Mazie rokdarbi Lieldienu noskaņās

Šajā nedēļas nogalē pārmaiņas pēc nekas tāds nopietns nebija ieplānots un beigās mums ar Katrīnu iznāca ļoti darbīgas un radošas dienas, brīvbrīžos ņemoties ap dažādiem rokdarbiem, saistībā ar Lieldienu tēmu. Padalīšos ar darbiņiem, kas, iespējams, kādam noderēs vēl šajā nedēļā! Sadarījām visādus dīvainus “mākslas darbus” – gan līmējot, gan krāsojot, gan griežot – no dažādām lietām, kas mums jau mājās bija. Tad nu īsi par katru no tiem, jo īstenībā nekā daudz tur nav ko aprakstīt, pēc bildēm jau katrs pats var sadomāt un ko līdzīgu realizēt, bet, ja noderēs iedvesmai, es tikai priecāšos!:

Lielo olu krāsošanai

Katrīna jau mēnesi man neliek mieru, jautājot, kad beidzot būs Lieldienas un varēs krāsot olas. Par laimi, esam jau finiša taisnē! Bet divas brīvas dienas neatviegloja šo gaidīšanas laiku, tāpēc izdomāju – iedošu viņai krāsot olas, ne īstās, bet no papīra un ar guašas krāsām. Nostrādāja 🙂 Man šķiet, šāda krāsošana patīk, jo ir liels laukums, kur izpausties, vienlaikus – jau olas forma nodrošina, ka rezultāts tiešām būs izkrāsota ola, nevis aizraušanās dēļ nokrāsota visa lapa, kas arī, protams, nav slikti, bet mūsu mājā var arī izsaukt asaras, tāpēc – ja grib olu, labāk nodrošināties, ka būs ola 😀

 

Zaķi no tualetes papīra rullīša

Man šķiet, tualetes papīra rullīša vidus ir viens no populārākajiem rokdarbu materiāliem pinterestā. Protams, jāizmēģina arī mums un, ņemot vērā Lieldienu tuvošanos, ko gan citu, ja ne zaķus uztaisīt! Mūsu mīļākajā veidā – pavisam vienkārši! Pārgriezu rullīti, lai izveidojas divi zaķu “ķermeņi”, sagatavoju pielīmējamās acis, pompomus degunam, izgriezu no papīra sagataves ausīm (šādus mazus objektus es visbiežāk jau pati izgriežu un Katrīna nodarbojas ar līmēšanu). Katrīna nokrāsoja zaķus baltus, salīmēja ausīm klāt vidiņus un pārējos klāt līmējām pa abām, jo izmantojām karsto līmi – es uzspiežu līmi un Katrīna lipina klāt attiecīgo lietu. Pielīmējām degunu, ausis, acis un – zaķīši gatavi!

 

Zaķa maska no papīra šķīvja

Pagatavojām zaķa masku, kas gan vairāk izskatās pēc kāda kaķa vai lapsas – laikam vajadzēja garākas ausis :), bet, neskatoties uz to, Katrīnai maska patika un vakarā viens zaķēns pa māju lēkāja. Lai pagatavotu masku, vispirms papīra šķīvi pārgriež uz pusēm, izgriež aplīšus, caur kuriem skatīties. Tad sagatavoju papīrus ausīm, ūsām, ko Katrīna salīmēja. Pielīmējām vēl degunu un kociņu, aiz kura turēt masku pie sejas – un viss gatavs! Es vēl šorīt nezin kāpēc visu laiku dungoju “zaķim garas ausis, zaķim garas ausis…”.

 

Cālis

Šī bija izcila aktivitāte, jo deva man pilnīgu mieru 🙂 Kamēr Katrīna aplīmēja uz pusēm salocītu papīra šķīvi ar dzeltenajām spalviņām, pagāja labs laiks! Pēc tam vēl tikai knābis un acs un pūkains, pēc Jāņa vārdiem, “frīkīgs” cālis gatavs. Mēs vēl beigās pielīmējām arī “kājas” – uz pusēm pārlocītu taisnstūri, kam gali vēlreiz atlocīti, lai veidojas tāds kā pamats un cālis varētu nostāvēt.

