Ļaut bērnam būt bērnam

simplicity-parentingEs parasti lietās, ko sāku darīt, metos iekšā tā kārtīgi – uzreiz, ar pilnu sparu, cenšoties aizrakties līdz kodolam, izprast un izzināt visu, līdz pēdējam sīkumam. Un, tā kā nu jau atkal mans galvenais uzdevums kādu laiku ir – būt mammai un ne tikai mazajam zīdainim, bet bonusā atkal iespēja koncentrēties kārtīgi uz Katrīnu, tad cītīgi arī vēroju viņu un, ja godīgi, vienā brīdī sāku domāt – bet kur es kaut ko esmu nolaidusi greizi. Man sāka šķist, ka esmu apmaldījusies visās aktivitātēs, konkrētas lietas mācošas spēlēs, nemitīgā izzināšanā un skaidrošanā un radās sajūta, ka viņa tā īsti pat neprot/negrib spēlēties, vienkārši spēlēties – ar savām mantām, kurām nav mērķis kaut ko iemācīt. Ar leļļu māju, mašīnām, vienkārši sēdēt un fantazēt. Es atceros, ka man iztēles pasaule bija mīļākā vieta bērnībā un šķita, ka, vai tik Katrīna to nepalaiž garām, labāk izvēloties atkal skaitīt vai mācoties burtus. Protams, es esmu es, un attiecīgi – sāku par šo tēmu meklēt literatūru, un izlasīju [manuprāt] tiešām foršu grāmatu – “Simplicity Parenting” un jāsaka, ka to lasot, gandrīz nemitīgi piekrītoši māju ar galvu, skaļi lasīju citātus Jānim ar piebildi – bāc, tas ir par mums – un sāku jau lēnām galvā sastādīt plānu, kas jāmaina. Un pirmā lieta, jāpieraksta dažas lietas, kuras es noteikti gribētu atcerēties vai pamēģināt ieviest ikdienā, lai neaizmirstu arī tad, kad uz grāmatas būs nosēdušies putekļi. Pierakstīju un padalos 🙂

1. Skaties uz ikdienu, kā uz “skaņdarbu”

Tam ir augstās notis un zemās, bet kopumā līnija iet apmēram pa vidu. Vidus ir tas, kas ir “parasts” – parasta diena, parasti notikumi, vislabākajā šī vārda nozīmē. Lai spētu novērtēt un būt sajūsminātam par kaut ko (augstā nots) – ir jābūt šim vidējam fonam. Visu laiku cenšoties bērnu aizvien vairāk iepriecināt, pārsteigt, sajūsmināt, beigās nonākam pie tā, ka to nemaz vairs īsti n20160624_142403evar izdarīt un ir atvērusies “Pandoras lāde” – nepiesātināms bērns. Tāpat, nepieciešamas arī “zemās notis” – dusmošanās, vēlmju nepiepildīšana, lai tiktu piedzīvotas un izdzīvotas arī šādas emocijas, ļaujot bērnam mācīties ar tām tikt galā drošā vide – savā ģimenē, nevis vēlāk, jau pusaudzim vai pieaugot, nespēt tās kontrolēt.

2. “Parasts” ir labi

Bērniem patīk rutīna un patīk, ja skaidri zina, kas pēc kā seko. Es skaidri to redzu Katrīnā, kam ļoti nepatīk, ja notiek kaut kas tāds, par ko viņa nav informēta – par plānotiem pasākumiem mēs spriežam un runājam visu nedēļu, lai viņa zinātu, kur, pie kā un kāpēc brauksim. Viņa ļoti rūpīgi seko līdzi kalendārā un gaida šos notikumus. Parasta diena bērnam nav laika izšķērdēšana, jo taču nekas tāāāāds nav darīts. Parasta diena ir lielisks brīdis augt un attīstīties, nobriest un stiprināt sevi. Turklāt, tieši parastās, parastās, pelēkās, pelēkās dienās var attīstīties bērna iztēle un radošais gars. Garlaicība ir labi (šis man vēl ļoti daudz jāmācās) – sākumā varbūt bērns par to var dusmoties, nesaprast, nespēt atrast, ko darīt, bet pēc kāda laika tieši garlaicības mākts, var radīt interesantas spēles, savas iztēles pasaules un atrast visdažādākās nodarbošanās.

3. Miera ostas jeb atelpas brīži ikdienā

dsc_0327Man ļoti patika apzīmējums, ka, ja salīdzinātu, kādi procesi notiek bērnā visparastākajā dienā, jebkura pieaugušā ikdiena izskatītos, kā vienkārša stāvēšana mierā. Un, ņemot vērā, cik daudz enerģijas un emocijas jāpārstrādā bērnam, viņam nepieciešams ik pa brīdi atpūsties, pārestartēties, turklāt, ir forši, ja bērns ar šiem brīžiem var rēķināties. Es Katrīnu dienās, kad ir tautas dejas, vedu mājās no bērnudārza ātrāk, un viņa rēķinās – ir divas stundas, kurās atpūsties, paspēlēties, pirms atkal ir jāiet citos cilvēkos. Tāpat arī šad tad mēdzu piešķirt brīvdienu pirms brīvdienām, ja tajās ir ieplānoti vairāki braucieni, ciemošanās, aktivitātes, lai būtu arī nedēļa vismaz viena mierīga diena, vairāk pa mājām, dauzoties laukā un pat pagarlaikojoties.

