Tiropitas jeb grieķu pīrādziņi

IMG_2621
Ļoti laba grāmata, ja patīk gatavot uzkodas!

Kādu laiku atpakaļ Jānī Rozē iegādājos recepšu grāmatu “Uzkodas”. Tā kā man ļoti patīk gatavot visādus nieciņus, tad nevarēju paiet garām. Turklāt tas bija novembrī, kad JR bija jubilejas atlaides – ja nu pietrūktu argumenti ar ko sevi motivēt “par” pirkšanu! Un, ja reiz grāmata ir iegādāta, tad jāliek lietā, lai nenoput kaut kur plauktos vai uz ledusskapja. Receptes lielākoties diezgan vienkāršas, neizskatās arī, ka būtu nepieciešamas ļoti sarežģītas sastāvdaļas. Šo to jau esmu izmēģinājusi un nolēmu, ka jāpadalās ar siera pīrādziņu grieķu gaumē recepti. Kopš medusmēneša Grieķijā, tās virtuve man šķiet ļoti tuva – it īpaši jau dažādās iespējas izmantot fetas sieru. Tas arī, protams, šajā receptē. Visvairāk man receptē patika jogurta mīkla – nekad tādu nebiju mēģinājusi, bet ļoti vienkārša, tikai dažas sastāvdaļas un ļoti garšīga! Vismaz man patika.

Tad nu nepieciešamās sastāvdaļas:

Mīklai: 250g miltu, 125g jogurta, 1/2 tējkarote sāls, 1 viegli sakulta ola

Pildījumam: 250g sadrupināta fetas siera, 4 ē/k sarīvēta parmas siera, 2 sakultas olas, 1 ē/k sakapātu diļlu, 1 ē/k sakapātu piparmētru, sāls.

Kā var redzēt, sastāvdaļu nav daudz, visas diezgan viegli atrodamas. It īpaši, ja piparmētras stāv saldētavā!

Pagatavošana:

15 minūtes un ļoti gatavs! :)
15 minūtes un ļoti gatavs! 🙂

Pildījumam samaisa visas sastāvdaļas, mīklas sastāvdaļas samīca kopā. Pēc receptes, mīklu vajadzētu rullēt palielos apļos (~8cm diametrā), bet es taisīju nelielus pīrādziņus, izspiežot apļus ar glāzi. Droši vien izdotos arī ar lielākiem, bet man ir ļoti cimperlīga cepeškrāsns, kas ātri visu apdedzina, tāpēc izvēlējos veidot maziņus pīrādziņus, lai īsāks laiks arī jācep. Pīradziņus izveido kā jau pīrādziņus – pa vidu ieliek pildījumu un aizspiež malas ciet. Liek uz cepamā papīra un krāsnī iekšā. Pēc ~15 minūtēm gatavi gardi, silti pīrādziņi.

Vislabāk garšo tikko cepti – otrā rītā, jau atdzisuši bija palikuši cieti un ne tik garšīgi. Kā arī, iesaku nepārspīlēt ar sāls pievienošanu pildījumam, jo tas jau tāpat ir ļoti sāļš no sieriem. Pieliekot klāt vēl sāli, manai gaumei bija bišku pa sāļu (un man garšo sāļi ēdieni). Bet tā – garšo ļoti labi, piparmētras iedot lielisku svaiguma akcentiņu un noteikti garšotu pavisam labi, ja klāt varētu piedzert alu.. 😀 nekas, pēc kāda gadiņa…

 

Svētdienas plezīrs un bonusā burkānu-paprikas mafini

Kas par lielisku svētdienu, vai ne? Jau otro gadu (vismaz tik es atceros) daba mūs lutina ar brīnišķīgu rudeni! Mēs arī brīvdienas nevis pavadījām mājās, bet baudījām dabā. Gan ne Siguldā, kā lielākā daļa cilvēku, bet tepat Rīgā. Vakar aizlaidām līdz Mežaparkam, kur no rudens tomēr nekas daudz nebija, jo apkārt vairāk priežu, nekā citu augu. Toties šodien Dzegužkalnā visu atpelnījām – fotoaparātu no rokām negribējās laist ārā! Tāds prieks, ka pirms gada, meklējot dzīvokli, nonācām līdz šim rajonam, jo apkārtne te ir tiešām brīnišķīga. Un Dzegužkalns rudenī, kā ķirsītis uz kūkas.

Tā nu lielāko dienas daļu pavadījām krāmējot Katei virsū lapas, fotografējot, rādot viņai kokus un paši piknikojot ar mafiniem un tēju.

