Laivojam?! Laivojam!!

Laivojam?! Laivojam!! Apmēram šādi izklausījās mana un māsas saruna pagājušās nedēļas ceturtdienā, kad viņa zvanīja ar piedāvājumu laivot un mēs, ilgi nedomādami, teicām – kāpēc gan ne, laižam! Kā zināms, fiksās idejas ir tās labākās un šis nebija izņēmums. Ņemot vērā dažus apstākļus (braucienā piedalās aktīvs trīsgadnieks un grūtniece 8.mēnesī), izvēlējāmies gumijas laivas un ieplānots tika pavisam mierīgs brauciens klasiskā maršrutā – pa Gauju no Cēsīm uz Siguldu, 39 km, divas dienas. Četras dienas pēc idejas uzvirmošanas gaisā sēdējām laivā uz upes🙂.

 

20160719_100334.jpgJau kādu laiku biju gribējusi izmēģināt laivošanu ar Katrīnu, jāatzīst, bija daudz vieglāk un mierīgāk nekā biju iedomājusies. Viņai ļoti nepatīk vilkt mugurā jebko, ko nav pati izvēlējusies vai īsti nesaprot jēgu, bet puisis pie laivu un drošības vestu dalīšanas tik priecīgi un pozitīvi viņai piedāvāja piemērīt vestes, izvēlēties, kas labāk der un turklāt – parādīja, tām ir švilpīte, ka vispār nebija diskusiju par to, vai vestei jābūt. Gluži pretēji, vilka ar lielāko prieku un staipīja līdzi.

DSC_0018 (1)

DSC_0085 (1)

Pirmajā dienā mums nebija gluži noveicies ar laiku, jo ik pa brīdim lija, dažbrīd pat pēkšņs stiprs gāziens upes vidū, kad paspēju tikai uzraut lietusmēteli Katrīnai un sapratu, ka man pašai vairs nav jēgas to darīt, jo jau esmu izmirkusi. Tomēr pa vidu atkal saule un silts vējš visu izžāvēja. Bet nu neliekuļošu, bišķiņ jau laikapstākļi tajā dienā nokaitināja. Skatoties pozitīvi – Katrīnai gan par tiem bija vienalga, lietusmētelis mugurā un varēja i pīles barot (kas, man šķiet, tajā maršruta speciāli dežurē), i paspēlēties ar līdzi paņemtajām mantām, i pagulēt pusdienlaiku un, protams, neiztrūkstošais teksts apmēram ik pa stundai “man gribās kaut ko ieēst!”. Laba apetīte brīvā dabā😀.

DSC_0077

Pēc vienas lielās lietusgāzes piestājām paēst pusdienas, kur arī iztīrījām un izslaucījām laivas, izžāvējāmies paši un kārtīgi pieēdāmies. Un pēc tam debesis mūs bišķiņ palutināja, jo līdz naktsmītnēm aizairējāmies bez slapjuma, neskatoties uz draudīgo melnumu, kas sekoja līdzi.

20160719_183559

Vienīgais, kas Katrīnai nepatika – seklās vietas, kur virs akmeņiem veidojas krāces. Bet tur mēs paši vainīgi, jo pie pirmās tādas vietas abās laivās sākās vispārējs – oo, aaa, ko tagad darīsim, aa, man bail; kā rezultātā, Katrīna satraucās un sāka protestēt, ka negrib braukt. Turpmāk pirms katras tādas vietas centos visus pierunāt izturēties maksimāli mierīgi, bet nu tāpat, kā priekšā bija vairāk vilnīši, tā Katrīna teica, ka pa krācēm (starp citu, brauciens arī lielisks vārdu krājuma papildināšanai!) negribot braukt. Otrā dienā izšmaucu, stāstot, ka vilnīši no vēja, nevis akmeņiem.

20160720_102859

Vispār šāds brauciens trīsgadniekam īstenībā ir pārsteigumiem un notikumiem pilns, tāpēc īpaši par izklaidēm pat nebija jādomā – pa ceļam ieži, kuros dzīvo putniņi, alas, kurās var ierāpties, naktsmītnē bija jāvāc zari iekuriem, jāskatās pilnmēness atspulgs upē, jādomā par ežiem mežā, jāpēta sēnes un pati kulminācija – jāguļ teltī jeb štābiņā, kā to sauca Katrīna. Tik labs miegs pat man nebija sen bijis – turpat blakus čalo upe, silts, foršs, ciets pamats zem muguras. Iepriekš baidījos, kā jutīsies mana grūtnieces mugura pēc nakts teltī – lieki biju satrauksies, jo tā bija man reāli pateicīga nākamajā rītā!

