Nu tā, puse no gada jau apkārt!

Tieši pirms pusgada ap šo laiku jau biju Dzemdību namā un bija skaidrs – lielā satikšanās noteikti būs jau šodien! Tāpat, saulaina diena, tikai starp pēdējām rudens, ne pirmajām pavasara saulainajām, noskaņojums izcili labs, jo tikšu turēt rokās it kā tik jau pazīstamo, bet tomēr, vēl nekad neredzēto Billīti. Kāda viņa būs, kādas būs actiņas, matiņi, sejiņa (atvainojos par deminutīviem, bet man šodien sentiments, ja), vai būs līdzīga māsai, vai varbūt pēkšņi blonda galviņa. Vēl pēc kādām stundām satikām mums īsto un vienīgo Billi. Krietni lielāku, nekā bija māsa dzimstot, bet tikpat tumšiem un gariem matiem. Ja arī pirmā iepazīšanās negāja, kā iepriekš izsapņots un cerēts, tas nemainīja neko no tā, ka varēju ieraudzīt un iepazīt mazo cilvēku, kam tagad lielam jāaug. Un to viņa dara, labi un strauji – aug un aug, un aug. Tā, ka mammai gribētos laiku apturēt ik pēc pāris dienām, ieslēgt momentu atmiņā, lai nekad neaizmirstu. Un nu jau pieredze rāda, ka, protams, aizmirstās, pat, ja šķiet, tas ir kas tāds, ko nemūžam neaizmirsīsi.

20170322_143242.jpg

Pusgada laikā Bille mūsu ģimeni ir padarījusi tikai labāku un laimīgāku. Baigais cukurs, bet tieši tā arī ir! Ziniet, ka nereti pirms otrā bērna dzimšanas, apkārtējie ar pieredzi saka – nekas, galu galā būs pat vieglāk, nekā ar vienu bērnu. Un, tāpat, kā pie Katrīnas es neticēju tam, ka maģiski, bet tiešām pirmie trīs mēneši ir grūtākie, tā īsti neticēju šim. Bet, protams, izrādījās, ka tiem, kas zina, ko saka, ir taisnība. Ir jau dažādas loģistikas grūtības, ir grūti dalīt uzmanību un ir grūti reizēm pavadīt dienas, kad vakarā saproti – tieši sev neesi veltījusi ne mirkli. Tomēr kopumā atmosfēras, ikdienas un līdzāsbūšanas ziņā, man šķiet, ka šis pusgads ir ienesis zināmu vieglumu. Tam iemesls noteikti ir arī mana iespēja būt mājās, ko teju ik dienu novērtēju, bet arī tas, ka māsām patīk paspēlēties, vakaros, kad esmu nogurusi, Katrīna ar Billi (protams, ja abām īstais noskaņojums) gatavas padauzīties savā starpā, un es, kam kādreiz rutīna šķita garlaicīga, dažbrīd domāju, ka būtu gatava pat kaut vai katru ceturtdienu ēst, piemēram, tieši makaronus. Jo dienas, kurās viss ir skaidrs un jau izplānots ir manas mīļākās dienas.

IMG_20170314_065949_442Aizrāvos 🙂 Par pašu Billi – kā jau rakstīju, aug griezdamās, gan burtiski, gan pārnesti. Šis gan savā ziņā bija grūtākais līdzšinējais mēnesis, jo raksturs ir parādījies, bet prasmes vēl nepietiek. Tad nu bieži piedzīvoju čīkstošu un aizkaitinātu meitu, kura atkal un atkal īsti nevar atvelties no punča uz muguras, vai aizsniegt mantiņu, vai pievērst sev māsas uzmanību. Jau kuro mēnesi arī saku, ka “laikam nāk zobi”, jo bija kāda nedēļa, kurā mana labā gulētāja izdomāja naktīs uzkost pat piecas, sešas reizes un pēc tādas trešās nakts mans organisms jau bija vieglā šokā par notiekošo. Bet tas ir pāri. Zobi gan tā arī nav iznākuši 😀

