Mainīt attieksmi, lai vieglāk dzīvot!

http://www.bookdepository.co.uk/Happiness-Project-Gretchen-Rubin/
http://www.bookdepository.co.uk/Happiness-Project-Gretchen-Rubin/

Grečenas Rubīnas (Gretchen Rubin) grāmatu The Happiness Project izlasīju apmēram pirms gada, bet ik pa laikam pārskatu atzīmētās piezīmes. It īpaši, kad vajag iedvesmu saņemties pozitīvākai attieksmei pret dzīvi. Un šodienas Valentīndienas “love or hate” vispārējās noskaņās tieši ienāca prātā viens no viņas padomiem, ko laikam esmu likusi lietā visbiežāk. Aptuveni atstāstot, tā galvenā ideja bija – ir lietas, kuras nav iespējams mainīt, tāpēc vajag mainīt attieksmi pret tām. Jo visu laiku domājot, cik ļoti kaut ko negribās darīt, kaut kas nepatīk – vieglāk nepaliks. Autore kā piemēru min trauku mazgāšanu, kas viņai ļoti nepatīkot. Bet viņai izdevies sevi pārliecinot, ka nemaz tik traki, un izveidojot patīkami vidi darba paveikšanai – uzliekot skaļi mīļāko mūziku un tiekot galā ar izlietni, pilnu netīriem traukiem, pēc tam esot lieliskas sajūtas.

Jāatzīst, ka man pēc šīs metodes trauku mazgāšanu gan nav vēl izdevies iemīlēt :), es ceru uz Kati, kad viņa izaugs pietiekami liela un tikmēr, sakostiem zobiem, pati tieku galā. Bet viena lieta ikdienas dzīvē, ko man ļoti atvieglojusi attieksmes maiņa ir Katrīnas midzināšana. Ja pirmos mēnešus pavadīju skatoties pulkstenī, viņu šūpinot un rēķinot – tāk, pirms 30 minūtēm viņa paēda, kas nozīmē, ka pēc pusotras stundas gribēs atkal, aizmigs ātrākais pēc kādām 20 minūtēm, kas nozīmē, ka man atliks tikai kāda stunda..un ko pa stundu var izdarīt..neko.. Rezultātā, vairākas reizes dienā diezgan bezcerīgi ķēros klāt viņas midzināšanai, un dienas beigās vēl ņēmos sarēķināt, cik stundas “bezjēdzīgi” esmu iztērējusi. Stulba, kas stulba!

Kad man lēnām pieleca, ka tā laikam nav pareizā attieksme, nolēmu to mainīt. Un sāku uztvert Katrīnas gulēšanu daudz mierīgāk. Tam gan palīdzēja arī tas, ka vairs nebija viņa jāmidzina uz rokām, bet guļot blakus. Tā nu es sāku noskaņoties, ka ejam ar Kati uz lielo gultu, spēlēties, čubināties un, ja viņa beigās aizmigs, tas būs papildus bonusiņš foršam kopā būšanas laikam. Ticiet vai nē, bet tagad kādos 90% gadījumos viņa šņāc jau pēc 5-10 minūtēm! Bet tajās reizēs, kad tomēr neizdodas viņu “nolauzt” – esam pavadījušas laiku kārtīgi izdauzoties, izsmējušās un tāpat – atpūtušās. Protams, vienmēr viss jau neiet tik gludi, arī man ir prātā dažādas lietas, ko gribētos ļoti izdarīt, kad viņa aizmieg, un tajās reizēs visbiežāk arī nekas no tā miega nesanāk un tad pie sevis apskaužu mammas, kurām mazuļi tik jāieliek gultiņā un viņi guļ. Bet tās pārējās, krietni vairāk skaitā, reizes, kad priecīgs un mīļš bērniņš ierušinās azotē un mierīgi aizmieg, to visu atsver. Tā noteikti ir arī “pirmā bērna” priekšrocība, jo lielākoties nekas cits steidzams jau mani negaida, tāpēc vieglāk sevi noskaņot attieksmei, ka nav nozīmes, cik ātri viņa aizmigs, un var izmantot to laiku spēlējoties.