 

Lai rosīgs un radošs Lieldienu gaidīšanas laiks!

 

DIY rotaļlietas mazuļiem

Bieži vien ar dažādiem niekiem, ko esmu uztaisījusi, paveikusi, nemaz nepadalos, jo pašai šķiet – tas jau nav nekas tāāāds. Tāpat bija ar šiem grabulīšiem-rotaļlietām, ko pagatavoju Billei, lai ir ko iekārt tā saucamajā baby gym’ā. Liekas, galīgi vienkārši un pašsaprotami, bet, tā kā esmu dzirdējusi par tiem komplimentus un redzējusi, kā patīk citiem mazuļiem, tad padalīšos nelielai iedvesmai. Bille par tiem bija un ir aizvien sajūsmā, pagatavošana elementāra un prasa tikai aizdoties uz kādu rokdarbu veikalu (bet, iespējams, liela daļa materiālu jau ir mājās). Pēc tam burtiski pāris minūtes un rotaļlieta gatava. Turklāt šis no maniem DIY projektiem, kas izdevās pat labāk, nekā biju domājusi – jo šādi nieciņi izrādījās ļoti mobili un ērti, var uzkarināt uz autokrēsliņa, gultiņas redelēm, galu galā, kaut sev kaklā, lai bēbītis ēdot var kaut kur pieķerties. Manu variantu jau var redzēt bildē, pēc kuras droši vien skaidrs, kā var tos pagatavot, turklāt, katrs var izpausties radoši un kaut ko pamainīt. Vienīgā lieta, ko es vienmēr izdaru – ļoti cītīgi pēc rotaļlietas pagatavošanas mēģinu to saplēst – kārtīgi izstaipīt, pārbaudīt visus mezglus, materiāla izturību, jo labāk saplēst pašam, nevis, ka kaut kas izjūk jau zīdainim rokās!

Lai pagatavotu tādu komplektu, kāds ir bildē, būs nepieciešams:

divi aizkaru riņķi no neapstrādāta koka (ģeniāla ideja graužamriņķiem, kad man veikalā to ieteca, biju pārsteigta, ka pati nebiju ātrāk to iedomājusies)

piecas koka pērlītes ~2-3 cm diametrā

viena liela koka pērle (man ir ~4cm diametrā)

viens mazs un viens liels zvaniņš (tikai skaņu un izskata atšķirībai, abi var būt arī mierīgi mazie zvaniņi)

4-5 dažādu krāsu, platumu, faktūras lentītes, katra aptuveni 30 cm

3 metri ādas sloksnītes vai virvītes, kas labāk pašam tīk

~ 30 cm stingra, nesaraujama auduma strēmele, apmēram 1 cm platumā

1. Sāksim ar vienkāršāko, iedvesmai – pērlīšu rinda graušanai. Iever auduma strēmeli lielā lāpamajā adatā, vienā gala uzsien kārtīgu, lielu mezglu, tad uzver vienu no mazākajām pērlēm, uzsien mezglu pēc tās, uzver nākamo pērli, atkal mezglu un tā, kamēr visas piecas uzvērtas. Galā atkal uzsien lielu, stingru mezglu. Kārtīgi, ar spēku pastiepj aiz abiem galiem, lai pārliecinātos, ka galējās pērles nevar pārvilkt pāri mezgliem (ja aizdomīgi, met vēl un vēl mezglus, kamēr ir gana liels auduma bumbulis), kā arī – audumu nevar pārplēst. Bēbītis būs nežēlīgs – vismaz manējām šis ir ļoti, ļoti paticis attiecīgos vecumos, vienmēr nožļambāts slapjš.

2. Nogriež ~1 m no ādas sloksnītes, pārloka uz pusēm un ar cilpu uzsien koka riņķītim, brīvos galus sasien kopā ar plakano mezglu (noskatījos no slinga siešanas – šis mezgls nevar atslīdēt vaļā, ja tiek raustīta lentīte, gluži otrādi, sienas vēl ciešāk). Ap koka riņķi rūpīgi un cieši sasien krāsainas lentītes. Šī mantiņa ļoti noder, lai attīstītu bēbītī “grābšanas” maņas – kad cenšas to sasniegt un satvert. Protams, kā visi zinām, lentītes (šiltītes) ir bēbīšu mīļākā žļambāšanas lieta, tāpēc tās bonusā.

