“Mīlīguma kalngals” ik dienu jau astoņus mēnešus

Dažreiz nav svarīgi, kam pieglausties :)
Dažreiz nav svarīgi, kam pieglausties🙂

Un atkal viens mēnesis garām! Sajūta, ka mēs dzīvojam kaut kādā paātrinājuma zonā.. Vakar, kad bija īstā jubilejas diena – astoņi mēneši kopš 12.jūnija, diena pagāja tik spraigi, ka īsti pie datora nepiesēdos. Tad nu laiks atskaitei šodien! Apdomājot pagājušo mēnesi, sākumā šķita, ka nekas tāds liels nav noticis – vēl joprojām gaidām Katrīnas sēdēšanu/rāpošanu😀, bet šī tik iemācījusies skaļāk pasaukt mūs, ja kaut ko galīgi nevar aizsniegt vai ir apnicis vārtīties pa savu spēļu grīdu. Tomēr, sākot uzskaitīt dažādus lielākus un mazākus panākumus, nemaz tik maz nav! Piemēram, vienam vientuļajam zobam ir pievienojušies vēl divi un trešais jau spīd cauri smaganām. Un visi zobi iznākuši pavisam viegli, varbūt ar nelieliem kašķiem, bet katrā ziņā, nekas no tā visa, kas man bija sastāstīts.

Šodien apmeklējām dakteri, un ar visu to, ka trīs nedēļas Katrīnai bija masāžas un pa grīdu viņa iet kā vilciņš, svars ir nācis ļoti labi klāt. Garumā stiepties tik ļoti viņa negrib, bet man jau jo labāk – vēl aizvien der drēbes no “līdz sešiem mēnešiem” kaudzītes. Nu jau man ir ikdienas hantele, kas nedaudz smagāka par 8 kg! Par hantelēm runājot – esam sākušas sportot (ja tā to var nosaukt)! Katru trešdienu dodamies uz Mani Slingi salonu, kur apmeklējam dejas ar slingiem – Katrīnai iespēja padraudzēties ar citiem mazuļiem, bet man – izkustēties un parunāties ar citām mammām. Kā arī, tā kā nu jau ikdienā Kati slingā sienu ļoti reti, tad vismaz reizi nedēļā ir tā foršā iespēja pabūt tik cieši kopā. Un papildus bonusiņš – pēc dejošanas vēl 15 minūtes kārtīgi izstaipāmies un izvingrojamies. Šonedēļ pat vakarā nedaudz presīte sāpēja🙂 .

Izballējās ar brālēnu un māsīcu - pārmaiņas pēc aktīvi spēlējoties, nevis slēpjoties manā klēpī!
Izballējās ar brālēnu un māsīcu – pārmaiņas pēc aktīvi spēlējoties, nevis slēpjoties manā klēpī!

Manās acīs šī mēneša lielākais Katrīnas sasniegums ir tas, ka beidzot viņa vairs pret visiem citiem nav tik ļoti atturīga un tikai grib paslēpties man rokās. Gluži pretēji – nu arī visi citi tiek šarmēti ar lielajām acīm un plato smaidu! Kas ļauj domāt, ka tomēr kādreiz izdosies viņu atstāt arī kādam citam, ne tikai vīram, un tad mēs abi varēsim doties kādā brīvsolī. Turklāt viņas interese ir parādījusies gan par pieaugušajiem, gan citiem bēbīšiem, kas vispār izskatās amizanti, piemēram, pēdējā deju nodarbībā, kamēr viņa savu vienaudzi puiku mēģināja paglaudīt, šis jau metās virsū bučoties.

Vispār mēnesis pagājis diezgan mierīgi, tikai netiekam īsti galā ar diendusu ritmu – ir dienas, kad paguļ 3x, citās – tikai 2x. Arī ilgumu nekad vairs nevar paredzēt, vienīgi, ja ejam ārā vai uz balkona – tad praktiski vienmēr vismaz divas stundas nočuč. Un beidzies ir tas laiks, kad astoņos vakarā Kate gulēja un vakars bija brīvs. Nu jau, ja aizmieg ap desmitiem – tas ir labi! Bet aizvien biežāk ir vakari, kad ap vienpadsmitiem, divpadsmitiem atlūztam visi trīs. Toties aizvien retāk notiek celšanās naktī, nu jau gandrīz standartā Katrīna ēd tikai vienreiz naktī, kas jau šķiet ļoti maz!

Arī ar ēšanu, ja vien neskaita milzīgo netīrību, ko tā rada, iet ļoti labi – Katei patīk paēst, ko arī pierāda svari😀 Vienīgais, kas šeit

Neviena porcija nav par lielu!
Neviena porcija nav par lielu!

man nedaudz sāp, ir – tā kā viņa vēl pati tik stabili nesēž, tad arī nevaram ķerties klāt BVĒ..Lai gan arī biezeņu ēšana mums iet uz urrrā un nejūtu biezeņu gatavošanu kā baigo apgrūtinājumu, bet tomēr jāatzīst, ka lasot TO grāmatu, biju ļoti sasapņojusies, kā līdz ar sešu mēnešu sasniegšanu būsim izcils paraugs BVĒ. Mazāk sapņot vajag mammai, jo meitai ir pašai savs grafiks šīm aktivitātēm. Un izsmieties var arī, barojot bērnu ar putrām un biezeņiem – piemēram, viņas mīļākais ēšanas veids ir paņemt šķīvi rokās un ēst ar visu seju no tā! Patiesībā jau tā pati BVĒ sanāk😀 Šodien vīrs arī atklāja, ka putra ir nokļuvusi uz griestiem…Būtu vasara, tad Katrīna ēdienreizes noteikti pavadītu vienā pamperā..

Es esmu sākusi dažreiz vakaros iziet sabiedrībā un tikmēr vīrs pieskata Katrīnu – visi vakari ar vienu rezultātu – pilnīgi apmierināts, mierīgs bērns, kas vai nu jau guļ, kad esmu mājās, vai smaidīga sagaida mani.

Bet kopumā jāsaka, ka tik daudz smējusies, kā šajā mēnesī, es laikam nekad neesmu bijusi – Katrīna ir visamizantākā būtne, ko jebkad esmu redzējusi. Un tās mīlestības izpausmes, es vienkārši ģībstu – metas virsū bučot, pieglaužas, kad nogurusi, ierušinās azotē, lai aizmigtu, aiz priekiem sit kājas pa grīdu, kad kāds pievērš uzmanību, smaida, smaida un smaida nepārtraukti! Tik viegli ir viņu iepriecināt, bet tas prieks ir tik patiess, ka man sirds kūst! Bet viņa ir tik lieliska, ka es nevaru vien sagaidīt katru dienu, kad pārsteigs atkal ar ko jaunu.

Un tagad tik gaidām, kad mūsu olimpiskie sasniegumi, ko labprāt Katrīna pa kluso no mums pavēro, viņu iedvesmos savai lielajai rāpošanas disciplīnai un tad miers būs vējā.

Fanojam par olimpiādi!
Fanojam par olimpiādi!

 

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s