4. Rotaļlietu un grāmatu “bibliotēka”

Ļoti, ļoti praktiska lieta, ko es jau esmu ieviesusi mūsu ikdienā. Pirmkārt, grāmatā liela daļa veltīta tam, kā vienkāršot bērna ikdienu, samazinot rotaļlietu daudzumu, kur arī izcils padoms – kritiski izvērtēt, vai rotaļlietas ir atbilstošas vecumam. Katrīnai jau tā nav salīdzinoši daudz mantu, bet es trīs reizes izgāju visam cauri un daļu noliku atdošanai, daļu izmetu, daļu – ieliku skapī ar iespēju samainīt pret kādu no atlikušajām mantām. Mēneša laikā Katrīna man nav jautājusi pēc NEVIENAS no malā noliktajām mantām. Toties daudz vairāk un labprātāk spēlējas savā istabā ar tām, kas tur ir palikušas. Līdzīgi ar grāmatām – man ļoti, ļoti patīk grāmatas un Katei tās pērku regulāri. Arī grāmatas autors min – ir uzskats, ka grāmatu nevar būt par daudz. Tomēr, ja tās aizņem plauktu plauktus istabā, ir vērts padomāt par dažu tā brīža mīļāko grāmatu atstāšanu, bet pārējās – skapī ar iespēju apmainīt, noliekto vietā kādu no istabā esošajām. Tā bērnam būs vieglāk koncentrēties un ilgāku laiku iedziļināties grāmatu saturā.

5. Mazāk runāt

img_0066Ha, ha, nu jā, brīnums, ka šis man patīk, jo es pat bloga ierakstu nevaru bez liekvārdības uzrakstīt :D, bet man tiešām patīk. It īpaši piebilde – katru brīdi nevajag pārvērst par lekciju, mācību. Piemēram, ja ārā bērns priecājās par peļķēm, varbūt var vienkārši kopā ar viņu par to priecāties, nevis sākt stāstīt – peļķes ir, jo izkusis sniegs, sniegs izkūst, jo ir silts, jā, vispār pēdējos gados ir siltas ziemas un sniegs ātri izkūst, notiek globālās sasilšanas process un ledāji kūst un, un, un..(been there, done that). Daudz vērtīgāk būs, ja tajā brīdī vienkārši paņemsi un arī pametīsi peļķē apkārt esošo sniegu, vai ko tur daudz – ielēksi tajā pašā nolāpītajā peļķē, kas visu sarežģīja un kur jau sen ielecis bērns, kamēr mēģināji viņu izglītot.

Advertisements
Categories Bez tēmas

6 thoughts on “Ļaut bērnam būt bērnam

  1. Paldies, Māra! Tieši tas, ko man šobrīd vajadzēja izlasīt, lai atgādinātu par burvju terminu “līdzsvars visā”. Cik noprotu, Tu esi Montessori piekritēja vai ir tāds, kā mix no visa, kas līdzīgs, bet pielāgots pēc pašu sajūtām? Un vēl, vai esi lasījusi kaut ko no Rebecca Eanes? Jautāju, jo taisos pasūtīt. Paldies vēlreiz!

    1. Es drīzāk vados pēc savām izjūtām, miksējot iekšā Montessori, bet tieši šobrīd mēģinot samazināt to mūsu ikdienā, jo sajūta, ka varbūt pārāk aizrāvos, neļaujot meitai, kā jau rakstīju, vienkārši būt bērnam 🙂 Šo autori gan neesmu lasījusi, būs jāpaskatās!

  2. Jā, jā, ritmam, garlaicībai un brīvībai! Kad mans puika tikko bija dzimis, es aizrautīgi lasīju par Montesori metodi un jau plānoju viņam darbiņus un materiālus, ko ierādīšu. Viņam paaugoties, es sapratu, ka praktiskās dzīves darbiņi virtuvē vai tml. ir vienīgais, ko varu realizēt, jo viņš ir pats sava ceļa gājējs. Spēlēšanās ir viņa valstība, un es varu tikai apbrīnot viņa trīsgadnieka radošumu, ka viņam vēl nav rāmju un ka zīmuļiem var būt 100 citu pielietojumu, nekā mums pieaugušajiem var likties, un ka viņš pats var sevi stundām nodarbināt. Tad uzgāju Pikleres metodi par brīvo spēlēšanos, un, to pašu ideju turpinot, tagad mans vienīgais ikdienas iedvesmas avots ir Janet Lansbury FB parenting lapa, un bērnu audzināšanas ideja – aprūpes laikā būt 100% ar bērnu un respektēt viņa sajūtas tāpat kā jebkuram lielam cilvēku, bet pārējā laikā “do less, observe more”. Iesaku palasīt, brīnišķīgs resurss par to, ka viss ģeniālais ir vienkāršs 🙂 Bērniem ir kaut kāds iekšējs attīstības dzinulis, un ir tik brīnišķīgi to vienkārši vērot. Gan skolas un visa dzīve vēl pagūs uzlikt neskaitāmus rāmjus.

    1. Sveiki! Es metu ārā visu, kas ir saplīsis,ieplīsis, ar pazudušiem gabaliņiem; tad noņēmu mantas, ar kurām tiešām zinu, ka meita nav ilgu laiku spēlējusies, arī prom visas mantas, kas ir vairākos eksemplāros (mums, piemēram, bija sadāvināti vienādi play doh komplekti, bija vairākas “virtuvītes” u.tml), mantas, kuras īsti vairs neatbilst vecumam/interesēm (plauktā, gaidīt, kad mazā māsa paaugsies). Domāju, ka tas ir atkarīgs no katra bērna, tāpēc jāskatās – skaidrs, ka mīļākās, tuvākās mantas paliek, es atstāju diezgan daudz spēles ar skaitīšanu, jo tas patīk šobrīd, atstāju tikai dažas, pašas mīlākās mīkstās rotaļlietas u.tml.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s