3. Sākumā sagatavo lentīti ar koka riņķi tāpat, kā iepriekšējā aprakstā. Tikai lentīšu vietā tāpat, ar plakano mezglu, piesien zvaniņu. Jap, tieši tik vienkārši!

4. Ņem ~1m garu ādas sloksnīti vai virvīti, izver vienu galu cauri lielā zvana āķītim, nolīdzina sloksnīti uz pusēm, vienādā garumā, uzmet mezglu pie zvana un uz abiem sloksnītes galiem uzver lielo koka pērli. Uzmet lielu mezglu pie koka pērles, lai tā nešļūkātu uz augšu (drošībai – ja nu tomēr galā mezgls atsienas, lai pērle nevar novērties nost) un sloksnīti galā sasien kopā ar plakano mezglu. Tā kā Billei ļoti, ļoti patīk bāzt mutē tieši to zvanu, kas man nešķiet pārāk simpātiska doma smaganām un potenciāli arī zobiem, tad vienu šādu izveidoju ar aptamborētu zvaniņu (aptamborēju kā jau cilvēks, kas 3 gadus nav ņēmis tamboradatu rokās – paņēmu to un diegu un kaut kā uz nojautu aptamborēju 🙂 ). To, kas ir aptamborēta, dodu arī rokās, kas nav – karinu tādā augstumā, lai var aizsniegt ar rokām vai kājām, bet netiek iebāzt mutē. Šis ir ļoti labs grabulītis, lai radītu interesi bakstīt kaut ko ar savām pēdām.

Nu lūk, tas arī viss. Šīs ir tikai idejas, katrs var pieiet pavisam radoši procesam un radīt savam mazulim visatbilstošāko un interesējošāko salikumu. Tas, ko es iesaku – izmantot neapstrādātus koka materiālus, jo skaidrs, ka mazais bāzīs mutē un darīs to daudz, tad nu liekas lakas nav nepieciešamas. Un vēlreiz – obligāti vispirms pašam pamēģināt rotaļlietu saplēst, ja tas neizdodas – dot mazulim un tāpat, pirms katras došanas, vēlreiz pārbaudīt, vai visi mezgli vietā un viss stingri nostiprināts.

“Lielo” pērļu trepju projekts

Kursos esam tikuši līdz matemātikas sadaļai, kur, nelielai atkāpei – ir vairāki matemātikas pamatprincipi, ko pat es beidzot izprotu un lielāko daļu laika pavadu ar vieglā izbrīnā atvērtu muti – to var izstāstīt un parādīt (!) arī tik vienkārši, ka saprot bērnudārznieks! Man šķiet, montessori un matemātika saistās tieši ir visdažādākajiem pērļu materiāliem, lai gan matemātikas pamatprincipi patiesībā “iet cauri” visām materiālu grupām, sākot ar praktisko dzīvi. Sākotnēji domāju, ka matemātika nebūs tik interesanta, jo gluži vienkārši – Katrīna vēl ir maziņa, lai ķertos klāt pie lielākas daļas no demonstrējumiem, bet – kļūdījos. Un, viens no materiāliem, ko iemīlēju no pirmā acu skatiena un sapratu, ka obligāti gribu tādu mājās bija pērļu trepes (vairāk var izlasīt guglējot “montessori bead stairs”). Pamata materiālā tās ir no nelielām pērlītēm, bet kursos iepazīstināja arī ar paštaisītu materiālu mazākiem bērniem, no krāsotām koka pērlītēm. Izmēģināju uztaisīt pati un pēc rezultāta saku, ja materiāli un instrumenti ir, tas ir foršs nedēļas nogales projekts.

Rakstīšu pa solim:

Vispirms būs vajadzīgas pērles un krāsas.

Pērles – nekrāsotas koka pērles (vajadzīgas 55, bet iesaku kādu paņemt rezervē), man vīrs atnesa 60 pērles 2cm diametrā, pirka uz svara, veikalā Barona kvartālā – Perlotava.lv, kopā maksāja nedaudz zem 6 eiro.

