Jeb tādiem pašiem, kā es. Pēdējā laikā arvien biežāk kādam sanāk izstāstīt par maniem ēdienreižu plānošanas paradumiem. Parasti sāku ar to, ka man tie ir visneinteresantākie un mani ēdienreižu plāni ir vizuāli noteikti visnepievilcīgākie. Jo es esmu sev sapratusi, ka šī ir viena no tām lietām, kam, ja gribēšu pievērst pārāk daudz uzmanības, tad nekad neizdarīšu. Tāpēc nekādi fansī-šmansī templeiti, nekāda struktūra (iz sērijas Tuesday pasta & Thursday fish) un nekādi noteikumi!
Šodien es par ēdienreižu plānošanu stāvu un krītu un uzskatu to par vienu no ik nedēļas svarīgākajiem momentiem. Pirmo reizi beidzu par to smīkņāt un sākt domāt, ka tam ir kaut kāda jēga, bija, kad piedzima Katrīna. Tieši nesen lasīju vecos bloga rakstus un atradu, ka ap viņas četriem mēnešiem bijām sākuši saplānot vakariņas nedēļai. Pēc tam, kad strādāju LTV un bieži vien mājās biju pēc vakariņu laika, nepilnus divus gadus vakariņu plānošanu atkal aizmirsām. Kad piedzima Bille, vēl mājās dzīvojot, jau atgriezāmies pie vecā labā saraksta veidošanas vakariņām. Un tad es atkal atsāku strādāt, šoreiz man birojs ir centrā, kur tuvākā apkārtnē ik dienu ēst pusdienas kafejnīcās ir diezgan neizdevīgi, turklāt, ne vienmēr tam sanāk laika.
Un jūs jau ziniet, kas tad notiek. Normālas pusdienas ātri vien aizstāj bulciņas un dīvaini dažādu produktu salikumi no tuvākā veikala. Tā kā man vairs nav aktuāls haštags #vēlnavpat30, tad nedz mana vielmaiņa, nedz vannasistabas svari par šo priecājās. Un arī iekšējā sajūta pēc šādām “standarta” pusdienām nekad nebija īpaši iepriecinoša. Un tā, soli pa solim, domājot, kā iedibināt labākus uztura paradumus, kā padarīt sev vienkāršāku ikdienu un vienlaikus, būt priecīgam par to, ko apēd, es esmu nonākusi līdz tik izplānotam iknedēļas ēdienreižu grafikam, ka man ir aizdomas, draugi uzskata mani par frīku. Bet šis ir retais mans paradums ar ko es tiešām lepojos un esmu gatava katram, kas klausās, izstāstīt, kāpēc! Tagad arī jums, vismaz dažas no atziņām:
1) Ietaupīta nauda, nervi un laiks – nopērkam visus produktus pēc saraksta vienreiz nedēļā un pārējo laiku praktiski neejam veikalos.
2) Darbā nav pēkšņi jāattopas, ka esi reāli izsalcis un nekā nav. Principā, vispār sava enerģija nav jānovirza domāšanā par ēdienu (man jau kopš studiju laikiem besī, cik daudz laika aizņem cilvēka nepieciešamība ēst), vienkārši, kad gribi ēst, paņem sagatavotās pusdienas un paēd.
3) Veselīgāks uzturs. Šis laikam ir tik pašsaprotami, ka nav jākomentē – pārdomātākas ēdiena izvēles, mazāk pusfabrikātu, regulāras ēdienreizes..
4) Mazāk konfliktu – jūs nevariet iedomāties, cik ļoti mani uzvelk jautājums “ko ēdīsim vakariņās?” ap četriem vakarā, kad esi jau noguris darbā, gaidi ievelšanos trolejbusā un tajā brīdī vispār nedomā par ēdienu. Vai arī variet, un tad paši ļoti labi saprotiet, ko nozīmē šis punkts!
5) Mazāk izmests ēdiens – ledusskapī un plauktos visam ir savs mērķis un tam arī tas tiek izlietots. Protams, ne 100%, bet, noteikti daudz labāk, nekā, ja sapērk veikalā “visu ko”, no kā neko pēc tam nemaz negribas.