Noskaņoju sevi pozitīvi - svētki ir laba iespēja attaisnoti uzšūt vēl kaut ko Katrīnai :)
Noskaņoju sevi pozitīvi – svētki ir laba iespēja attaisnoti uzšūt vēl kaut ko Katrīnai 🙂

Nu re, un pie galvenās domas (beidzooot 🙂 ) – tāpat arī man šķiet, vajadzētu darīt ar Valentīndienu. Tiem, kuriem tā riebjas, kaitina, padomāt, ko pozitīvu tajā visā var atrast un mēģināt izbaudīt, cik var. Jo no tās nepatikas jau nekas nemainīsies un vieglāk nepaliks – Valentīndienu visticamākais tik drīz no kalendāriem neizsvītros un veikali nebeigs tirgot sarkanas, pūkainas sirdis. Bet kopumā raugoties, tā taču ir tikai viena diena gadā, viena no 365.. Tad jau pirmdienas, kas ir katru nedēļu, man šķiet krietni nepatīkamākas!

“Mīlīguma kalngals” ik dienu jau astoņus mēnešus

Dažreiz nav svarīgi, kam pieglausties :)
Dažreiz nav svarīgi, kam pieglausties 🙂

Un atkal viens mēnesis garām! Sajūta, ka mēs dzīvojam kaut kādā paātrinājuma zonā.. Vakar, kad bija īstā jubilejas diena – astoņi mēneši kopš 12.jūnija, diena pagāja tik spraigi, ka īsti pie datora nepiesēdos. Tad nu laiks atskaitei šodien! Apdomājot pagājušo mēnesi, sākumā šķita, ka nekas tāds liels nav noticis – vēl joprojām gaidām Katrīnas sēdēšanu/rāpošanu :D, bet šī tik iemācījusies skaļāk pasaukt mūs, ja kaut ko galīgi nevar aizsniegt vai ir apnicis vārtīties pa savu spēļu grīdu. Tomēr, sākot uzskaitīt dažādus lielākus un mazākus panākumus, nemaz tik maz nav! Piemēram, vienam vientuļajam zobam ir pievienojušies vēl divi un trešais jau spīd cauri smaganām. Un visi zobi iznākuši pavisam viegli, varbūt ar nelieliem kašķiem, bet katrā ziņā, nekas no tā visa, kas man bija sastāstīts.

Šodien apmeklējām dakteri, un ar visu to, ka trīs nedēļas Katrīnai bija masāžas un pa grīdu viņa iet kā vilciņš, svars ir nācis ļoti labi klāt. Garumā stiepties tik ļoti viņa negrib, bet man jau jo labāk – vēl aizvien der drēbes no “līdz sešiem mēnešiem” kaudzītes. Nu jau man ir ikdienas hantele, kas nedaudz smagāka par 8 kg! Par hantelēm runājot – esam sākušas sportot (ja tā to var nosaukt)! Katru trešdienu dodamies uz Mani Slingi salonu, kur apmeklējam dejas ar slingiem – Katrīnai iespēja padraudzēties ar citiem mazuļiem, bet man – izkustēties un parunāties ar citām mammām. Kā arī, tā kā nu jau ikdienā Kati slingā sienu ļoti reti, tad vismaz reizi nedēļā ir tā foršā iespēja pabūt tik cieši kopā. Un papildus bonusiņš – pēc dejošanas vēl 15 minūtes kārtīgi izstaipāmies un izvingrojamies. Šonedēļ pat vakarā nedaudz presīte sāpēja 🙂 .

Izballējās ar brālēnu un māsīcu - pārmaiņas pēc aktīvi spēlējoties, nevis slēpjoties manā klēpī!
Izballējās ar brālēnu un māsīcu – pārmaiņas pēc aktīvi spēlējoties, nevis slēpjoties manā klēpī!

Manās acīs šī mēneša lielākais Katrīnas sasniegums ir tas, ka beidzot viņa vairs pret visiem citiem nav tik ļoti atturīga un tikai grib paslēpties man rokās. Gluži pretēji – nu arī visi citi tiek šarmēti ar lielajām acīm un plato smaidu! Kas ļauj domāt, ka tomēr kādreiz izdosies viņu atstāt arī kādam citam, ne tikai vīram, un tad mēs abi varēsim doties kādā brīvsolī. Turklāt viņas interese ir parādījusies gan par pieaugušajiem, gan citiem bēbīšiem, kas vispār izskatās amizanti, piemēram, pēdējā deju nodarbībā, kamēr viņa savu vienaudzi puiku mēģināja paglaudīt, šis jau metās virsū bučoties.