Krāsas – krāsoju ar akrila krāsu, ko nopirku Spice Home hobiju veikalā. Tā kā neko citu nebiju plānojusi krāsot un bija žēl pirkt lielu komplektu, kur tāpat daļa krāsu būs jājauc, nopirku pamata komplektu ar sešām krāsām – melns, balts, brūns, zils, sarkans, dzeltens – un apņēmos, nepieciešamās krāsas sajaukšu pati. Šāds komplekts maksāja ~4,5 eiro.

Piektdienas vakarā kopā ar Katrīnu ķērāmies pie pērļu krāsošanas. Krāsas ir svarīgi ievērot, ja vēlas pēc tam turpināt ar citiem montessori pērļu materiāliem, jo tās “iet cauri” visai matemātikai. 10 pērles “zelta krāsā” – jaucu sarkanu+dzeltenu ar uzsvaru uz dzeltenu, lai sanāk tāds gaiši oranžs, beigās vēl nedaudz balto krāsu pievienoju; 9 – tīri zilā krāsa; 8 – brūnas, pievienoju nedaudz balto, jo krāsano tūbiņas bija ļoti tumša, gandrīz melna; 7 – vienkārši baltā krāsa; 6 – violeta, ko bija visgrūtāk sajaukt (jaucu, nekas īsti nesanāca, pa vidu izlasīju googlē, ka violeto sajaukt esot teju neiespējami, izbesījos, mēģināju vēlreiz, beigās ar plānoto zilo+sarkano un pievienojot diezgan lielu devu baltās krāsas iznāca pieņemams rezultāts); 5 – gaiši zila no balts+pāris pilieni zilās krāsas; 4 – dzeltenā krāsa no tūbiņas; 3 – rozā sajaucot baltu ar nedaudz sarkano; 2 – zils+vairāk dzeltens un arī beigās nedaudz baltā krāsa pēc gaumes un toņa vēlmes; 1 – sarkans no tūbiņas. Laimīgas beigas 🙂

Visas, izņemot gaiši zilo un rozā (jo neriskēju vēlreiz jaukt, ļoti patika pirmais tonis), krāsoju divās kārtas. Principā, kad visas vienreiz nokrāsotas, uzreiz varēja ķerties klāt no gala.

Par turpmākā secību var strīdēties un domāt, kā ir ērtāk – izstāstīšu mūsējo, kas radās procesa gaitā.

Nākamajā rītā iegādājāmies akrila laku (gribējām pūšamo, bet Alūksnē atradām tikai ar otu klājamu, kas beigās bija ļoti laba. Nopirkām 1 litru, ~3 eiro, bet izmantoju ļoti, ļoti nedaudz. Noderēs uz priekšdienām. Katrīnas vectēvam pasūtījām vītnes, kurām uzskrūvēt pērles virsū – principā, kā tādas 1m garas skrūvju vītnes, nezinu, kā viņas pareizi sauc, bet varbūt pēc bildēm var atpazīt 🙂 Pērles uzvij ar nelielām atstarpēm starp krāsām uz vītnes un tad nolako. Lakai stunda jāpažūst, lai varētu lakot otru kārtu (liku divas kārtas). Pēc tam atstājām līdz svētdienas rītam, lai žūst.

Pēdējais solis – vīriešu darbs – pērļu rindas jāsazāģē. Šis sākumā gāja nedaudz lēnāk, jo bija jāizdomā – kā. Viens gals skrūvspīlēs un ar metāla zāģīti, tas būtu skaidrs. Bet – kā lai, kad viens gals smuki nozāģēts, nesabojājot pērles (liekot skrūvspīlēs), nozāģēt otru. Beigās izdomāja risinājumu – vienu pērli no gala noskrūvēt, lai varētu ielikt skrūvspīlē un tad nozāģēt otru galu. Pēc tam pērli uzskrūvē atpakaļ un – gatavs. Tikai, līdz ar to, atplīsa vaļā lakas kārtiņa, kas tieši smuki saturēja kopā, ko var izlabot – nolakojot vēlreiz. Kad visas pērļu rindas sazāģētas, atliek tikai darboties un priecāties.

