Brīnumainās pārvērtības. Pirmā sezona.

Tepat aiz stūra mūs jau gaida rutīna, pārdzīvojumi un piedzīvojumi, ko nesīs jaunais mācību gads. Katrīnai sagatavošanās klase vietējā skolā, Billei citi draugi un vide jaunajā bērnudārzā. Es gaidu ar divējādām sajūtām to vēl nezināmo, kas mūs sagaida – no vienas puses nepacietīgi, lai beidzot tas process ir iegriezies un ir jau kāds priekšstats, kas sagaida tuvākos mēnešus, no otras puses – ar bažām, jo pie vasaras plezīra tik ļoti pierasts, ka šķiet, ar neko grūtāku galā vairs netiksim.

Bet šī vasara mums ir nesusi tik daudz laba un ir skaidrs, ka rudeni sagaidīsim jau kā citi cilvēki. It īpaši meitenes, kuras no sīkām pilsētniecēm kļuvušas par izaugušiem lauku bērniem. Tāpēc, priekšnojautā, ka rudenī kādā brīdī man noderēs palasīt par labajām lietām un ieguvumiem, ko esam piedzīvojuši, saglabāšu atmiņām tos ieguvumus, ko meiteņu dzīvē nesusi mūsu #DzīveLaukos nu jau vairāk nekā divu mēnešu ilgumā.

Daba ir ikdiena

Protams, šis jau bija viens no mūsu lielajiem argumentiem pārvākties. Bet, kad redzi to ikdienā, realitātē, prieks rauj jumtu nost. Mums pagalmā ir vismīlīgākie sienāzīši, skaistākie tārpiņi un skaļākie putni. Man teju katru dienu jānovērtē jaunie guvumu, pret kuriem meitenes izturas ar milzīgu saudzību. Pasauc mani, kur atradušas kādu jaunu vaboli vai tārpu, parāda, visas kopā noelšamies, cik skaisti un ļaujam dzīvot tālāk. Bille katru dienu paskatās, vai zirneklītis, kas iemitinājies vienas istabas stūrī, ir mājās vai “aizgājis pie saviem bērniņiem ciemos”, un es pārvaru savu nepatiku un vēlmi to vienkārši aizslaucīt prom. Un ļoti ceru, ka kaut kur bēniņos viņam nav bērniņu armija 😀

Pašas sava laika pavēlnieces

Diemžēl par šo rudenī vairs nevarēsim tik ļoti priecāties, bet nu vasarā viņas dabūja pilnībā izbaudīt, ko nozīmē pašām visu laiku domāt, ko darīt. Un mani vecie pinterest dēļi ar bērnu aktivitātēm stāv virtuāli noputējuši, jo viņām ir tik daudz savu darīšanu, ka man vispār nav par to jādomā. Un, ja pašas domā savas darīšanas, tad pašas tiek galā ar saviem konfliktiem un domāju, ka abas būs labi uztrenējušās pārrunu vešanā viena ar otru, gan jau noderēs bērnudārzos.

Darba mīlestība

Izklausās bišķiņ pēc Brigaderes, bet man pašai šķiet neticami, cik daudz viņas te vēlas darboties un strādāt. Piemēram, Bille veselu stundu mierīgi un klusi, ar milzu atbildību, krāmēja malku (un es pielaboju pavisam pa kluso, kad viņa vairs neredzēja). Bez ierunām vakaros tiek novākts pagalms – ja pirmos vakarus viņām bija pretestība – kāpēc tas jādara, tad šodien jau tas ir pilnīgi parasts ikdienas rituāls. Katrīnai mīļākā ēst gatavošanas daļa ir tā, kurā es viņu sūtu uz dārzu pēc rozmarīna vai bazilika. Bille, kad izrakām pirmos savus kartupeļus, bija nedēļu jāvaktē, jo katrā brīvā brīdī pa kluso gāja dārzā raut ārā vēl kartupeļu lakstus.

Nepārtraukts sportiņš

Viņas kustās nepārtraukti. Tā, ka izkāpj no rīta no gultas un tad, kad tumsiņā iedzītas iekšā, vai lietus dēļ neiet ārā, tad beidzot iestājas neliels miers. Un tad tik ik pa brīdim tiek paķerts ritenis, lai izmestu kādu loku ap māju, pēc pusstundas vēlreiz un pēc stundas vēlreiz. Ja nebrauc ar riteni, tad peldas baseinā, vai vienkārši kaujas viena ar otru (Karatē arī ir sports!). Principā, domāju, ka soļu skaitītājs te nemitīgi apbalvotu par jauniem rekordiem un nodedzinātās kalorijas pilnīgi noteikti līdzsvarojās ar apēstajiem makaroniem. Ak, jā, un pie šāda režīma par apetīti arī te neviens nesūdzas.

Dabiskais Screen-free režīms

Man vispār mistiskā kārtā meitenes nekad nav bijušas multeņu mīlētājas, bet, protams, dzīvoklī tās šad tad mēdza “ieslēgties”. Kamēr taisīju ēst, vai brīvdienu rītos, vai tieši pretēji – darbdienu vakaros, kad vajadzēja pusstundiņu miera. Tagad, pirms nedēļas vajadzēja Billei iedot paelpot inhalācijas, un sapratu, ka vismaz es pati pirmo reizi šajā mājā meklēju, kā ieslēgt multenes. Nu tā, ka vispār televizors nav aktuāls necik. Vienīgi kādreiz vakaros, kad skatāmies Panorāmu, Katrīna baigi nopietni pievienojas, un tad varam censties atbildēt uz miljoniem neatbildamiem jautājumiem. Bet tā, šī vasara pilnīgi noteikti pavadīta screen-free režīmā un Katrīna jau izlasījusi vairākas grāmatas, no kurām mīļākās vismaz pāris reizes!

 

 

Categories Bez tēmas