Vispār mēnesis pagājis diezgan mierīgi, tikai netiekam īsti galā ar diendusu ritmu – ir dienas, kad paguļ 3x, citās – tikai 2x. Arī ilgumu nekad vairs nevar paredzēt, vienīgi, ja ejam ārā vai uz balkona – tad praktiski vienmēr vismaz divas stundas nočuč. Un beidzies ir tas laiks, kad astoņos vakarā Kate gulēja un vakars bija brīvs. Nu jau, ja aizmieg ap desmitiem – tas ir labi! Bet aizvien biežāk ir vakari, kad ap vienpadsmitiem, divpadsmitiem atlūztam visi trīs. Toties aizvien retāk notiek celšanās naktī, nu jau gandrīz standartā Katrīna ēd tikai vienreiz naktī, kas jau šķiet ļoti maz!

Arī ar ēšanu, ja vien neskaita milzīgo netīrību, ko tā rada, iet ļoti labi – Katei patīk paēst, ko arī pierāda svari 😀 Vienīgais, kas šeit

Neviena porcija nav par lielu!
Neviena porcija nav par lielu!

man nedaudz sāp, ir – tā kā viņa vēl pati tik stabili nesēž, tad arī nevaram ķerties klāt BVĒ..Lai gan arī biezeņu ēšana mums iet uz urrrā un nejūtu biezeņu gatavošanu kā baigo apgrūtinājumu, bet tomēr jāatzīst, ka lasot TO grāmatu, biju ļoti sasapņojusies, kā līdz ar sešu mēnešu sasniegšanu būsim izcils paraugs BVĒ. Mazāk sapņot vajag mammai, jo meitai ir pašai savs grafiks šīm aktivitātēm. Un izsmieties var arī, barojot bērnu ar putrām un biezeņiem – piemēram, viņas mīļākais ēšanas veids ir paņemt šķīvi rokās un ēst ar visu seju no tā! Patiesībā jau tā pati BVĒ sanāk 😀 Šodien vīrs arī atklāja, ka putra ir nokļuvusi uz griestiem…Būtu vasara, tad Katrīna ēdienreizes noteikti pavadītu vienā pamperā..

Es esmu sākusi dažreiz vakaros iziet sabiedrībā un tikmēr vīrs pieskata Katrīnu – visi vakari ar vienu rezultātu – pilnīgi apmierināts, mierīgs bērns, kas vai nu jau guļ, kad esmu mājās, vai smaidīga sagaida mani.

Bet kopumā jāsaka, ka tik daudz smējusies, kā šajā mēnesī, es laikam nekad neesmu bijusi – Katrīna ir visamizantākā būtne, ko jebkad esmu redzējusi. Un tās mīlestības izpausmes, es vienkārši ģībstu – metas virsū bučot, pieglaužas, kad nogurusi, ierušinās azotē, lai aizmigtu, aiz priekiem sit kājas pa grīdu, kad kāds pievērš uzmanību, smaida, smaida un smaida nepārtraukti! Tik viegli ir viņu iepriecināt, bet tas prieks ir tik patiess, ka man sirds kūst! Bet viņa ir tik lieliska, ka es nevaru vien sagaidīt katru dienu, kad pārsteigs atkal ar ko jaunu.

Un tagad tik gaidām, kad mūsu olimpiskie sasniegumi, ko labprāt Katrīna pa kluso no mums pavēro, viņu iedvesmos savai lielajai rāpošanas disciplīnai un tad miers būs vējā.

Fanojam par olimpiādi!
Fanojam par olimpiādi!