Un tagad par pašu plānošanu. Es sagatavoju nedēļas plānu, kurā paredzu brokastis, pusdienas, vakariņas un, jā, arī uzkodas. Uzkodas ir visfleksiblākās plānā, jo katru rītu izdomāju, ko “graužamu” gribēšu paņemt uz darbu, bet sarakstu variantus, lai produkti būtu mājās. It kā pavisam vienkārši – augļi, rieksti, galetes, bet to nopirkšana jāparedz, citādi ātri vien attapsies ar Narvesena bulciņām vai šokolādītēm rokās. Daži punkti, par to, kā plānoju ēdienreizes ģimenei:
- Receptes izvēlos laika posmā no piektdienas līdz svētdienām, kad ir “noskaņojums”. Bet neatstāju uz svētdienas pēcpusdienu, kad tā jau ir daudz nedēļas gatavošanās darbu, kā arī ātrāk vajag sarakstu, lai vīrs vēl izbraukātu veikalu un tad nav nekāda prieka no recepšu meklēšanas, beigās arī tāds ķep-ļep ir plāns.
- Darbdienās, braucot trolejbusā, kad ir vēlme, kādas minūtes desmit paskatos pinterestā receptes, un pieglabāju interesantās, lai jau ir no kā izvēlēties.
- Liekot sarakstu, piedomāju, lai receptes ir dažādas – zupa, vakariņās vairāk dārzeņu ēdienu, lai dažādu veidu gaļas, zivs, kā arī svarīgi, lai pusdienas ir viegli pagatavojamas, jo to daru iepriekšējā vakarā.
- Ņemu vērā nedēļas plānus – piemēram, otrdienas un ceturtdienās Katrīnai ir tautas dejas, tāpēc mājās esmu es ar Billi un vajag viegli, ātri pagatavojamu ēdienu, jo forši, ja vakariņas gatavas, kad Jānis ar Katrīnu nāk no dejām, kas tā jau ir ap astoņiem vakarā.
- Brokastis un pusdienas ir pilnīgi mana valstība, jo Jānis brokastis neēd, meitenes ēd bērnudārzā, es ēdu no rīta, kamēr visi vēl guļ, tāpēc vajag ko ļoti ātri, viegli pagatavojamu.
- Savukārt pusdienās bieži lieku visādus “jocīgos” ēdienus, ko zinu, ka manējie varētu neatbalstīt, bet mani interesē. Notestēju un saprotu, vai citreiz varu iepludināt arī vakariņu sarakstā.
- Visas nedēļas ēdienkartes saplānošana un iepirkuma saraksta sagatavošana man aizņem aptuveni stundu. Es esmu gatava saderēt, ka, ja par to domā katru dienu, tad iztērētais laiks ir krietni ilgāks. Un, ja vēl pieskaiti, vai aizbrauc uz veikalu 1,5 h vienreiz nedēļā, vai ieskrien pusstundiņu katru dienu, tad beigās ietaupi gana daudz laika lēnām un labām vakariņām 🙂
- Man droši vien ir visneglītākais ēdienu plāns, jo sapratu, ka “pareizās lapas, pildspalvas un krāsu” izvēle man uzreiz liek negribēt plānot ēdienu. Tāpēc – uz visparastākās lapas, pat nemēģinot rakstīt smuki un skaidri.
- Pēc recepšu saraksta salikšanas, atliek tikai iepirkumu saraksts un aizsūtīt vīru uz veikalu. Starp citu, iepirkuma sarakstu es vēl papildus nokodēju, pieliekot punktus ar flomāsteriem, piemēram, dārzeņiem zaļus, piena produktiem zilus utt. Es teicu, ka esmu frīks :D, bet tas tik ļoti atvieglo iepirkšanos.
Nu lūk, es noteikti iesaku katram pamēģināt (savā līmenī, iespējams, ne uzreiz ieplānojot piecas ēdienreizes (ja uzkodas arī tā saucam) dienā :D). Un man regulāri ir slinkums taisīt sarakstu, bet nedēļās, kad iztiekam bez tā, es saprotu, kāpēc tas ir jādara. Nepaēstas pusdienas, fiksie makaroni/pelmeņi vakariņās, brokastīs gatavās veikalu sviestmaizes nav nekas foršs, vismaz ne regulāri. Tāpat, ir slinkums vakaros gatavot rītdienas pusdienas, bet otrā dienā es esmu vienmēr tik priecīga, ka saņēmos. Un jā, mēs pamainām receptes vietām pēc noskaņojuma, jā, kādreiz kaut kas paliek nepagatavots, jo plāni mainās, jā, ne vienmēr iznāk izcili garšīgas vakariņas, bet vismaz esam pamēģinājuši ko citu. Un man ēdienreižu plānošana ir bijis diezgan liels pagrieziena punkts vispār attieksmei pret uzturu, sākot par to domāt daudz nopietnāk.
Tā kā, go for it un pamēģini, tam nevajag nekādu baigo apņemšanos vai pārdomāto pieeju, vienkārši jāsāk!