DSC_0197

Nu, un otrā diena vispār bija pilnīgs plezīrs! Visu dienu saule, silts, mierīgs, tāda bauda braukt. Tā kā man jāairē nebija, izgūlos laivas vidū un baudīju dienu. Katrīna lielāko dienas daļu pavadīja otrā laivā ar Zani un Raivi un es redzēju vismaz trīs sapnīšus… Katrīna pēc brauciena bija pārlaimīga un, braucot mājās, jautāja, vai rīt mēs atkal visi laivosim.

DSC_0326

Visas lietas, kas mani satrauca, pašas kaut kā dabiski atrisinājās – pusdienlaikus viņa laivā vienkārši aizmiga pāris minūšu laikā, ieritinoties klēpī/azotē, ar vestes valkāšanu problēmu nebija, ūdenī lekt negribēja un laivā sēdēja labprātīgi.

20160719_182029

DSC_0306

Lai nenogurtu, centāmies arī bieži vien izkāpt krastā, lai izlocītu kājas, papeldētos, atpūstos un pamainītu vidi. Izstaipīšanās un izlocīšanās nāca par labu arī man, lai gan pirms tam biju iedomājusies, ka ar vēderu nosēdēt visu dienu laivā būs daudz grūtāk. Beigās viss bija tik forši, ka mierīgi varētu braukt vēlreiz!

DSC_0036 (2)

Lietas, par ko parūpējos:

Protams, gana daudz drēbju kārtas, tai skaitā ūdensnecaurlaidīgas, kas mums noderēja jo īpaši, ņemot vērā pirmās dienas lietu. Padomāt arī par silto kārtu (labāk divām), jo vēss paliek, kad līst lietus un tad tomēr bikses, piemēram, samirkst un es no pieredzes zinu, ka pēc laivošanas slapjumā, nav nekā patīkamāka, kā uzvilkt sausas bikses. Neliedzu šo sajūtu arī savam bērnam🙂

DSC_0088 (1)

Paņemt dažādas uzkodas (Katrīnai šobrīd mīļāka atbilde uz jautājumu, vai gribi ieēst to un to; ir – nē, kaut ko citu! Ir labi, ja opcijas neizbeidzas pārāk strauji) – man, neskaitot ēdienreizēs plānoto, bija saceptas tostermaizes, RIMI nopērkamie I love Eco smūtiji, riekstu un žāvētu augļu maisījums, siera nūjiņas, āboli un gurķi. Apzināti neņēmu cepumus vai ko tādu, jo loģiski, ka tad viņa izvēlētos tikai tos un divas dienas pārtiktu no tiem. Šādi man nebija satraukuma, ka nebūs labi paēdusi.

DSC_0090 (2)

Protams, mantiņas. Mums visideālāk noderēja kinderolu “sūdiņ-mantas”, kas aizņem maz vietas, ir plastmasas un Katrīnai ļoti patīk ar tām izspēlēt dažādas situācijas. Un tāpat nācās tās izvilkt tikai pa vienai reizei katru dienu, jo pārējo laiku tāpat atrada izklaides. Vēl biju paņēmusi zīmuļus/krāsojamo grāmatu, ko vajadzēja tikai jau nometnes vietā, kamēr gatavojām vakariņas. Pati labākā izklaide – Jāņa nopirktā ūdenspistolīte, ar kuru tikām apšaudīti mēs visi. Beigās gan to tikpat daudz izmantojām arī “pieaugušie”. Vēl līdzi bija veramās pērlītes, kas arī – neaizņem daudz vietas, štrunts, ka paliktu slapjas un, ja sāk darboties, aizņem daudz laika.

20160720_133922

Sanāca jau tagad ļoti gari! Bet es ar šo tikai gribēju iedrošināt – ka nereti mazie var pat pārsteigt ar to, ko ar lielāko prieku gatavi izdzīvot un no dažādiem piedzīvojumiem vairāk attur vecāku satraukums, nevis pats mazais. Jau tagad varu teikt, ka mums noteikti laivu brauciens bija viens no šīs vasaras spilgtākajiem notikumiem. Un paldies par ideju, ka jābrauc manai māsai Zanei un viņas draugam Raivim un vēl jo lielāks paldies māsai Andai, kas pievienojās un principā abas dienas noairēja mūsu laivu, lai es pasākumu tikai baudītu! Vēl kādas bildes no visa skaistuma, ko redzējām, piedzīvojām un izbaudījām (smukās bildes fočēja Zane, ne es🙂 ):

DSC_0262DSC_0250DSC_0319DSC_0099DSC_0156DSC_0171DSC_0176DSC_0115 (1)20160720_10285920160720_09271320160719_101524

Posted in Nekategorizēts

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s