Pērļu stienīšus var izmantot sākumā mācoties skaitīt un redzot, kā pieaug apjoms. Arī skaitļu uzbūvi – 2+8 = 10; 3+7=10. Katrīna, kamēr zāģēja stieņus, paspēja arī ģeometriju pielietot – lika kopā, kad vēl nebija sagatavoti 1-3 stienīši, un paziņoja – “tas nav trīsstūris, tā ir trapece” 🙂

“Uzfrišināts” krekliņš 15 minūtēs

Kopš Katrīnas ēdienkartes paplašināšanās, tādā pašā tempā sašaurinās “labo” drēbju apjoms skapī. Izskaidrojams gluži vienkāršs – brokoļu un banānu traipi pārāk neizdaiļo apģērbu :). Tomēr, ja tie pleķi ir samērā kontrolējamā apjomā, tad vienmēr var atrast kādu risinājumu, lai vēl kādas reizes uzvilktu iemīļoto krekliņu vai kleitu. Noskaņojoties Lieldienām, es tā tiku galā ar vienu bodiju, kurš vairs nebija izmazgājams no avokado traipiem (tie laikam ir paši niknākie!). Nedaudz dzeltens filcs, šujmašīna un aptuveni 15 minūtes – un gatavs krekliņš ar paslēptiem defektiem.

ne pārāk labi, bet šeit var redzēt tumši pelēkos pleķus no avokado

Lai to izdarītu, vispirms no kartona izgriezu atbilstošas formās “lapiņu”, lai tās sanāktu vienādas. Tad tās izgriezu no filca, kopā nepieciešamas 10 lapiņas. Kad tas bija izdarīts, izliku ieplānoto izkārtojumu uz krekliņa, piespraudu ar kniepadatām un tad, sākot no apakšējās rindas, piešuvu. Tieši tik vienkārši!

Nesmukums paslēpts un krekliņš kā jauns 🙂

Tā kā pleķi koncentrējās tieši priekšā, augšpusē, tad ar šo pietika, lai visus paslēptu. Un man šķiet, ka dzeltenā priekšpuse ir tik ļoti atbilstoša Lieldienu svinībām, ka par vienu no tērpiem atpūtai laukos vairs nav jādomā 🙂

Elementāri DIY legingi bēbītim

Beidzot esmu saņēmusies uzrakstīt visvienkāršāko, bet reizē arī manu visbiežāk veikto šūšanas projektu. Patiesībā, internetā izpētītās pamācības tieši šim apģērba gabalam, bija viens no pēdējiem pilieniem manā “šujmašīnas vēlmes kausā” un motivēja to iegādāties. Pasaulē ir maz vēl mīlīgāku lietu par bēbīšu legingiem vai šaurbiksītēm, un es nekādi nevaru atturēties ik pa laikam uzšujot vēl kādus. Nu, kā to var izdarīt, ja nepieciešams tikai kāds vecais t-krekls un aptuveni 30 min laika! Sākumā audums vispār pietika no garroku krekliņu rokām, bet tagad, protams, vajag vairāk – vai nu garu manu krekliņu (jo citādāk biksēm nepietiek garums), vai kādu vīrieša t-kreklu. Lielākoties manis šūtie legingi sākumā Katei izskatās pēc biksēm, un tad, viņai augot, uzstiepjas arī kā legingi.

Vispirms tad pie apraksta, pēc tam nedaudz ieskicēšu, kā katrus legingus vai bikses padarīt interesantākas.

1. Izmantojot kādus jau esošos legingus, pārzīmē piegrieztni uz papīra. Es parasti zīmēju ~1cm lielāku par paraugu, lai ilgāk derētu. Beigās gan vienmēr iznāk pamatīgi lielākas un vēl kādu mēnesi jāstāv skapī :). Piegrieztnei pēc tam uzrakstu aptuveno izmēru, jo to var izmantot vairākas reizes. Otrā attēlā var redzēt, ka esmu atzīmējusi nedaudz zemāku raustītu līniju – tā ir domāta priekšpuse, savukārt mugurpusi atstāju augstāku – lai pēc tam mazulim nav plika mugura, jo pamperam vajag vairāk vietas. Netaisu atsevišķas piegrieztnes priekšpusei un mugurpusei, jo man šādi šķiet ērtāk, tikai paturu prātā, piegriežot audumu, ka pēc tam priekšpuse nedaudz jāsaīsina, lai nesanāk, ka viduklis ir līdz krūtīm.

