Jau 11 mēneši pagājuši!

Mazais jogs!
Mazais jogs!

Neticami, ka jau pēc viena nieka mēneša būs jāsvin Katrīnas gada jubileja. Bet ko nu par to, ja šodien jāatzīmē pēdējie “mazie” svētki – 11 mēneši! Turklāt šis 12. datums mums pavisam īpašs, jo svinēsim ne tikai Kates 11 mēnešus, bet arī savu divu gadu kāzu jubileju. Liekas, taču tik tikko cēlos 12. maija rītā, ārā lija un bija pelēks un ar šausmām domāju, ka tāda būs visa kāzu diena. Bet pirms diviem gadiem jau ap desmitiem diena noskaidrojās un mūs gandrīz visu dienu pavadīja saulīte!
Bet šogad 12. maijā mums pretim nostājas īsta personība, kura turklāt skaidri zin, kā pateikt un panākt praktiski visu, ko vēlas. Esam pa šo mēnesi nosvinējuši Lieldienas, daudz braukājuši apkārt, bijuši laukos, dzīvojušies pa parkiem un priecājušies par tuvojušos vasaru! Paliks tikai aizvien foršāk🙂
Šomēnes ir izkristalizējušās pāris nodarbes, kas Katrīnai šķiet īpaši mīļas (neskaitot gulēšanu vecāku gultā un tikšanu nēsātai apkārt – tās ir listes augšgalā jau sen..) – ripināt bumbu šurpu turpu, krāmēt piramīdas riņķus virsū, nost, rāpties augšā visur, kur var tikt, paslēpes, ķerenes rāpus pa visu māju un joga🙂, vismaz tā sauktā “downward dog” poza, no kuras vienreiz gultā viņa pat apmeta kūleni! Katrā ziņā, ja man kādreiz šķita, ka ar viņu var nosmieties, tad tagad no ikdienas smiešanās esmu pat uztrenējusi presīti.
Šomēnes mūs lutināja siltais laiks, ko ļoti izmantojām un pavadījām daudz laika

Patalkojām!
Patalkojām!

vietējos parkos. Atklājām, ka Katrīnai ir bail no zāles un pat tuvu staigājošas vārnas nevar viņu iedrošināt norāpot no pleda🙂. Ar rāpošanu gan nu jau viņai ir par maz, un tiklīdz ir iespēja kaut kur pieturēties, tā viņa ir kājās. Un ideāli, ja iespēja turoties staigāt apkārt, tad ir pilnīgs prieks. Dažreiz viņa mēģina palaist vaļā rokas un, ja izdodas nostāvēt, no priekiem sāk smieties un lēkāt, līdz ar to – uzreiz apgāžas.. vai es jau teicu, ka ikdienā var par viņu riktīgi izsmieties?🙂 Vēl šķiet, ka aug mūzikas mīļotāja – tiklīdz kaut kur skan mūzika, tā Katrīna pilnā balsī dzied līdzi un dejo. Vislabāk tas izskatās, ja viņa stāv kājās – jo tad notiek tāda lēkāšana, kā riktīgā rokkoncertā. Bažīgi gaidām, kas notiks, kad viņa sāks runāt – jau tagad notiek nepārtraukta buldurēšana bēbīšvalodā un jūtams skaidrs sašutums, ka mēs nesaprotam. Nezinu, no kā tā pļāpāšana būs iedzimusi..🙂
Lai gan spoguļa bēbis viņai ļoti patīk, pret citiem mazuļiem gan Kate ir diezgan rezervēta. Pieļauju, ka viņa domā, ka izskatās tāpat kā mēs un nesaprot, kas ir tās mazās būtnes. Tā kā mums mājās nav nekādi dzīvnieki, tad aizbraucot uz laukiem, noskaidrojām, ka ar suņiem viņai ir “love-hate” attiecības – pieskarties gribās, bet reizē arī tā kā bail🙂 Bet, ja dzīvnieks iet prom, tad sākas spiegšana un pakaļdzīšanās.

Dakšiņa veiksmīgi trāpījusi mērķī :)
Dakšiņa veiksmīgi trāpījusi mērķī🙂

Šomēnes esmu centusies paplašināt Katrīnas ēdienkarti un pagaidām viņai vēl aizvien viss ļoti garšo. Nu jau cenšas pielietot arī dakšiņu/karoti, kas ēšanu padara ļoti ķēpīgu. Ja rokas jau bija iemācījusies precīzi lietot, paņemot ēdienu un liekot mutē, tad, protams, ar piederumiem praktiski viss pa vidu pazūd. Pagaidām darām tā, ka ielieku ēdienu karotē vai uzduru dakšiņai un nolieku uz šķīvja, tad viņa to paņem un mēģina dabūt mutē. No vienas puses – ilgi un ķēpīgi, no otras puses – aiziet aptuveni stunda, kad nav jādomā, ko darīt🙂 Šķiet, ka ar augļiem būšu atklājusi viņas “saldo zobu”, jo vispār vairs nejūt no viņas tādu mīlestību pret dārzeņiem. Laikam varētu pārtikt no gaļas un augļiem, uzdzerot lakto!
Miegā pavadītais laiks šomēnes ir sarucis vēl mazāks – lielākoties gulēt uz nakti aizejam visi kopā, ap pusnakti, bet jāatzīst, ka mēs abas pēc tam guļam no rītiem līdz deviņiem, desmitiem (nezinu, ko darīšu, kad būs jāatsāk iet darbā..). Un tad pa dienu vēl divi pusdienlaiki, kādu pusotru stundu katrs. Bet nu tā jau tad skaitās “labā” diena, jo man ir aizdomas, ka viņa plāno tuvākajā laikā no viena pusdienlaika atteikties..
Tāds aktīvs un piedzīvojumu pilns mēnesis mums šis ir bijis un tagad ir sajūta, ka nākamo mēnesi gribētos izdzīvot lēnām un atceroties katru momentu, jo pēc tam, pēc tam man jau būs meita, kurai būs gadiņš, nevis bēbis! Nu jau pat vairs nevaru sevi nosaukt par jauno māmiņu, jo šķiet – tik ilgi jau tāda esmu un tik ļoti ar šo lomu saradusi, ka citādāk pat vairs nevaru iedomāties!

12. maijs pirms diviem gadiem, pirms gada un vakardiena!
12. maijs pirms diviem gadiem, pirms gada un vakardiena!

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s