Katrīna un krāsu mācīšanās

Jau kopš pirmās saskarsmes ar jēdzienu “sensitīvais periods”, man ir šķitis, ka tas ir jēgpilns un esmu vērojusi Katrīnu, cenšoties viņai piedāvāt to, kas tajā brīdī tiešām interesē. Vienkāršoti skaidrojot un, līdz ar to, nepretendējot uz absolūtu precizitāti, tas ir viens no Montessori pedagoģijas aspektiem, kas norāda – katram bērnam ir savi periodi, kad viņam ir pastiprināta interese par kaut ko konkrētu – skaitļiem, valodu, matemātiku. Skolotāja (vecāka) uzdevums ir – šos periodus pamanīt, identificēt un piedāvāt atbilstošu vidi, lai bērns, izvēloties pats savu ceļu, sevī attīsta konkrēto prasmi.

Bet, izlasīt nav piedzīvot – un mani patiešām pārsteidza, cik spilgti tas izpaužas,

Vidusjūras akmentiņi un krāsu aplis
Vidusjūras akmentiņi un krāsu aplis

kad saskāros ar pirmo tiešām ļoti izteikto sensitīvo periodu Katrīnai. Un tas bija – krāsas. Sākumā vēl nemanāmi, aizvien biežāku interesi izrādot par manis izveidoto krāsu apli (pavisam vienkāršs – uz apaļa kartona uzlīmē picas gabalu formas aplikāciju papīru, šo pašu papīru uzlīmē uz knaģiem un tad mazais liek atbilstošu knaģi pie krāsas.) Sākumā Kate vienkārši lika knaģus, kur nu sanāk, kas arī ir ļoti labi – trenē sīko motoriku, precizitāti un pacietību, jo gluži viekli tas sākumā nevedās, Pēc tam – lika krāsu pie krāsas un tad vienā dienā – sāka man pati saukt krāsas, ko acīmredzot, bija sadzirdējusi ikdienā (“šitas zils, šitas ‘arkans”) un arī prasīt par tām, kuras nepazina.

Viens no vakara
Viens no vakara “vorkšopiem” – aplis salikts, tālāk krītiņi uz atbilstošas krāsas bildēm šobrīd mīļākajā grāmatā

Un TAD – tētis vienu dienu mājās atveda brīnišķīgu grāmatu. Tā šobrīd ir top grāmata no rīta, vakaros, pa nakti un visu cauru dienu brīvdienās🙂 es laikam jau zinu no galvas. Šobrīd mums krāsas ir visur – staigājam laukā un pētām lapas, mājās tagad redzamā vietā turu foršos, plakanos krītiņus, kuriem Katrīna pati izdomā visdažādāko pielietojumu – liek uz atbilstošas krāsas bildēm tajā pašā grāmatā, staigā ar tiem pa māju un liek pie atbilstošas krāsas lietām (piem., zaļo krītiņu pie zaļajām lapām uz sava palaga, lielā brokoļa u.tml.) un vienkārši zīmē. Gatavojot ēst, dārzeņu un citu produktu nosaukiem pievienojies arī krāsu apzīmējums.

Ūdens + pārtikas krāsviela - miers ilgam laikam!
Ūdens + pārtikas krāsviela – miers ilgam laikam!

Bet man šķiet, ka Katrīnas vismīļākā aktivitāte, protams, ir krāsu jaukšana – sagatavoju viņai trīs tasītes ar ūdeni, ko iekrāsoju ar pārtikas krāsām – pamatkrāsās – zilu, dzeltenu un sarkanu, kā arī dažus tīrus trauciņus un karotīti. Tad aiziet laistīšanās – skatāmies, pētām, runājam un brīnamies, kas notiek, kad sajauc dzeltenu un zilu, sarkanu un dzeltenu utt. Finālā – viss saliets vienā krūzē un laiks jauniem brīnumiem – krūzē izskatās tumši brūns, bet izlietais uz galda, nelielā daudzumā – vairāk jau dzeltens!

Šobrīd ir arī izcils laiks, lai krāsas apgūtu ārā, dabā un sākt arī iepazīties ar krāsu niansēm – tumšs un gaišs. Piemēram, manus matus jau Kate vairs nesauc par brūniem, bet gan tumši brūniem. Lapas pētot, pašas bieži vien ilgi prātojam, vai lapa ir dzeltena vai brūna – tad ir lieliska iespēja likt blakus

Šeit Katrīna cītīgi meklēja lapām piemēroto krāsu un taisīja
Šeit Katrīna cītīgi meklēja lapām piemēroto krāsu un taisīja “nospiedumus”, līdz apnika un visu izkrāsoja zilu😀

citas lapas un sākt runāt par krāsu toņiem – gaiši dzeltens, tumši dzeltens vai gaiši brūns.

Jau iepriekš minētais krāsu aplis vispār ir brīnišķīgs – uz viņa var likt dažādas sīkas figūriņas atbilstošās krāsās, Kate pat pati izdomāja un izmēģināja šķirot Vidusjūrā salasītos stikliņus un bija tik interesanti skatīties, kā viņa šaubās pie pavisam gaiša, zilgani caurspīdīga akmentiņa – vai tas būs zils, vai balts. Lielisks krāsu mācīšanās avots ir galda

pupiņu šķirošana - baltas, melnas un raibas
pupiņu šķirošana – baltas, melnas un raibas

spēļu kauliņi, kas parasti ir košās krāsās, no koka un var noderēt gan šķirojot pēc krāsām dažādos trauciņos, gan liekot uz tā paša apļa. Pēc krāsām šķirot var arī pupas un iemācīties, ka ir arī raibi priekšmeti.

Un protams, ķēpīgākais, bet ne mazāk efektīvais mācību process - zīmēt, zīmēt un zīmēt!
Un protams, ķēpīgākais, bet ne mazāk efektīvais mācību process – zīmēt, zīmēt un zīmēt!

Un tā, nodrošinot vidi un iekļaujot ikdienas dzīvē sarunas arī par krāsām, šķiet drīz Katrīna pati būs iemācījusies jau vairāk krāsas, nekā es zinu, tai skaitā pat violeto, par kuru sākumā pie sevis satraucos, ka jauks ar zilo. Bet nekā – ir “’iolets!”. Ar prieku izbaudu šo sensitīvo periodu, bet vienlaikus nepacietīgi gaidu – kas būs nākamais, jo tas temps, kādā bērns mācās ir prātam neaptverams!

(tikko iedomājos, ka jāatrod Ziedoņa “Krāsainās pasakas”!)

Posted in Nekategorizēts

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s