Uzzīmē piegrieztni

šeit var redzēt, kā atzīmēju priekšpusi nedaudz īsāku

2. Pārzīmē piegrieztni uz auduma, atstājot aptuveni 0,5 cm vīļu tiesu. Apakšējo malu lieku pie izmantotā apģērba gabala apakšas, jo tad nebūs jānošuj legingu gali – viens darbiņš mazāk! Izgriežot audumu, jāatceras nogriezt priekšpusi ~1-2 cm īsāku.

Legingu galiem izmantoju krekliņa apakšējo malu

Griežot ārā – izgriežu priekšpusi nedaudz īsāku

3. Vispirms sašuj vīles, kas iet legingiem pa priekšpusi un mugurpusi. Pēc tam vienā piegājienā sašuj vīli, kas iet starp kājām – no vienas staras apakšas līdz otras staras apakšai.

Šeir var redzēt pirmās sašūtās vīles no pareizās puses

Sašuj legingu staru iekšpusi

4. Tad seko ķēpīgākais – nošūt vietu gumijas ievēršanai. Tā kā parasti šāds materiāls neārdās, es vienkārši vienreiz noloku uz iekšpusi vidukli un nošuju, atstājot ~2cm vaļējus, kur ievērt gumiju. Kad gumija ievērta, aizšuj ciet arī šo atstāto gabaliņu.

Gandrīz gatavs – vēl tikai jānošuj jostasvieta un jāiever gumija!

5. Ja plāns ir pavisam vienkārši legingi, tad izvērš tos uz pareizo pusi, uzvelk mazulim un priecājās! Darbiņš padarīts 🙂

Uzvelk un priecājas 🙂

Bet, protams, cik gan var šūt pavisam vienādus legingus, tāpēc es esmu tiem mēģinājusi gan uzšūt ielāpiņus, gan arī uz dupša – rišiņas, kas izskatās pavisam amizanti, kad Katrīna mēģina stutēties rāpus.

Esmu arī pēc šī paša principa šuvusi biksītes no džemperiem, bet tiem pirms tam katram gabalam gar malu nošuju zig-zag dūrienu, lai audums neizirst. Mazliet ķēpīgāk, bet iznāk foršas, siltas bikses.

Vēl arī var nelikt viduklī gumiju, bet uzšūt jostasvietu tādā pašā veidā, kā iepriekš esmu likusi saiti uz pamācību par svārkiem mazulim. Vienām biksēm tādā veidā uzšuvu gan vidukli, gan staru galus – iznāca ļoti glīti.

Visbeidzot, nedaudz pamainot piegrieztni, var uzšūt tā sauktās harēma bikses – jau zīmējot uz auduma, nedaudz paplašināt vidukli, attiecīgi tad arī bikšu ārējo malu, savukārt iekšpusi lokveidā uzzīmēt kā otrādi vērstu, paplatu U burtu, lai staras tā kā atrastos tālāk viena no otras. Lai gan neuzvilktas šādas bikses izskatās dīvaini, toties mugurā bēbim – ļoti labi, jo nemet krunkas pie pampera.

No kreisā, augšējā stūra: Zaļsvītraini legingi ar rišiņām, spīdīgi svētku legingi, melnas biksītes ar ielāpiem un šaurākiem bikšu galiem, zili-svītraini klasiski legingi, vienkārši melni legingi, pumpaini legingi no klasiskajām, platajām bēbīšbiksēm ar pilno pēdu, silti legingi no tēta džempera, raibas harēmbikses

Katrā ziņā, šai, tik vienkāršajai piegrieztnei, var pieiet ļoti radoši un papildināt mazuļa garderobi ar dažādiem legingiem un biksēm, jo to nekad nevar būt par daudz! It īpaši, kad viņi sāk paši ēst..:)