Runā Māra 
Forši! Es pamēģināšu.
Šodien svētdiena, jāsāk plānot.
Paldies, es arī noteikti šo ieviesīšu.
Tik smalki neplānojam, bet vakariņas gan ļoti cenšos. Tieši tā “ko mēs šodien ēdīsim” dēļ.
Ko darat, ja paliek pāri ēdiens? Man nevienmēr sanāk trāpīt tā, lai nepaliek pāri.
Ja sanāk uztaisīt vairāk, tā, ka pietiek otrās dienas vakariņām, tad vienkārši nākamo recepti “pārceļu” dienu uz priekšu, ja mazāk – paņemu sev pusdienām un pārceļu pusdienu recepti. Citreiz sakrājās ledusskapī pa mazām porcijām un tad vienu dienu ir “atlikumu” vakariņas – respektīvi, esam fleksibli un plānu arī pamainām procesā, ja tāda sajūta 🙂
jautājums par gaļas/zivju produktu derīguma termiņiem. Saprotu, ka iepirkšanās notiek 7dien. Vai Tu 4dienai/5dienai paredzēto gaļu saldē? Mani novērojumi liecina, ka manu tuvējo rimi laikam uzpilda nedēļas vidū, jo 7dienu vakaros tie termiņi gaļām jau ir tuvāki par nākamo 5dienu…
un darba dienas brokastīs pankūkas un pildītas olas?! visu cieņu 🙂 cikos Tu celies?
Jā, ja gaļas ēdieni ir otrā nedēļas pusē, tad sasaldēju, zivi gatavojam pirmajās dienās, bet, ja ieplānots vēlāk, tad, protams, tai ieskrienam pakaļ veikalā gatavošanas dienā.
😀 ar tām brokastīm nav tik traki – pankūkas ir samaltas auzu pārslas, sablenderētas ar banānu un olu (sagatavot max 3 min) un sanāk izcept divas pannas (arī meitenēm, ko uzkost), ātri vien gatavs. Olas izvāru iepriekšējā vakarā, tad tik no rīta jāsamīca dzeltenums ar ko nu gribās, arī ātrāk, nekā izklausās :). Daudz izeju uz to, ka iepriekšējā vakarā jau +/- viss ir maksimāli sagatavots. Bet ceļos 40 minūtes pirms ģimenes, tas ir visgrūtākais šajā visā 😀
Vai varētu paskaidrot frāzi “pankūkas ir samaltas auzu pārslas”???? Ja gatavas pankūkas tiek samaltas, tad atkap sagatavotas???
Man šo jau sen gribas pamēģināt, nu tieši uzlikt uz papīra. Jo daudz plānoju, arī ne tikai saistībā ar uzturu un ēdienreizēm, bet viss paliek galvā! Un tad tas milzīgais stress to visu atcerēties un neko neaizmirst 😊 Iedrošināji, ka nevajag speciāli sagatavotas lapas vai pildspalvas utt., vienkārši jādara! Paldies!
Es vēlos dalīties ar savu brīnišķīgo liecību par to, kā es atgriezu savu vīru no manas dzīves, es vēlos pateikt cilvēkiem pasaulē, ka tiešsaistē ir īsta pareizrakstības ritma, un tā ir spēcīga un patiesa, Viņa vārds ir Baba Wale Wiseman, viņš palīdzēja es nesen atkal apvienoju savas attiecības ar manu vīru, kurš mani izgāja, kad es sazinājos ar Vissemanu, viņš man un manam vīram nodeva mīlestības burvestību, kurš teica, ka viņam nav nekāda sakara ar mani, kas mani sauc, un sāka mani lūgt. Ikvienam, kas lasa šo rakstu un kam nepieciešama palīdzība, Wiseman var piedāvāt arī jebkāda veida palīdzību, piemēram, laulības un attiecību atjaunošana, visu veidu slimību ārstēšana, tiesas lietas, grūtniecības burvestība, tagad mēs esam ļoti apmierināti ar mūsu pašu. Wiseman liek viņam saprast, cik daudz mēs mīlam un vajag viens otru. Šis cilvēks ir īsts un labs. Man bija vīrs atpakaļ! Tas bija kā brīnums! Nav mīlestības laulībā un mēs ļoti labi darām, mūsu mīlestības dzīvē. Sazinieties ar šo lielo cilvēku, ja jums ir kādas problēmas ar ilgstošu risinājumu
izmantojot e-pastu: babawalewiseman01@gmail.com
WhatsApp: 2348129806153