Tev taču nav par ko sūdzēties

Nezinu, varbūt tāda esmu vienīgā, bet varbūt arī ne. Varbūt arī jums dažreiz tā gadās. Kad kaut kas kaitina, nogurdina, apnicis, ir grūti, bet iekšā skan tā mazā, riebīgā balstiņa – “tev taču nav par ko sūdzēties!” (es vispār bieži pieminu balsis galvā, cerams, ka tā nav diagnoze).

Mazais bērns pāris naktis ir nemierīgāk gulējis, lielais ir nokaitinājis ar saviem trīsgadnieka izgājieniem, kas pēkšņi vairs neliekas mīlīgi, bet reāli krīt uz nerviem, no rīta ieej istabā, kas bišķiņ bardakā un vīrs atkal atstājis datoru tieši ceļā (tēlains izteikums, šorīt dators ir savā vietā, kur jābūt, paldies! 🙂 ). Balss galvā – “bet tev taču nav par ko sūdzēties”. Atceries simtreiz dzirdēto, cik grūti bija kādreiz audzināt bērnus, kad nebija pamperu, nebija automātiskās veļasmašīnas un bēbīši lielākoties, dzīvojot striktā režīmā, raudāja daudz un bieži. Nav taču tik traki, dzīves sīkumi.

Kad kārtējo reizi neesi parēķinājusi savus spēkus un attopies pie koridora durvīm ar ratiem, kuros ir bēbis, diviem iepirkuma maisiem, trīsgadnieku un maisiņu ar viņa bērnudārza lietām. Nopūties, un tam pašam trīsgadniekam pa kājām pinoties, stiep visu uz piekto stāvu. Bet tev taču nav par ko sūdzēties! Meklēju savu iekšējo mieru un mīlestību pret visu pasauli – man taču ir līdzekļi par ko piepirkt tos maisus, dzīvoklis uz kuru viņus stiept un, galu galā, normālā laikā sagaidīju rindu pašvaldības bērnudārzā. Man taču nav par ko sūdzēties.

Pēc garākās ziemas ever, jo esi to pavadījusi nemitīgi cīnoties ar bēbīša puņķiem, kamēr nostaļģiski atceries, kā pirmais bērns pirmo reizi tā pa īstam apslima tikai deviņu mēnešu vecumā. Bet tev taču nav par ko sūdzēties! Tie ir tikai puņķi, pienāks pavasaris un pāries. Nu un, ka esi jau kādas simts reizes nolamājusies par savu bezspēcību, izmēģinājusi visu tautas medicīnas arsenālu, ik pa laikam skrien pie ārstes, lai paklausās, ka tie aizvien ir tikai puņķi. Tev taču nav par ko sūdzēties, ding-ding, galvā skan.

“Bet tev taču nav par ko sūdzēties.” Un tā balss skan un skan, kamēr sakrājušās tik daudz lietas, par kurām gribētos pasūdzēties. Varbūt vajag to mazo balsi galvā vienreiz apklusināt un izčīkstēt visu, kas sakrājies. Izsūdzēt kādam – sev, vīram, sievai, māsai, draudzenei, mežam, internetam, kā es, piemēram, tikko? Izsūdzēt un palaist. Un ar vieglu sirdi iekāpt pavasarī, jo tev taču vairs nav par ko sūdzēties!

Advertisements
Categories Bez tēmas

One thought on “Tev taču nav par ko sūdzēties

  1. Sveika! Jā, šo es lieliski atpazīstu. Man pat ir tā, ka šī sajūta ir daudzu manu jauno ideju, projektu, kas lēnām top vai ir ieceres stadijā, aizsākums :D. Piemēram tu šobrīd par to uzrakstīji. Es arī bju plānojusi līdzīgu ierakstu kādā brīdī..jo attceros, ka mūsu mazie auga mums esot prom, citā zemē. Jā, man par darba lietām nebija jāuztraucās, jo “vīrs tak pelna, par to un to nav jāmaksā un vispār, cik te jums viss skaisti”. Šī iemesla dēļ man vislaik balss bija galvā, līdzīga kā tavējā… jo ko tad man sūdzēties.. un Sākas.. tāpēc es reiz saņēmos un aizrakstīju epastu kādai PEP mammai kādā depresīvākā momentā, kad biju stāvoklī ar otro bērniņu un mums bija kā reizi garākais un pelēkākais pavasaris ever.. mēs līdz sarunai īstyi netikām, bet kaut kas man teica iekšā, ka izejot šim cauri man gribēsies vismaz iziet pirmo PEP ievadkursu. Tā arī darīju un sajutu, ka manī ir resurss kļūt par pep mammu.. taču, ja man tāda tobrīd būtu pa rokai, es viņau būtu uzaicinājusi uz māju. Manis uzrunātā nebija ar mieru toreiz uz skype sarunu. bet tjā, izrunāties ar kādu, kas Saprot un kuram nemaz prātā nenāk “ka tev nav par ko sūdzēties” , ir reāla štelle! Paldies, tev ka padalījies :)! ja nu kas, tad pep.lv ir jau gatavas pep mammas, kas var uzklausīt un kādreiz palīdzēt pašai saprast, kā tikt pie kāda risinājuma 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s