Rīt pirmais pusgads pievarēts!

Vingrotāja!

“Kas par laiku!”, tā droši varu iesaukties, atskatoties uz iepriekšējo mēnesi. Rīt Katrīnai jau pusgads, un es lēnām sāku saprast vairākas lietas – bēbīši tiešām aug neticami ātri un laika plūdums ar tādu mājās vairs nav notverams, un patiešām – pareizi teica visi tie, kas par sākuma grūtībām mierināja, sakot – nekas, nekas, pienāks laiks un ilgosies, kaut atkal būtu viņai tik ļoti nepieciešama. Protams, vēl aizvien esmu pilnīgi absolūti vienīgā, īstā, mīļākā persona Katrīnai un tētis seko tūliņ pēc manis. Bet, aizvien mazāk viņa prasās uz rokām – labprātāk spēlējas ar mantiņām (vēlams, nākušām no virtuves plauktiem) uz sava paklājiņa, vai vēro, kā tiek gatavots ēst, vai, ideālā Katrīnas ikdiena – vārtās pa lielo gultu kopā ar mammu un tēti. Bet rokās, nop, bez tā var mierīgi iztikt. Vienu vakaru vairāk saraudinājās, un domāju, ka jāpaņem uz rokām, jāpaaijā miedziņā – tas izsauca tikai lielākas dusmas. Un tā, nemanot, sāk piezagties skaistas skumjas pēc tā mazā, nevarīgā bēbīša, kuram pasaulē neko, neko vairāk par mammas rokām nevajadzēja. Tagad tam bēbītim ir pusgads un apkārt, izrādās, daudz interesantu lietu, ar ko mammas rokas var aizstāt…Tas tā, nostaļģijai!

2013-11-18_1384762119
18. novembris

Bet vispār, apbrīnojami – man šķiet, bēbīši jau pirmajā dzīves pusgadā būtu pelnījuši vismaz divus doktora grādus! Tādas mācīšanās spējas es arī gribētu.. Pa šo mēnesi Katrīnu vairs nevar noturēt vienā vietā – kā uz grīdas, tā uz vēdera un atpakaļ – rotē apkārt, lai visu apskatītu, piemēram, tik interesanto pagulti.. Līdz ar to, mums jaunas rūpes – kopš paspēju no mutes viņai izvilkt aptuveni 10cm garu diega gabalu, sapratu, ka grīdas tīrībai jāseko līdzi vismaz divreiz rūpīgāk. Lielākoties man ir pavisam priecīgs bērniņš, un jau tagad – ļoti pļāpīgs. Tas laikam būs no manis, vainīga🙂 (bet nu vismaz kaut kas..). Vakaros sajūsmināta sagaida tēti ar spiedzieniem, un, ja no rīta pamostas, pirms Jānis devies uz darbu, tad viņu sagaida divu mazu rociņu knibināšanas gar seju.. Divas mīļākās nodarbes (gan tikai pēc visu lietu graušanas) – taisīt “brrrmmm” ar lūpām, kad dusmīga un klakšķināt pretim mēli, ja grib parunāties (tā es arī tagad tieku “pasaukta”, kad viņa istabā pamostas no diendusas). Par gulēšanu – man vēl aizvien ir īsts brīnumbēbītis, kas ap astoņiem vakarā ir aizmidzis uz nakti un ceļas tāpat, ap astoņiem, deviņiem no rīta. Protams, pāris reizes pa nakti paēd, bet neapgrūtina sevi ar īpašu pamošanos, lai to izdarītu. Un dienā – smuki trīs pusdienlaiki, kā pulkstenim. Turklāt, ja izliek uz balkona, vai izved ārā, tad vidējais ilgst vismaz 2 h.

Vēl atklājusi, ka var pārvietoties, ja guļot uz muguras, atsperas ar kājām – tā nu mums dažreiz pa grīdu apkārt lien mazs vēzītis, ar galvu pa priekšu. Savukārt lielajā gultā top nodarbe ir apmesties uz vēdera, ar galvu ierušināties matracī un tā mēģināt sevi pavilkt uz priekšu. Nezinu kā, bet tas strādā…😀 Protams, neskatoties uz sentimentālo pirmās rindkopas atkāpi, nevaru sagaidīt, kad sāks sēdēt, rāpot, jo šķiet, ka tad dzīve vispār paliks neticami interesanta.

2013-11-25_1385398293
Njammm🙂
2013-11-25_1385364320
Katrīnas diena

Šajā mēnesī nosvinējām pirmo vārda dienu, un ar katru dienu priecājamies aizvien vairāk, cik ļoti Katrīnai piestāv viņas vārds. Nu, īsta ķeizariene ģimenē, kas visus prot izdresēt🙂 Tāpat, kopā apmeklējām gan Staro Rīga, kur Katrīna pierādīja, ka var iztikt arī piecas stundas neēdot, jo neies jau ēst pa kaut kādiem kaktiem – labāk pacietīšoties līdz mājām, gan 18.novembri manā korporācijā. Pēc tam arī devāmies uz korporācijas 90. gadu svinībām, kur gan Katrīna piedalījās tikai Svētku aktā un tad viņai bija pirmā reize palikt vienai ar tēti aptuveni 6 stundas. Man laikam gan tās stundas bija grūtākas, nekā viņai🙂 Jo atbraucot mājā, stresiņā, vai viss būs bijis labi, izrādījās, ka tētis Kati pat novannojis un nolicis gulēt uz nakti. Man bija riktīga brīvdiena.

Un tagad gaidām pirmos Ziemassvētkus – dāvaniņas jau krājas čupiņā un šogad man ir ļoti laicīga un ļoti skaista svētku sajūta. Un mazais, mīļais rūķis noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā!

2013-12-11_1386753333
Rūķītis

3 thoughts on “Rīt pirmais pusgads pievarēts!

  1. Miķelim ir tikai mēnesītis..vai drīzāk – JAU mēnesītis un šķiet, ka vēlreiz varētu mazliet izdzīvot tās pirmās dieniņas, jo laiks tā paskrēja, ka nepamanīju. Varu iedomāties, kā laiks paskrien, kad peciņa jau ir tik liela un interesanta. Ehhh… tie bērni aug tik ātri un interesantākais – ne tikai svešie, bet arī savējie. Drusku paliek skumji🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s