Atvaļinājums pēc pilnas programmas

ATVAĻINĀJUMS! Tieši tā – ar visiem lielajiem burtiem! Beidzot. Ir. Sācies. Nu labi, man jau kādas nedēļas iepriekš, bet tās lielākoties gaidījām, kad beidzot atvaļinājums būs arī tētim. Un tā diena pienāca. Tā kā mums palikušas vēl tikai aptuveni 10 nedēļas, līdz satiksim mazo cilvēku, šogad neko it kā lielu neplānojām – galvenā doma – pavadīt 30 dienas visiem kopā, izbaudot to posmu, kamēr esam it kā vēl trīs, tomēr ceturtais jau tik manāmi tāpat dod par sevi manīt – gan iesperot lielajai māsai, atsaucoties uz viņas sveicieniem, gan arī mani tomēr padarot nedaudz nogurušāku un mazāk spējīgu izskraidīt līdzi visiem trīsgadnieka plāniem. Tāpēc atvaļinājums tāds, ar savu ritmu, bet tāpēc jau šobrīd var teikt – ne mazāk aizraujošs.DSC_0460

Man pēc diviem gadiem beidzot atkal ir iespēja tiešām diendienu pavadīt kopā ar Katrīnu un tas ir vienkārši aizraujoši! Katru dienu skatos un domāju – pa kuru laiku? Pa kuru laiku viņa izauga tik liela, ar tik brīnišķīgu fantāziju, ka vari vienkārši sēdēt un brīnīties par idejām, kas tiek izspēlētas, pa kuru laiku sāka runāt tā, ka tev reizēm sārtojas vaigu gali par skaļi pateiktiem tekstiem kafejnīcā, bet tajā pašā laikā ir sajūta – cik nenormāli forša tāda maza pļāpa!

DSC_0489

Pagaidām pirmās divas dienas – esam iekārtojušies Pāvilostā, mazā pasaku namiņā (ar štābiņu otrajā stāvā un kuģi!), izbaudījuši gan sauli, gan vēju, ūdeni kā pienu un jocīgā kārtā, tik tālu no Rīgas, jau satikuši veselu rindu ar pazīstamajiem! Sākumā nedaudz vīpsnājām par teicienu, ka Pāvilosta izraisa atkarību, lēnām sāku to saprast un šķiet, ka vēl pēc piecām dienām visdrīzāk teiksim nevis “čau”, bet “uz redzēšanos”.

DSC_0495

Mani vakar sajūsmināja Katrīnas spēja pārlēkt uz atvaļinājuma režīmu, jo pēdējā laikā viņai svešās vietās ne pārāk patika, it īpaši sākumā, bet te – atbraucām uz noīrēto mājiņu un viņa dažu minūšu laikā bija gatava te dzīvoties, visur jau staigāja drošu sirdi viena pati un priecājās par lielo jāņogu krūmu otrā dārza galā. Un arī vakarā, kad parasti viņa, ja ciemojamies, saka, ka grib gulēt mājās, tad vakar – bez mazākām problēmām ātri vien iemiga (vēlu, bet ātri – kamēr taču visu iepazina!) un pavisam mierīgi nogulēja visu nakti un šodien jau šīs ir “mūsu jaunās mājas”. Un tas, cik ļoti viņa ir gatava visur doties, visur darboties un dzīvot līdzi – kā jau teicu, ik brīdi brīnos par to izaugušo mazuli!

DSC_0531

Šoreiz es vairāk tikai par emocijām un prieku, bez “tips&tricks”, jo nu tā gribās padalīties un ir miera mirklis – Katrīna ar tēti abi guļ pusdienlaiku un man arī tiek mans atvaļinājuma pilnīgais čils saulītē uz terases. Bet es esmu nolēmusi šādos brīžos biežāk saņemties un atkal uzrakstīt kādu rindu te! Lai piedzīvojumi un notikumi ik uz soļa!

20160710_102042

Posted in Nekategorizēts

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s