#VasarasBrīvlaiks

Šī bija viena traka, laba un notikumiem pilna vasara, ko, turklāt, pavisam apzināti izvēlējāmies pavadīt kopā visas trīs meitenes. Tā kā apstākļu sakritība šogad deva iespēju Katrīnu visu vasaru nelaist uz dārziņu (jo esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un dzīvoju mājās), tad nolēmām to arī darīt. Vēl lielākas apstākļu sakritības rezultātā maija beigās devāmies ceļojumā uz Barselonu, kas Katrīnai piešķīra vēl papildus divas brīvas nedēļas. Tā nu viņa jau mēnesi iepriekš priecīga visiem skandināja:”Man būs simts, iedomājies, SIMTS brīvdienas!!!”. Es tikmēr klusiņām plūcu sev matus un domāju, vai tiešām tā ir tik laba ideja – ar bēbīti un diezgan prasīgu četrgadnieku pavadīt diendienā visu vasaru, bez īpašiem rezerves variantiem. Bet ko tur daudz, man patīk risks :D, un tāpēc es nopurināju šaubas un priecīgi pievienojos:”mums būs SIMTS brīvdienas!”, lai iet #VasarasBrīvlaiks.

20170805_170013
Enter a caption

Un tagad, divas dienas pirms 1.septembra, es vienlaikus ļoti gaidu tā pienākšanu un atkal ikdienas rutīnas sākšanos, bet tikpat ļoti – ir smeldze par to, ka tik foršā un piedzīvojumu pilnā vasara ar abām meitenēm būs garām. Tas, ko teikšu tagad, parasti laikam nepieklājās pašiem teikt un (vismaz es, gan jau ka neviens cits par to pat neiedomājas) drīzāk jāsagaida, ka kāds varbūt iekomentēs pie kādas IG bildes – “riktīgi forši jums piedzīvojumi!”, bet – ja jūs zinātu, kā es lepojos ar šo vasaru, lepojos ar sevi ļoti, ļoti, ar savām meitenēm un ģimeni vispār! Nopietni, man šķiet, mēs kopā piedzīvojām tik daudz – paguvām paceļot, paguvām apciemot tik daudz draugu un radu, ne vienu vien nakti nogulēt teltī, laist roadtripos bišķiņ uz dullo, paļauties spontānām idejām, apmeklēt festivālu, muzejus, koncertus, apmeklēt izklaides parkus sīkajām, vienkārši atpūsties, mīlēt un priecāties! Tas bija vienkārši ameizing, nopietni! Protams, citiem varbūt šķiet, ka nav jau baigie piedzīvojumi, tāda normālu mietpilsoņu parastas izklaides, bet mums tik ļoti pietika ar to! No sirds – man pat nav žēl, ka vasara tuvojas noslēgumam, jo ir ļoti laba padarīta “darba” sajūta.

20170822_165723Lēmums nelaist uz dārziņu Katrīnu vasaras laikā ar bija ļoti vērtīgs – Katrīna šajā vasarā  ir tik ļoti emocionāli nobriedusi, kļuvusi daudz atvērtāka un draudzīgāka ar citiem bērniem, drošāka, daudz vieglāk sarunājas ar sev nepazīstamiem cilvēkiem, gatava uzreiz doties un darīt, ko nolemjam. Jo vispār viņa vienmēr bijusi sabiedrībā klusa, kautrīga, viņai ļoti svarīgi bijis skaidri zināt visu, kas notiks, sekot plānam. Tad šī vasara viņai ir iedevusi piedzīvojumu dzirkstelīti un man ir tik liels prieks skatīties, kā viņa uz to pavilkusies. Izaudzis liels cilvēks!

Droši vien lielākais bonuss šai 100 dienu dzīvei mājās būs tas, ko jutīsim vēl nākotnē un, iespējams, teju visu mūžu – saikne starp abām māsām. Dzīvojot diendienā kopā viņas tik daudz viena no otras mācās un aug arī pašas – saprotot, ka ir jāsadzīvo, ir jādalās, ir jāspēj saprast, ka dažkārt otras māsas vajadzības ir svarīgākās un tāpēc mamma pievēršas viņai – un šo es nesaku tikai par Katrīnu, bet arī par Billi, kas dažkārt (lielākoties) ir mūsu lielākais bosiks. Es pat dažreiz nedaudz satraucos par to, kā mums ies, kad dārziņš atsāksies, jo māsas ir tik ļoti saradušas viena ar otru, ka vismaz Bille jau noteikti pa dienu nebūs pārāk apmierināta tikai ar manu klātbūtni. Bet varbūt viņas gribēs vairāk viena ar otru atgūt dienā iekavēto un tad man spīd brīvāki vakari, redzēs. Katrā ziņā par Billes izklaidēšanu man ir jādomā diezgan maz un es esmu nedaudz pie tā pieradusi :).

20170623_100407Protams, šīs 100 dienas nebija tikai par varavīksnēm un vienradžiem, meitenes arī plēsās, es piedzīvoju dubultās histērijas abu izpildījumā, mēdzu rakstīt Jānim, ka “tavi bērni vispār neprot uzvesties”, domāt, kāpēc gan līdz bērnudārzam vēl tik ilgi jāgaida. Un tagad, kad otro reizi vasarā abas meitenes guļ vienlaikus pusdienlaiku, es reāli izbaudu klusumu un ar tādu patīkamu satraukumu gaidu, kā šādas pāris stundas tikai man (un mājas kārtošanai, drēbju locīšanai, grīdu mazgāšanai, ēst taisīšanai…) būs katru dienu! Bet pilnīgi katra diena un katrs notikums bija tā vērts. Vienlaikus gan es tiešām no sirds apbrīnoju mammas, kas nodarbojas ar mājskološanu, jo mums bija prātā daži “uzdevumi”, ko Katrīnai pa vasaru vajadzētu iemācīties 😀 esam tikušas galā ar nevienu no tiem, bet man ir divi laimīgi, veseli, dzīvespriecīgi un brīnišķīgi bērni, kas vasarā ir izstīdzējuši un pieauguši par lieliem cilvēkiem (jā, abas divas!) – ko vēl vairāk vajag!

20170714_133752

Advertisements
Categories Bez tēmas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s