Vienkārša un ātra rotaļlieta pašiem mazākajiem!

Visas nepieciešamās detaļas
Visas nepieciešamās detaļas

Dažreiz, lai uztaisītu nelielu rotaļlietu mazulim, vajag pavisam nedaudz. Lielākoties, gan tāpat viņš vienmēr būs vairāk apmierināts ar lietām no virtuves plauktiem, bet tas jau neliedz mammām censties🙂 Jānis jau smejas, ka Katrīna diezgan atklāti parāda attieksmi pret manis gatavotām mantiņām, jo parasti viņas čubina tad, ja es “ļoti neuzkrītoši” nolieku tās viņai tieši pa tvērienam. Sevis mierināšanai gan varu teikt, ka tā viņa izturas pret lielāko daļu mantu, it īpaši, ja vēl fonā kaut kur ir tik lieliskas lietas, kā koka karote, virtuves ota vai, kāda laime, plastmasas vīna glāze!

Tomēr, tas mani neaptur, un ik pa laikam, uzejot kaut ko internetā nevaru noturēties, nepamēģinot, it īpaši, ja tas ir kas vienkāršs un visi materiāli ir pa rokai. Gluži kā šai, čabošajai saulītei. Nevarētu teikt, ka Kate vispār viņu nenovērtē, šad tad ar interesi pačubina, bet pats labākais ir “stari”, jo lieliski noder zelēšanai, kas šobrīd, pateicoties zobu nākšanai, ir viņas mīļākā nodarbe.

Piemērām, vai pietiek staru!
Piemērām, vai pietiek staru!

Iespējams, ka mazāks bērns izrādītu lielāku interesi, jo šobrīd Kates uzmanība tiešām ir vairāk pārslēgusies uz dzīvi apkārt, nevis mantām.Tā kā, varbūt vēl kāds grib iepriecināt savu vai kādu draugu, radu mazuli ar nelielu dāvaniņu. Viss, kas būs nepieciešams – astoņi nelieli auduma gabali (ideāli, ja dažādās krāsās), trīs, četri čaukstoši konfekšu papīrīši (labs iemesls uzēst konfektes) un ierīce šūšanai (šujmašīna – ērti un ļoti ātri, bet domāju, ka pacietīgs cilvēks mierīgi tiktu galā arī ar adatu un diegu!).

Vispirms no viena auduma gabala izgriež divus vienādus apļus ~15 cm diametrā, no pārējiem pa diviem gareniem trijstūriem, aptuveni 20 cm gariem. Manā gadījumā iznāca saulīte ar septiņiem stariem un trijstūri bija ~ 7 cm plati. Katru no diviem trijstūriem sašuj, saliekot kopā pareizo auduma pusi, un atstājot vaļēju apakšējo malu. Caur to arī viņus izvērš uz pareizo pusi – tamboradata lieti noder, lai pēc iespējas izbakstītu uz āru arī spicumu. Lai bēbim interesantāk

Gatavā manta (man kaut kā vienmēr izdodas procesā ieiet azartā un aizmirst nofotgrāfēt soļus pa vidu! )
Gatavā manta (man kaut kā vienmēr izdodas procesā ieiet azartā un aizmirst nofotgrāfēt soļus pa vidu! )

un ir aiz kā aizķerties, katram staram uzmetu mezglu. Kad visi septiņi stari ir sagatavoti, tos piešuj pie viena no apļiem (ar staru galiem uz iekšpusi, tad, izvēršot, tie būs uz āru, kā saulītei). Pēc tam saliek kopā abas apļa daļas (stari ir ietūcīti iekšpusē) un sašuj kopā, skatoties, lai vīle, kas veidojās, piešujot starus, paliek vairāk ārmalā – attiecīgi, izvēršot saulīti uz pareizo pusi, nebūs redzama. Šujot kopā apļus, atstāj nesašūtu aptuveni pusotru stara daļu, caur ko pēc tam varēs izgriezt uz pareizo pusi. Kad tas ir izdarīts, vidiņā ieliek konfekšu papīrīšus un rūpīgi aizšuj atlikušo vīli. Un voilā! – maza, čaukstoša mantiņa gatava!

Vēl idejas, ko es nedarīju, bet domāju, ka varētu strādāt:

– ielikt staru galos koka bumbiņas

– izšūt sejiņu vai kaut ko citu uz apļa

– nemaz nemest mezglus stariem un atstāt tāpat

– ielikt konfekšu papīrīšus arī kādā no stariem

– iešūt pa vidu kaut ko grabošu, lai veidojas grabulis

 

Ideju aizguvu no šī tēta!

 

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s