nedrīkst darīt ar lāzera printeri, jo tad lapas sakusīs un būs pamatīgas tehniskas problēmas 🙂

– Kad magnētiņi ir izgriezti, vēl vienu nakti tos paturēt zem sloga, jo pēc līmēšanas lapas bija nedaudz ieliekušās un īsti labi neturējās pie ledusskapja. Bet, pēc nakts zem grāmatām, magnēti bija taisni un visi kā viens labi pielipa.

Pašgatavota gaismiņu virtene

Pats sākums!
Pats sākums!

Pēdējās pāris nedēļas cītīgi nodarbojos ar tamborēšanu brīvajos brīžos – ar lielu mērķi, uztaisīt gaismu bumbiņu virteni. Un, pretēji Jāņa likmēm, ka ātrākais pagūšu to izdarīt līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem, vakar beidzot pieliku šim darbiņam punktu. Padalīšos, kā to var izdarīt, jo aktīvākam tamborētājam noteikti vēl laika pietiktu pat līdz Ziemassvētkiem, turklāt, izvēloties īstās krāsas, var arī ar šādām bumbiņām uzfrišināt lampiņas pēc svētkiem, lai tās nenogrūstu tālākajā plauktā, bet izmantotu kaut vai visu cauru gadu! Tā kā mans ātrums bija maksimums divas bumbiņas dienā, jo vēl jau ir citi nieki, ko darīt, kad beidzot Katrīna aiziet gulēt (hellooo, CandyCrash…:D ), tad laiciņš pagāja.

Principā darbam ir trīs posmi – uztamborēt, “iestīvināt” un pielikt lampiņu virtenei. Katram savi knifiņi. Runājot par tamborēšanu, ieteiktu uzreiz pirkt visus diegus kopā, jo man sanāca, ka katras krāsas diegam nedaudz atšķiras pavediena biezums, līdz ar to – arī bumbu izmērs. Tamborēju ar 1,25 izmēra tamboradatu, bet tas droši vien jāskatās pēc izvēlētā diega. Rupjāks pat izskatās labāk, bet tam prasās nedaudz lielāku adatu.

Tehniski tamborēšana šāda (es pirmo reizi rakstu, kā to darīt :), cerams aptuveni varēs saprast) : vispirms notamborē pīnīti no

Sākumā mēģināju žāvēt šādi, bet tas prasītu ļoti ilgu laiku..Uz radiatoriem tikai ~diennakti
Sākumā mēģināju žāvēt šādi, bet tas prasītu ļoti ilgu laiku..Uz radiatoriem tikai ~diennakti

četriem valdziņiem, satamborē kopā. Tam vidū iztamborē pirmo rindu – 12 dubultos stabiņus, nākamā rindā starp katriem stabiņiem iztamborē divus dubultos stabiņus. Tad 3-7 rindā starp katriem stabiņiem iztamborē vienu dubulto stabiņu un uzmet vienu valdziņu, 8 rindā iztamborē tikai dubultos stabiņus, bez valdziņa pa vidu, 9 rindā – satamborē pa diviem stabiņiem kopā (paliek 12). Nobeidz tamborējumu. Un tā vienu bumbu pēc otras, vienu pēc otras, atkarībā cik daudz vēlas.

Kad ir pagājis laik- un darbietilpīgākais, pienācis laiks iestīvināt, lai bumbas izskatās pēc bumbām.. Izlasīju daudz dažādu pamācību internetā un paliku pie iestīvināšanas ar kartupeļu cieti. Attiecīgi, uzsilda 250 ml ūdens, tad tajā iemaisa 4 ēdamkarotes kartupeļu cietes un maisa, kamēr izšķīst. Masa iznāk tāda zili-balta un diezgan bieza. Kad tā ir pietiekami atdzisusi, lai varētu ar rokām aiztikt, ķeras pie ķēpīgākā darba. Katru bumbu ņem, iemērc tajā masā, kārtīgi “iemasējot” ar rokām, pēc tam bumbā ieliek mazo baloniņu, ko uzpūš (un šajā procesā nevar izvairīties no lūpu saskares ar to kartupeļu cietes klīsteri..vēēēe..) un aizsien. Lai ietu raitāk un nebūtu tik bieži jāmazgā rokas, es vispirms izmērcēju kādas 7-8 bumbas, tad tajās iepūtu balonus. Nepieciešami mazie baloniņi, kas domāti pildīšanai ar ūdeni, jo tie neveido bumbiera formu, kā lielie, ja nav kārtīgi piepūsti. Es tādus atradu Tiger veikalā. Kad bumbas sagatavotas, visu liek žāvēties – man uz radiatoriem izžuva principā vienas diennakts laikā. Pirms tam, pēc nakts tāpat istabā gan vēl bija pilnīgi slapji.