 

 

 

Elementāri DIY legingi bēbītim

Beidzot esmu saņēmusies uzrakstīt visvienkāršāko, bet reizē arī manu visbiežāk veikto šūšanas projektu. Patiesībā, internetā izpētītās pamācības tieši šim apģērba gabalam, bija viens no pēdējiem pilieniem manā “šujmašīnas vēlmes kausā” un motivēja to iegādāties. Pasaulē ir maz vēl mīlīgāku lietu par bēbīšu legingiem vai šaurbiksītēm, un es nekādi nevaru atturēties ik pa laikam uzšujot vēl kādus. Nu, kā to var izdarīt, ja nepieciešams tikai kāds vecais t-krekls un aptuveni 30 min laika! Sākumā audums vispār pietika no garroku krekliņu rokām, bet tagad, protams, vajag vairāk – vai nu garu manu krekliņu (jo citādāk biksēm nepietiek garums), vai kādu vīrieša t-kreklu. Lielākoties manis šūtie legingi sākumā Katei izskatās pēc biksēm, un tad, viņai augot, uzstiepjas arī kā legingi.

Vispirms tad pie apraksta, pēc tam nedaudz ieskicēšu, kā katrus legingus vai bikses padarīt interesantākas.

1. Izmantojot kādus jau esošos legingus, pārzīmē piegrieztni uz papīra. Es parasti zīmēju ~1cm lielāku par paraugu, lai ilgāk derētu. Beigās gan vienmēr iznāk pamatīgi lielākas un vēl kādu mēnesi jāstāv skapī :). Piegrieztnei pēc tam uzrakstu aptuveno izmēru, jo to var izmantot vairākas reizes. Otrā attēlā var redzēt, ka esmu atzīmējusi nedaudz zemāku raustītu līniju – tā ir domāta priekšpuse, savukārt mugurpusi atstāju augstāku – lai pēc tam mazulim nav plika mugura, jo pamperam vajag vairāk vietas. Netaisu atsevišķas piegrieztnes priekšpusei un mugurpusei, jo man šādi šķiet ērtāk, tikai paturu prātā, piegriežot audumu, ka pēc tam priekšpuse nedaudz jāsaīsina, lai nesanāk, ka viduklis ir līdz krūtīm.

Uzzīmē piegrieztni
Uzzīmē piegrieztni
IMG_0446
šeit var redzēt, kā atzīmēju priekšpusi nedaudz īsāku

2. Pārzīmē piegrieztni uz auduma, atstājot aptuveni 0,5 cm vīļu tiesu. Apakšējo malu lieku pie izmantotā apģērba gabala apakšas, jo tad nebūs jānošuj legingu gali – viens darbiņš mazāk! Izgriežot audumu, jāatceras nogriezt priekšpusi ~1-2 cm īsāku.

IMG_0447
Legingu galiem izmantoju krekliņa apakšējo malu

IMG_0448
Griežot ārā – izgriežu priekšpusi nedaudz īsāku

3. Vispirms sašuj vīles, kas iet legingiem pa priekšpusi un mugurpusi. Pēc tam vienā piegājienā sašuj vīli, kas iet starp kājām – no vienas staras apakšas līdz otras staras apakšai.

IMG_0449
Šeir var redzēt pirmās sašūtās vīles no pareizās puses

IMG_0453
Sašuj legingu staru iekšpusi

4. Tad seko ķēpīgākais – nošūt vietu gumijas ievēršanai. Tā kā parasti šāds materiāls neārdās, es vienkārši vienreiz noloku uz iekšpusi vidukli un nošuju, atstājot ~2cm vaļējus, kur ievērt gumiju. Kad gumija ievērta, aizšuj ciet arī šo atstāto gabaliņu.

IMG_0454
Gandrīz gatavs – vēl tikai jānošuj jostasvieta un jāiever gumija!

5. Ja plāns ir pavisam vienkārši legingi, tad izvērš tos uz pareizo pusi, uzvelk mazulim un priecājās! Darbiņš padarīts 🙂

IMG_0460
Uzvelk un priecājas 🙂

Bet, protams, cik gan var šūt pavisam vienādus legingus, tāpēc es esmu tiem mēģinājusi gan uzšūt ielāpiņus, gan arī uz dupša – rišiņas, kas izskatās pavisam amizanti, kad Katrīna mēģina stutēties rāpus.

Esmu arī pēc šī paša principa šuvusi biksītes no džemperiem, bet tiem pirms tam katram gabalam gar malu nošuju zig-zag dūrienu, lai audums neizirst. Mazliet ķēpīgāk, bet iznāk foršas, siltas bikses.