Šajā mēnesī Billi lēnām sāku iepazīstināt ar garšu pasauli un viņai šis ceļojums noteikti ir bagātīgāks un garšām dažādāks, pateicoties Ingai no LePetitPot, kas iedvesmoja skatīties tālāk par ķirbi un burkānu. Tā nu Bille ir nogaršojusi, protams, ķirbi, bet arī selerijas sakni, saldo kartupeli, sarkano un dzelteno bieti, burkānu, cukīni, avokado, pastinaku, bumbieri, ābolu, puķkāpostu un domāju, ka vēl noteikti kaut ko esmu aizmirsusi. Ēdienreizi gan vēl neesmu viņai aizstājusi, jo, pēc Billes domām, nekas no piedāvātā neesot tik labs kā piens. Bet ēst dārzeņus arī garšo un patīk, tā kā esam tikai pašā ceļa sākumā, šobrīd visi kopīgi sēžoties pie vakariņu galda un kaut ko ik dienu nomēģinot.

Lielākās pārmaiņas šajā mēnesī varētu būt Billes socializācija, jo viņa ir atvērusies sabiedrībai – smieties, skaļi, balsī, vēlams publiski. Daudz un dikti runāties, pirms miega mīļākā nodarbe ir ņurcīt savu segu un skaļi rūkt. Ja nezinu, kā īsti nomierināt, kad palikusi pikta, ir divas opcijas – iet pie spoguļa vai blakus nolikt māsas lelli, kas ir bēbīša izmērā. Abos variantos smiekli un pļāpāšana kādu laiku ir garantēta. Var redzēt, ka vispār mantas kā tādas paliek aizvien interesantākas un es mierīgi varu pavadīt labu laiku vannasistabā pie spoguļa, tik ik pa brīdim Billei, kas turpat blakus, atkal pasniedzot ko jaunu no plauktiem – māsas lielo matu gumiju, tukšu krēma trauciņu (ieliec tajā vēl divas, trīs matu sprādzes, aizskrūvē un mega labais grabulis, ko divas dienas neizlaidīs no rokām, gatavs), matu suku un tā tālāk. Pusdienu pagatavošanas laiks vispār varētu būt Billes mīļākais, jo tad palēnām tiek pie visādiem labumiem no virtuves atvilktnēm – karotēm, burciņām, trauciņiem, otiņām, vislabākā lieta – citrusaugļu sulu spiedes augšpuse. Vienīgais, drīz būs jāķeras klāt Katrīnas istabai un mantu šķirošanai, jo drīz vien mazie lego, kinderolu sūdiņmantas un visādi citi nieki būs kārtīgi jāpaslēpj. Ceru, ka pēc šādas atrakcijas nebūšu Katrīnas nemīļākais cilvēks.

IMG_20170312_131220_860Man liels prieks, ka aizvien varu teikt paldies, ka man Bille lielākoties ļauj realizēt visus plānus – satikties ar draudzenēm, pasvinēt svētkus, aiziet uz iknedēļas sportiņu, visur dzīvojot man līdzi. Varu mierīgi teikt, ka sabiedrība man nemaz nepietrūkst, un, ja tā šķiet vēl pēc pusgada, tad tas ir krietni labāks rādītājs, nekā ar Katrīnu, kad daudz ātrāk sāku ilgoties pēc aizņemtās dzīves. Turklāt, tūliņ jau pārdzīvota ziema un klāt pavasaris, kad vispār viss paliek tikai un vienīgi labāk. Tā mēs dzīvojam, neticamā ātrumā!

Advertisements

2 thoughts on “Nu tā, puse no gada jau apkārt!

  1. Sveiciens Billes jubilejā!
    Tu dikti jauki raksti, Māra! Es vēl galīgs iesācējs – manai Katrīnai tūlīt 7 mēneši (kas līdz šim bijis tāds piedzīvojums, ka maz neliekas!), tāpēc ar interesi lasu, kā Tev un Tavām meitenēm iet.
    Šis tikai tāds virtuālais čau – paldies, ka raksti!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s