Biju patiesi pārsteigta, ka tas tiešām darbojas :D
Biju patiesi pārsteigta, ka tas tiešām darbojas 😀

Tad, kad tamborējums ir izžuvis un pabakstot balonu var redzēt, ka tas tāpat notur apaļo formu, laiks izņemt balonus. Es tos vienkārši pārdūru ar šķērītēm un viņi paši, izlaižot gaisu, atdalījās no tamborējuma. Elementāri!

Kad bumbas skaisti sagatavotas, ņemam gaismiņu virteni, izdomājam kompozīciju un sākam siet klāt. Tas ir diezgan ķēpīgi, jo grūti uzsiet tā, lai smuki turētos – es biju domājusi, ka būs vieglāk. Principā, virtene iznāk īpaši nepārvietojama, jo kad uzlikām uz skapja, tad vēl daļa bumbiņas atkal bija jāpiekārto, jo nokritušas no savas vietas. No otras puses, pārliekot citur, var jau veltīt piecas minūtes un sakārtot atkal, lai viss smuki.

Un, ja slinkums tamborēt tik daudz, vai ņemties ar siešanu pie spuldzītēm, bumbiņas var izmantot citiem dekoriem. Es domāju nākamgad tādas satamborēt no spīdīgākiem diegiem, un izmantot kā eglītes dekorus. Vai piesiet dāvaniņām, un saņēmējs var izgreznot savu eglīti. Iespēju ļoti daudz, un jāprot tik vien, kā paši tamborēšanas pamati.

"čakars" liels, bet rezultāts arī nav slikts.. :)
“čakars” liels, bet rezultāts arī nav slikts.. 🙂

Rīt pirmais pusgads pievarēts!

Vingrotāja!

“Kas par laiku!”, tā droši varu iesaukties, atskatoties uz iepriekšējo mēnesi. Rīt Katrīnai jau pusgads, un es lēnām sāku saprast vairākas lietas – bēbīši tiešām aug neticami ātri un laika plūdums ar tādu mājās vairs nav notverams, un patiešām – pareizi teica visi tie, kas par sākuma grūtībām mierināja, sakot – nekas, nekas, pienāks laiks un ilgosies, kaut atkal būtu viņai tik ļoti nepieciešama. Protams, vēl aizvien esmu pilnīgi absolūti vienīgā, īstā, mīļākā persona Katrīnai un tētis seko tūliņ pēc manis. Bet, aizvien mazāk viņa prasās uz rokām – labprātāk spēlējas ar mantiņām (vēlams, nākušām no virtuves plauktiem) uz sava paklājiņa, vai vēro, kā tiek gatavots ēst, vai, ideālā Katrīnas ikdiena – vārtās pa lielo gultu kopā ar mammu un tēti. Bet rokās, nop, bez tā var mierīgi iztikt. Vienu vakaru vairāk saraudinājās, un domāju, ka jāpaņem uz rokām, jāpaaijā miedziņā – tas izsauca tikai lielākas dusmas. Un tā, nemanot, sāk piezagties skaistas skumjas pēc tā mazā, nevarīgā bēbīša, kuram pasaulē neko, neko vairāk par mammas rokām nevajadzēja. Tagad tam bēbītim ir pusgads un apkārt, izrādās, daudz interesantu lietu, ar ko mammas rokas var aizstāt…Tas tā, nostaļģijai!