Vēl arī var nelikt viduklī gumiju, bet uzšūt jostasvietu tādā pašā veidā, kā iepriekš esmu likusi saiti uz pamācību par svārkiem mazulim. Vienām biksēm tādā veidā uzšuvu gan vidukli, gan staru galus – iznāca ļoti glīti.

Visbeidzot, nedaudz pamainot piegrieztni, var uzšūt tā sauktās harēma bikses – jau zīmējot uz auduma, nedaudz paplašināt vidukli, attiecīgi tad arī bikšu ārējo malu, savukārt iekšpusi lokveidā uzzīmēt kā otrādi vērstu, paplatu U burtu, lai staras tā kā atrastos tālāk viena no otras. Lai gan neuzvilktas šādas bikses izskatās dīvaini, toties mugurā bēbim – ļoti labi, jo nemet krunkas pie pampera.

No kreisā, augšējā stūra: Zaļsvītraini legingi ar rišiņām, spīdīgi svētku legingi, melnas biksītes ar ielāpiem un šaurākiem bikšu galiem, zili-svītraini klasiski legingi, vienkārši melni legingi, pumpaini legingi no klasiskajām, platajām bēbīšbiksēm ar pilno pēdu, silti legingi no tēta džempera, raibas harēmbikses
No kreisā, augšējā stūra: Zaļsvītraini legingi ar rišiņām, spīdīgi svētku legingi, melnas biksītes ar ielāpiem un šaurākiem bikšu galiem, zili-svītraini klasiski legingi, vienkārši melni legingi, pumpaini legingi no klasiskajām, platajām bēbīšbiksēm ar pilno pēdu, silti legingi no tēta džempera, raibas harēmbikses

Katrā ziņā, šai, tik vienkāršajai piegrieztnei, var pieiet ļoti radoši un papildināt mazuļa garderobi ar dažādiem legingiem un biksēm, jo to nekad nevar būt par daudz! It īpaši, kad viņi sāk paši ēst..:)

Tomātu un krāsnī ceptu dārzeņu krēmzupa

Kad apnikusi ierastā ziemas krēmzupa ar ķirbi pamatā, kā arī īsti negribās klasisko tomātu aso zupu ar malto gaļu, tad var ķerties klāt tomātu krēmzupai. Un, lai padarītu to ziemīgāku un sildošāku, daļu dārzeņu izcept cepeškrāsnī. Recepte pamatā nāk no Rimi recepšu krājumiem, tikai procesā pamainīju sastāvdaļu proporcijas, atbilstošāk savai gaumei. Neskatoties uz to, ka iepriekš dārzeņi jācep cepeškrāsnī, kas parasti šķietami paildzina procesu, te to nemaz nejūt. Kamēr cepās dārzeņi, tikmēr tiek galā ar pārējām lietām un principā pusstundas laikā šī tiešām gardā un sātīgā zupa ir gatava.

Tātad, zupai būs nepieciešams: Konservēti tomāti lielā bundža, iepakojums ķirštomātiņi (~250g), kārtīgs baklažāns, divi burkāni, 300 g saldais krējums, 5 daiviņas ķiploka, sīpols, viens čili pipars, olīveļļa, sāls, pipari, bazilika pesto, kanēlis.

Šis - uz cepeškrāsni!
Šis – uz cepeškrāsni!

Baklāžanu sagriež ~5mm šķēlītēs, burkānu vēl plānākās šķēlēs, ķirštomātiņus uz pusēm, visu liek uz pannas, pārslaka ar eļļu, uzkaisa sāli, piparus un liek cepeškrāsnī cepties aptuveni 30 min.

Tikmēr sagriež gabaliņos sīpolus un ķiplokus, čili piparu ripiņās un visu apcep uz pannas. Kad tie ir gatavi, pievieno konservētos tomātus un uzvāra. Tikmēr jau arī dārzeņi cepeškrāsnī būs mīksti. Pārliek no pannas tomātu masu katliņā, pievieno cepeškrāsnī ceptos dārzeņus un visu sablenderē. Pēc garšas pieliek sāli, piparus (bet iepriekš noteikti pagaršo, vai vajag – man jau no dārzeņiem zupa šķita gana pikanta) un šķipsniņu kanēļa. Pievieno saldo krējumu un ļauj vēlreiz zupai uzvārīties līdz pirmajam burbulim.