Runājot par mafiniem…par mafiniem nevajag runāt, tos vajag ēst! Dahhh 😀 Kā jau iepriekš minēju, Jānis nav pārāk liels saldo mafinu fans, tādēļ nereti ķeros klāt cept arī sāļos un šobrīd esmu nonākusi līdz vienai favorītajai receptei. Ar to arī pie svētdienas padalīšos, varbūt kādam noder vēl fiksi izcept rītdienas brokastīm vai līdzi ņemamām pusdienām.

Būs nepieciešams:

  • 2 burkāni
  • 75 g siers
  • 1 paprika
  • 1 ķiploka daiviņa
  • nedaudz dilles (ja garšo)
  • 2 olas
  • 150 g skābs krējums
  • 75 g izkausēts sviests vai eļļa
  • 150 g miltu
  • 1,5 tējkarotes cepamais pulveris
  • 1/2 tējkarote malta paprika
  • sāls un pipari

Process: uz smalkās rīves sarīvē burkānu un sieru, smalki sagriež papriku, ķiploku un dilles, visu sajauc kopā. Sakuļ olu ar izkausēto sviestu un krējumu, pievieno iepriekš sagrieztajiem dārzeņiem. Atsevišķā bļodā samaisa miltus, cepamo pulveri, malto papriku, sāli un piparus. Abas masas uzmanīgi sacilā kopā un liek pannā – no šī daudzuma iznāk 12 mafini. Cep aptuveni 25 minūtes, kamēr vairs nekas nelīp pie zobu bakstāmā 🙂 Labāk, ja izdodas paciesties un ēst nedaudz padzisušus, jo tad vieglāk izņemt no papīra formiņām.

Lai labi garšo un brīnišķīga nākamā nedēļa!

Image
Visa svētdiena vienā bildē

Dzērveņu-valriekstu mafini

Tā kā apkure vēl nav pieslēgta un kaut kā māja ir jāsilda, pēdējos vakarus, kad Kate aizmieg, pavadu virtuvē, cepot mafinus. Mafini ir mana virtuves vājība – kopš izcepu pirmos (kas, turklāt, bija sāļie – ar burkāniem un sieru), nu jau kādus četrus gadus man vairs nav miera. Esmu eksperimentējusi ar visdažādākajām receptēm, salikumiem un proporcijām, bet jāatzīst, ka ideālo vēl neesmu atradusi. Bet tas netraucē darboties tālāk, jo garšo man viņi pat varbūt mazliet par daudz. Jānim atkal mafini īpaši negaršo, bet man garšo tik ļoti, ka varu arī izēst visu pannu, ja labi pacenšos (12 gabalus!!!!). Tāpēc labāk tos gatavoju, kad gaidāmi viesi – lai mājās nestāv, bet uzreiz tiek ciemiņiem :). Tomēr, kurš gan dzērveņu sezonas laikā var atteikties no dzērveņu mafiniem..es nē, pat, ja ciemiņi nav plānos!

Lai izceptu 12 garšīgus, smaržīgus, mīkstus mafinus, būs nepieciešams:

  • 1 ola
  • 120 ml piens
  • 35 g eļļa vai sviests (esmu lasījusi, ka labāk izmantot eļļu, ja mafini tiek ēsti auksti, jo tad tie nepaliek sausi, kas varētu būt problēma, ja sviests atdziest un sabiezē. Man gan tāpat labāk garšo ar sviestu)
  • 150 g dzērveņu
  • 150 g valriekstu (dzērveņu-valriekstu proporcijas var mainīt, atkarībā, vai grib skābenāku vai riekstaināku garšu. Esmu cepusi arī pievienojot 50 g šokolādi, attiecīgi 150 g dzērveņu un 100 g valriekstu, arī labi )
  • 250 g milti
  • 1 ēdamkarote cepamais pulveris
  • 100 g cukura
  • šķipsniņa sāls
Image
Gandrīz vai veselīgi!

Pārējais process, kā jau mafiniem pienākas – vispirms sajauc kopā sausās sastāvdaļas – miltus, cepamo pulveri, cukuru, sāli, pieliek dzērvenes, valriekstus. Atsevišķi sajauc olas ar izkausētu sviestu un pienu. Abas masas viegli sajauc kopā, izliek pa trauciņiem un liek uzsildītā cepeškrāsnī. Pēc aptuveni 20 minūtēm ņem ārā, pagaida, lai atdziest un ēd, pavāru slavējot 🙂