2013-11-18_1384762119
18. novembris

Bet vispār, apbrīnojami – man šķiet, bēbīši jau pirmajā dzīves pusgadā būtu pelnījuši vismaz divus doktora grādus! Tādas mācīšanās spējas es arī gribētu.. Pa šo mēnesi Katrīnu vairs nevar noturēt vienā vietā – kā uz grīdas, tā uz vēdera un atpakaļ – rotē apkārt, lai visu apskatītu, piemēram, tik interesanto pagulti.. Līdz ar to, mums jaunas rūpes – kopš paspēju no mutes viņai izvilkt aptuveni 10cm garu diega gabalu, sapratu, ka grīdas tīrībai jāseko līdzi vismaz divreiz rūpīgāk. Lielākoties man ir pavisam priecīgs bērniņš, un jau tagad – ļoti pļāpīgs. Tas laikam būs no manis, vainīga 🙂 (bet nu vismaz kaut kas..). Vakaros sajūsmināta sagaida tēti ar spiedzieniem, un, ja no rīta pamostas, pirms Jānis devies uz darbu, tad viņu sagaida divu mazu rociņu knibināšanas gar seju.. Divas mīļākās nodarbes (gan tikai pēc visu lietu graušanas) – taisīt “brrrmmm” ar lūpām, kad dusmīga un klakšķināt pretim mēli, ja grib parunāties (tā es arī tagad tieku “pasaukta”, kad viņa istabā pamostas no diendusas). Par gulēšanu – man vēl aizvien ir īsts brīnumbēbītis, kas ap astoņiem vakarā ir aizmidzis uz nakti un ceļas tāpat, ap astoņiem, deviņiem no rīta. Protams, pāris reizes pa nakti paēd, bet neapgrūtina sevi ar īpašu pamošanos, lai to izdarītu. Un dienā – smuki trīs pusdienlaiki, kā pulkstenim. Turklāt, ja izliek uz balkona, vai izved ārā, tad vidējais ilgst vismaz 2 h.

Vēl atklājusi, ka var pārvietoties, ja guļot uz muguras, atsperas ar kājām – tā nu mums dažreiz pa grīdu apkārt lien mazs vēzītis, ar galvu pa priekšu. Savukārt lielajā gultā top nodarbe ir apmesties uz vēdera, ar galvu ierušināties matracī un tā mēģināt sevi pavilkt uz priekšu. Nezinu kā, bet tas strādā… 😀 Protams, neskatoties uz sentimentālo pirmās rindkopas atkāpi, nevaru sagaidīt, kad sāks sēdēt, rāpot, jo šķiet, ka tad dzīve vispār paliks neticami interesanta.

2013-11-25_1385398293
Njammm 🙂
2013-11-25_1385364320
Katrīnas diena

Šajā mēnesī nosvinējām pirmo vārda dienu, un ar katru dienu priecājamies aizvien vairāk, cik ļoti Katrīnai piestāv viņas vārds. Nu, īsta ķeizariene ģimenē, kas visus prot izdresēt 🙂 Tāpat, kopā apmeklējām gan Staro Rīga, kur Katrīna pierādīja, ka var iztikt arī piecas stundas neēdot, jo neies jau ēst pa kaut kādiem kaktiem – labāk pacietīšoties līdz mājām, gan 18.novembri manā korporācijā. Pēc tam arī devāmies uz korporācijas 90. gadu svinībām, kur gan Katrīna piedalījās tikai Svētku aktā un tad viņai bija pirmā reize palikt vienai ar tēti aptuveni 6 stundas. Man laikam gan tās stundas bija grūtākas, nekā viņai 🙂 Jo atbraucot mājā, stresiņā, vai viss būs bijis labi, izrādījās, ka tētis Kati pat novannojis un nolicis gulēt uz nakti. Man bija riktīga brīvdiena.

Un tagad gaidām pirmos Ziemassvētkus – dāvaniņas jau krājas čupiņā un šogad man ir ļoti laicīga un ļoti skaista svētku sajūta. Un mazais, mīļais rūķis noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā!

2013-12-11_1386753333
Rūķītis