Kad zupa ielieta šķīvī, pievieno pāris tējkarotes bazilika pesto.

Atkāpe – es gan neesmu nekāda pesto eksperte, bet man Selection by rimi pesto šķita vienkārši lielisks! Labāks, nekā man pašai parasti sanācis..(Un es tikko, šo rakstot, atcerējos, ka vēl nedaudz burciņā palicis, jāiet naksniņās…).

Ēd zupu un jūt, kā ķermeni pārņem patīkams siltums. Pēc tam vēlams rast iespēju nosnausties. 🙂

Lai garšo!

 

Šis - uz vēderu!
Šis – uz vēderu!

 

Desmit iespējas, kā palīdzēt draudzenei, kas sagaidījusi bērniņu!

sleepKamēr man vēl nebija piedzimusi Katrīna, kad kādiem draugiem vai pat radiniekiem piedzima mazulis, īsti nezināju, kā uzvesties, ko darīt, ko teikt u.tml. Kaut kā īpaši nebiju iepriekš saskārusies ar to, kāda tad ir dzīve ar mazu bēbīti un kā cilvēks “no malas” tajā var dažkārt ņemt dalību. Bet, pēc Katrīnas piedzimšanas, ilgākā laika posmā esmu sapratusi vairākas lietas – kas ir bijušas foršas, ko draugi ir darījuši, ko es būtu gribējusi, lai man palīdzētu, bet neesmu mācējusi paprasīt, vai iepriekš nebiju pat nojautusi, kas mani iepriecinātu pirmajos mēnešos mājās ar mazuli.

Tādēļ nolēmu apkopot desmit lietas/darbības, pie kurām vari ķerties, ja kāda draudzene ir sagaidījusi savu mazo dārgumu un īsti nezini, kā tagad reaģēt. Protams, katrs cilvēks un situācija ir atšķirīga, bet mani visi šie sīkumi un ne tikai, ļoti iepriecināja vai būtu iepriecinājuši.

1. Ja bērniņu sagaidījuši pavisam tuvi draugi – kad saņem ziņu, ka bēbis ir klāt, sazinies ar viņas vīru un piedāvā palīdzēt izrotāt māju!

Varbūt viņš no palīdzības atteiksies, bet varbūt – priecāsies. Visticamākais, ka pašam prātā neienāks palūgt palīdzību, bet izrotāta māja noteikti ļaus jaunajai māmiņai just īpašu svētku sajūtu atgriežoties mājās un arī vēl vairākas dienas pēc tam. Bet pati esi korekta, un līdz jaunās ģimenes atnākšanai mājās, dodies prom, lai sākumā jaunā ģimene var izbaudīt tikai savu kompāniju, nedomājot par viesiem.

 2. Piezvanīt un pajautāt, kā VIŅA jūtas

Visi grib zināt, kā izskatās, uzvedās, jūtas bēbis, vai naktīs guļ un vai daudz raud! Bet bieži vien aizmirst pajautāt – kā jūtas jaunā mamma! Zvani un pajautā – un ne tikai vienreiz, bet ik pa laikam, tā parādot, ka viņa nav aizmirsta. Nevēlies zvanīt, jo domā, ka traucēsi – uzraksti nelielu ziņu, pierakstot, ka, ja vēlas, var droši arī tev atzvanīt un papļāpāt.

3. Apciemo jauno māmiņu.

Šis punkts katram gan atšķirsies – bet es ļoti gribēju, lai man apciemo citi, palīdzot saglabāt realitātes sajūtu. Būtu priecājusies pat par biežākiem ciemiņiem! Bet pirms tam noteikti sazinies un noskaidro, vai viesi ir gaidīti (uzreiz piedāvājot variantu, ka tomēr vari ierasties arī citreiz, lai nebūtu neērti atteikt). Tomēr man “vecie” uzskati, ka pirmajos mēnešos jauno ģimeni nevajag traucēt, nešķita piemēroti un jau otrā mēneša laikā patiešām priecājos par katriem ciemiņiem!