Ķirbja biezzupa ar žāvētu vistiņu

Ar ķirbju biezzupām man ir gājis visādi – ir iznākušas ļoti labas, ir iznākušas ēdamas un ir iznākušas diezgan negaršīgas. Viss atkarīgs no pievienotajiem dārzeņiem un to proporcijām. Atceros, ka pagājušajā gadā pēdējā, ko gatavoju, nebija labākā, kāda ir izdevusies. Bet, tā kā no laukiem mašīnas bagažniekā mums līdzi atceļoja arī trīs ķirbji, nolēmu šogad dot tai vēl vienu iespēju. Un labi, ka tā – jo šoreiz izdevās ļoti laba un sabalansēta ķirbju biezzupa, kas nebija ne pa saldu, ne pa pliekanu, ne ar kādu citu vainu. Recepti atradu kādā senā Ievas Virtuvē, bet savām vēlmēm pamainīju sastāvdaļu proporcijas, nedaudz palielinot kartupeļu daudzumu, jo baidījos, ka citādi iznāks pārāk salda.

Tātad, zupai, no kuras daudzuma var paēst trīs ēst mīloši cilvēki, nepieciešami:

  • 1/2 kg kartupeļu
  • 1/2 kg ķirbja
  • sīpols, trīs krustnagliņas, lauru lapa, sāls, pipari
  • 1,3 l dārzeņu buljons
  • 200 ml saldais krējums
  •  3 žāvēti vistas šķiņķīši

Process: Sagriež kartupeļus, ķirbi nelielos gabaliņos, liek vārīties dārzeņu buljonā. Pievieno sīpolu, kurā iespraustas krustnagliņas un lauru lapa (šis ir reāli labs padoms no Ievas Virtuves – lai pēc tam nav visi sīkumi pirms blendēšanas jāzvejo ārā). Kad kartupeļi un ķirbis mīksts, izņem sīpolu ar tajā ieliktajām garšvielām – tas savu darbiņu ir padarījis, un zupu sablendē. Pievieno pēc garšas sāli un piparus, saldo krējumu, ļauj vēlreiz līdz pirmajam burbulim uzvārīties. Kamēr vārījās zupa, vistas šķiņķīši tika atkauloti un gaļa sagriezta gabaliņos, lai to katrs pēc savām vēlmēm var pievienot zupai. Gatavošanas process aizņem aptuveni 30 minūtes, tā kā šis atkal ir fiksais ēdiens. Ja, protams, pats nežāvē vistas šķiņķīšus 😀 Par tiem runājot, varbūt vajag pirms tam nogaršot, lai zinātu, cik stipru taisīt zupu – es to neizdarīju, bet šķiņķīši bija diezgan piparoti, tāpēc beigās arī visa zupa kopā garšoja stipri.

Image
Dzīvē izskatījās labāk nekā bildē, bet laikam šī zupa nav pārāk fotogēniska…

Spageti ar avokado-ķiploku mērci

Kā jau iepriekš minēju, nejauši veikalā uzgāju gatavus avokado un biju plānojusi kādu nedēļu pārtikt tikai no tiem. Diemžēl vakar Jānis veikalā bija izpētījis visu kasti, un par labiem atzinis tikai trīs. Žēl, jo es jau biju sapriecājusies, bet neko darīt – jābauda tie, kas ir! Divi jau vakar aizgāja avokado-biezpiena rullīšos, savukārt trešo taupīju šodienas pusdienām! 

Šī recepte ir lieliska tiem, kam īsti nav laika pagatavot kaut ko nopietnu, bet ēst vajag, jo gatavošana aizņem burtiski 10-15 min (atkarībā, cik ilgi jāvāra makaroni). 

Divām porcijām nepieciešams: spageti, viens avokado, 2-3 ķiploka daiviņas, 3 ē/k citrona sula, 2 ē/k olīveļļas, nedaudz sāls. 

Vispirms uzliek vārīties makaronus, kamēr tie gatavojas, sajauc mērci – avokado mīkstumu izkasa no miziņas, pievieno sagrieztas ķiploka daiviņas, piespiež citrona sulu, pieliek eļļu, sāli un visu kopā sablendē. Pagaršo un pēc vēlmēm var vēl papildināt kādu sastāvdaļu, ja tā šķiet labāk. Man šī mērce patīk ar izteiktāku ķiploku garšu, tāpēc lieku 3 daiviņas, bet, ja nav tāds ķiploku fans, tad labāk sākt ar divām. 

Un tas arī viss – uzliek uz šķīvja makaronus, pārliek pāri sablendēto mērci, sajauc un gardu muti ēd. Man, kā makaronu mīļotājai, ir sajūta, ka varētu visu dienu sēdēt pie šķīvja un ēst šo ēdienu 🙂 Turklāt, gatavošana prasa tik mazu uzmanību, ka mierīgi to izdarīju fonā runājoties ar savu mazo asistentu šūpuļkrēsliņā un viņai pat šis process neapnika.

Lai labi garšo!

Image
nomnomnom