- Izaudzēju garus matus. Pārtraucu svērties un atsāku ēdienos izmantot sviestu. Tagad ēdu makaronus arī vakariņās.
- Sāku vairāk strādāt. Sapratu, ka daudz strādājot, daudz arī zaudēju. Sāku mazāk strādāt.
- Atklāju, ka arī tā var dzīvot un izrādās – citi cilvēki ļoti labprāt tev palīdz, ja to paprasi.
- Pavadīju daudz laika ar ģimeni. Un gandrīz pietiekami daudz laika arī divatā, bez bērniem.
- Desmito kāzu gadadienu atzīmēju ar vīru Parīzē. Pēc Monē dārza apmeklējuma mana apsēstība ar dārziem un ziediem tikai pieauga.
- Secīgi dzīvi un to pašu kāzu gadadienu atzīmējām arī ar draugiem izcilos dārza svētkos. Tiku pie ļoti daudz rozēm savam dārzam.
- Biežāk atļāvos būt ievainojama un nebaidījos pateikt, kā jūtos. Tas noveda pie lieliskām un dziļām sarunām. Neviens nesmējās vai vēlāk to neizmantoja pret mani.
- Izlasīju 41 grāmatu. Mazāk nekā pērn, bet tieši par vienu vairāk, nekā biju ielikusi sev goodreads izaicinājumā.
- Uztaisīju redzes lāzerķiruģiju un daudz vēroju putnus un dzīvniekus savā mežmalā.
- Bieži vien pateicu nē un neuzņēmos diezgan daudz piedāvājumu un iespēju, ko dzīve piedāvāja. Esmu pārsteigta, ka tagad, tos atceroties, neko arī nenožēloju.
- Sapratu, cik ļoti neko vairāk nemaz laimīgai dzīvei nevajag. To mums visiem laikam šogad iemācīja arī Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Novērtēt, ka visa ir vairāk nekā gana.
- Nopirku drusku par daudz kleitu. Pilnīgi noteikti daudz par maz biju fiziski aktīva.
- Izbaudīju savu bērnu izcilo humora izjūtu. Nevaru beigt prātot, no kura vecāka tā ir nākusi.
- Ļoti bieži jutu to milzīgo aizkustinājuma sajūtu, ka apkārt ir tik daudz ne tikai labu, bet arī uzņēmīgāku, drosmīgāku un varonīgāku cilvēku nekā es jebkad būšu. Un izjutu milzīgu pateicību par to.
- Izdomāju, ka priecīgi dzīvot var arī bez jebkādiem talantiem un nav nekāda vaina ne ar ko īpašu neatšķirties no citiem.
- Bieži vien nezināju vai nepratu dažādas lietas, kas man bija jādara. Iemācījos brīvāk prasīt padomus un atbalstu citiem.
- Pārvarēju bailes no zobārstiem un izoperēju vienu gudrības zobu. Pierakstījos to pašu izdarīt arī otram.
- Esmu pavadījusi daudz stundas auditorijas priekšā un vēl vairāk ekrāna priekšā, gatavojoties iepriekšminētajam. Tāpat arvien dievinu strādāt ar studentiem.
- Nē, bērni vēl nav pietiekami izauguši, lai būtu jēga cīnīties ar bardaku mājās. Mēģināsim nākamgad.
- Vidēji kādas 15 reizes ik dienu esmu pateikusi “mīlu tevi”, vismaz tikpat bieži to esmu arī dzirdējusi.
- Atklāju, ka divgadnieka “es teui mīju”, pavadīts ar slapjām bučiņām, aizkustina tikpat ļoti, kā deviņgadnieka drusku zem deguna klusi noburkšķētais “mīlu tevi”.
- Sapratu, ka gribu atkal rakstīt savam priekam.
Viena doma par “22 lietas, ko izdarīju, sapratu, noformulēju sev 2022. gadā”