4. Pirms nes dāvanas bēbītim, pajautā – kas ir nepieciešams.

Lai nekrautos mantu un grabuļu kalni – piezvani iepriekš un pajautā, ko labāk aiznest raudzību dāvanā. Tā arī būsi droša, ka tava dāvana tiks kārtīgi izmantota. Savukārt, jaunajai mammai varu ieteikt – uzreiz pateikt vairākas idejas, dažādos cenu diapazonos, lai ir no kā izvēlēties, atkarībā no apstākļiem!

5. Nesot dāvanu mazajam, pieliec kaut ko arī jaunajai māmiņai – lūpu balzāmu, vannas bumbu, jaunāko tenku žurnālu utml.

Tas var būt vismazākais nieciņš, bet atkal – dos jaunajai mammai iespēju sajusties īpašai ne tikai tāpēc, ka ir dzemdējusi mazu bēbi, ko visi nāk apbrīnot, bet arī tāpat vien, jo tu novērtē viņas draudzību.

6. Aiznes sildāmu ēdienu

Iepriekš man šī šķita tāda ļoti amerikanizēta tradīcija, bet pēc pirmajām nedēļām ar bēbi, biju tik laimīga, ja kāds, kas atbrauca ciemos, uztaisīja ēst! Jo man grūtības sagāda jau pati izdomāšana vien, ko lai gatavo, kur nu vēl gatavošana. Tādēļ nekautrējies uzcept sacepumu, ko aiznest jaunajai māmiņai – viņa noteikti to novērtēs, pat, ja pati iepriekš nebūs iedomājusies, ka varētu to gribēt! Vasarā, kad ciemos nāca draudzenes, viņas pa ceļam paņēma picas! Ideāls variants – man vispār nebija jādomā par viesu uzņemšanu un visas, darba dienas beigās, bijām paēdušas.

7. Negaidi, kad viņa izdomās sarunu tematu, visticamākais, viņa galvā skaita stundas līdz bēbīša ēšanai/gulēšanai utt.

Atceros, cik man bija grūti izdomāt, par ko tad lai parunā, kas neskar bēbi, jo šķita – cik tad to var klausīties! Bet pati biju neizsakāmi priecīga klausīties stāstus par to, kā noris ikdiena ārpus mana dzīvokļa sienām.

8. Runā par kaut ko citu, ne tikai mazuli – izstāsti par jaunāko filmu, ziņām u.tml.

Jā, mazais bērns ir kaut kas īpašs un neticams jaunajai māmiņai, bet viņa tāpat noteikti grib saglabāt saikni ar realitāti. Palīdzi viņai! 🙂

9. Ej kopā garās pastaigās, kaut piecas stundas.

Te pat nav ko piebilst – ja mamma ir gatava, ka mazuli var pabarot, piemēram, parciņā – tad atbrīvo kādu brīvdienu un pavadi to kopā ar viņu. Svaigs gaiss visiem nāk par labu, tāpat kā izkustēšanās! Turklāt šādi var paspēt tiešām izrunāt visus jaunumus.

10. Sūti smieklīgas un iedvesmojošas bildes, komiksus, rakstus par bēbīšiem

Protams, protams – visa mūsu dzīve kādu laiku pēc bērna piedzimšanas griežas tikai un vienīgi ap viņu. Un, lai kā arī priecātos par dažiem uzmanības novērsējiem, beigās viss tāpat atgriežas pie tās mazās būtnes. Un dažreiz, it īpaši grūtākos brīžos, tieši humors palīdz tikt galā ar jaunajiem pienākumiem, vai, kad sajūties ne tik spējīga mamma kā citas (tā sajusties ir ļooti viegli!) – kāds iedvesmojošs stāsts palīdzēs atkal saņemties. Tava – draudzenes iespēja ir atbalstīt kaut ar maziem niekiem un nelielām darbībām! Šo es pat nebūtu iedomājusies, ja viena mana draudzene (Paldies Madara 🙂 ) ik pa laikam vienkārši feisbuka čatā neieliktu kādu bildi vai linku uz rakstu par kaut ko interesantu, saistībā ar bērniem. Un parasti tas pat šķiet – īstajā brīdī īstais saturs!