Pirmais – labi (sa)dzīvojam!

Pilnīgā mērkaķa ātrumā, nepaspējot pat acis pamirkšķināt un jau ar nostaļģiju liekot domāt par septembra pēdējo nedēļu, paskrējis Billes pirmais mēnesis. Ja ar Katrīnu bija sajūta – kaut tik viņa ātrāk sāktu darīt to un to, nepacietība, tad tagad dienas, kamēr esam mājās divatā ar Billi, vadu vienkārši skatoties viņai acīs un priecājoties, ka esam satikušās. Un jau reizēm sērīgi nodomāju – ārprāts, cik ātri viņa aug. Divas dienas vairāk paguļ un tad trešajā – atkal kāds lēciens attīstībā, pēkšņi tik koncentrēts skatiens vai pirmie smaidi, skaņas.

20161022_223457

Visbiežāk saņemtais jautājums šajā mēnesī man bijis – nu kā ir, ar diviem bērniem? Es saku – melotu, ja teiktu, ka viegli, bet biju domājusi, ka būs trakāk. Jāatzīst, ar Billi vēl vēderā, man šķita – galvenais sākumā būs izdzīvot, nezaudēt veselo saprātu, neiekrist depresīvā noskaņojumā, “tikt galā”. Bet izrādījās, viss ir krietni vienkāršāk. Iespējams, man paveicies ar brīnišķīgām meitām – Bille, gluži kā māsa, kad bija maza – pamatā ir miera mika un pagaidām nav īsti bijusi nakts, kad es nejustos izgulējusies un tas ļauj vairāk baudīt bēbīša periodu. Savukārt Katrīna, lai gan sākumā kādas nedēļas divas māsu principā ignorēja, tad ik rītu vispirms iet sabučot un samīļot viņu, tas ir arī pirmais darbs, atgriežoties no bērnudārza. Un mani priecē, kad redzu, tas notiek pa īstam, nevis kā poza. Un dzirdēt Katrīnu sakām: “Mana mīļā mazā māsiņā, kādas tev mazas rociņas,” liek atviegloti nopūsties – viss notiek! Man šķiet, ka sākumā Katrīnu bišķiņ par daudz izlutināju, jo, kamēr pirmās nedēļas māsa tikai gulēja un ēda, katru brīvo brīdi veltīju Katei (hellou, vainas sajūta), kas beigās sanāca pat vairāk un biežāk, nekā pēdējos grūtniecības mēnešus. Un, kad Bille palika prasīgāka un sāka būt arī nomodā, nācās beidzot Katrīnai pateikt – tagad es nevaru, pagaidi. Lai gan sākumā viņa par to dusmojās un turpināja pieprasīt savu, tad pēc dažām reizēm jau tas mainījās un pēkšņi, pēc trim gadiem, mana lielā meita izrādās prot arī spēlēties pati! Es vēl tikai mācos saprast, ka nevis viņa tur sēž, spēlējas un ienīst visu pasauli, bet gan – vienkārši sēž un spēlējas, jo tas ir tas, ko bērni dara. Un šodien, gatavojoties rakstīt Billei pirmā mēneša “vēstuli”, jautāju Katrīnai – kas tev pagaidām visvairāk patīk, saistībā ar māsu. Viņa atbildēja – vilciens (tā bija dāvana viņai no mazās māsās)!🙂 Tā kā, nekas pārspīlēts, bet abas ir gatavas sadzīvot un, ja vien tā mazā māsā ātrāk sāktu spēlēties, Katrīna būtu pavisam priecīga.

Par sevi – tā kā pēc garas, garas dienas, beigās Billi jaukā 22. septembra vakarā, pāris minūtes pirms Panorāmas, satiku ar ķeizara palīdzību, pats sākums man bija fiziski krietni grūtāks, nekā ar Katrīnu, kad jau nākamajā rītā prasīju māsiņām, kad varēšu doties mājās. Šoreiz man vajadzēja gandrīz diennakti, lai tā kārtīgi spētu atkal kustēties un sākt priecāties par mazo cilvēku. Bet tie visi ir dzīves sīkumi un kopumā mēnesis ir aizritējis ar lielu, milzīgu, gigantisku pluss zīmi. Droši vien jau klišeja, bet ir vieglāk ar otru bērnu, ir. Kad Jānis aiziet uz darbu, mēs ar Billi aizvedam Katrīnu uz bērnudārzu un atnākam mājās, man ir sajūta, ka sākusies brīvdiena. Mana teorija ir – tā kā šoreiz jau nav jāsarod ar to, ka dzīve mainās pilnībā, kā tas ir ar pirmo bērnu, tad emocionāli ir daudz vieglāk. Protams, tāpat domā, ka izgulēšanās brīvdienās atlikta uz vēl ilgāku laiku, jo, kad Katrīna beigs agri celties, to vēl aizvien darīs Bille. Un tuvākais gads atkal paies skatoties uz pamperiem. Un nāks zobi. Un būs kreņķīgas naktis, kurās visu laiku būs paijāts un aijāts mazais. Un galda spēles turpinās apklāties ar putekļiem, tāpat kā vīna pudeles. Bet – tas nav nekas jauns un negaidīts. Tas ir otrais un tu vienkārši turpini darīt no sirds tik labi, cik iespējams.

Vismaz šobrīd es tā jūtos un man tik ļoti patīk rūpēties par divām meitām!

Posted in Nekategorizēts

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s