DIY Montessori materiāli matemātikas iesākumam

Pirms pusotra gada, uzsākot Montessori kursus, man šķita, ka matemātikas modulis nebūs man pārāk noderīgs, jo diezin vai tajā vecumā Katrīnai tas pārāk interesēs. Ar šo uzstādījumu kļūdījos, turklāt pat divas reizes. Pirmkārt, Montessori vidē matemātika ir uz katra soļa, ne tikai konkrētajā modulī un bērni ar to saskaras lielākajā daļā materiālu, turklāt, pat ļoti labprāt. Un arī pati matemātikas sadaļa sākas ar gana vienkāršiem un mazam bērnam saprotamiem materiāliem. Mana otrā kļūda – domāt, ka Katrīnai ap trīs gadu vecumu īpaši matemātika neinteresēs. Lielākā kļūda ever 😀 Viņa, izrādās, ir neliels matemātikas frīks, kuram iedot tik kaut ko paskaitīt, saskaitīt! Jau labu laiku mājās izdzīvojam šo posmu un skaitīšanas materiāli ir Katrīnas mīļākie. Jau pagājušajā pavasarī padalījos ar to, kā izveidot Pērļu trepes, ar ko ļoti labprāt mazie bērni, kas tikko mācās skaitīt darbojas, vienlaikus tās palīdz redzēt, kā katru skaitli veido dažāda daudzuma vienāda izmēra lietas (pērles), kā arī, atbilstošās krāsās, kas pēcāk “iet cauri” visai Montessori matemātikai.

Šoreiz par trim, ļoti viegliem, bet mūsu mājās arī ļoti noderīgiem materiāliem, ko paši esam pēdējā pusgada laikā uztaisījuši. Jāsaka, ka Katrīnai jau par tiem interese ir zudusi un neko jaunu vairs iemācīties īpaši nevar, bet tāpat, laiku pa laikam ņem tos un padarbojas, it īpaši, ja sastādu viņai kompāniju. Bet varbūt citam bērniņam, kurš nule kā ir savā skaitīšanas sensitīvā perioda sākumā, noderēs! Visi šie trīs materiāli ir no matemātikas bloka paša sākuma un, lai gan norādītais vecums, kad ar tiem sākt darboties, ir četri gadi, noteikti vajag skatīties, kad paša bērns izrāda interesi, jo Katrīna 3 līdz 3,5 gadu vecumā jau ir izdarbojusies ilgi un daudz, un es teiktu, ka šie materiālu mūsu mājās savu jau ir paveikuši.

SKAITĻU STIEŅI

Desmit, dažāda garuma koka stieņi, kas nokrāsoti 10 cm garos posmos sarkani-zilā krāsā. Stieņu garums no 10cm līdz 100cm, katrs 10 cm garāks par nākamo. Ar tiem bērns var apzināties, ka katru skaitli veido viens veselums, lai gan – sastāv no vairākiem posmiem, augot skaitlim, arī stieņi paliek garāki, ar šiem stieņiem bērns var fiziski “izdzīvot” skaitļus no 1 līdz 10.

20170216_114938.jpg

Lai tos pagatavotu, aizsūtīju vīru uz Depo 🙂 – būs nepieciešamas koka līstes (mums 2,5×2,5 cm), kas kopā veido 5,5 m, tā, lai no tām var sazāģēt 10 stieņus – 10,20,30,…centimetru garumā. Sarkana un zila krāsa, krāsotāju līmlente. Līstes sazāģē nepieciešamajā garumā, ar smilšpapīru noslīpē galus. Jākrāso būs katras krāsas posmi atsevišķi, lai varētu malas norobežot ar līmleenti. Samēra 10 cm garos posmus un nolīmē ar krāsotāja līmlenti tā, lai būtu krāsojams pirmais, trešais, piektais… posms, tie būs sarkanā krāsā. Kad pāris reizes stieņi ir nokrāsoti un nožuvuši, ņem nost līmlenti un līmē no jauna virsū nokrāsotajiem posmiem, lai tagad krāsotu zilās daļas. Mēs katru krāsu krāsojām divas reizes. Kad arī zilie posmi ir nožuvuši – stieņi ir gatavi!

20170216_114946

Ar stieņiem darbojoties, būtiski ņemt vērā, ka liekot tos kopā, pirmais posms vienmēr ir sarkans. Stieņus liek, sākot ar garāko, vienu pie otra. Sākotnēji ar materiālu māca pirmos trīs skaitļus – kad saliek visus stieņus, tad paņem uz leju pēdējos trīs (1-3) un strādā ar tiem, izmantojot trīs pakāpju lekciju (skolotāks izskaita stieņu garumu; lūdz bērnam parādīt un izskaitīt; jautā bērnam, lūdzot nosaukt – kas tas ir?). Stieņus skaita, pamīšus liekot pilnas plaukstas uz katru no posmiem.

SMILŠPAPĪRA CIPARI

Teorētiski – koka dēlīši ar smilšpapīra cipariem no 0 līdz deviņi. Tā kā man vajag tikai lietošanai mājās un tos cilā tikai viens bērns, nevis visa grupiņa, taisīju ļoti vienkāršu DIY variantu.

Nopirku biezu kartonu, ko sagriezu aptuveni 8X10 cm lielos taisnstūros, katru no tiem nokrāsoju ar zaļu akrila krāsu (krāsošanā iesaistīju arī Katrīnu un viņas māsīcu, abas bija sajūsmā, krāsojums maniem cipariem ir diezgan nevienmērīgs 😀 ). Kad tie bija nožuvuši, ar brīvu roku (nekad tā nedariet, ja jums ir tikpat briesmīgs rokraksts kā man, labāk izprintēt šablonus sev tīkamā fontā) uzrakstīju ciparus un pēc tam tos izkrāsoju ar struktūrpastu (nopirku hobija lietu veikalā Spice Home), ko nedaudz atjaucu ar ūdeni, lai būtu šķidrāka un labāk klātos. Kad cipari izžuva, materiāls gatavs! Šo Katrīna ļoti labprāt ņēma kopā ar lielajām pērļu trepēm, skaitot un liekot klāt ciparus.

20170216_115051

Kā jau var noprast, ar šo materiālu bērns iepazīst, ka katram daudzumam ir atbilstošs rakstīts simbols – cipars. Kā arī, ar pirkstiem izvelkot ciparu, bērns jau gatavojas rakstīšanai.

VĀRPSTIŅAS”

Materiāls mūsmājās jau ir ieguvis otro dzīvi un Katrīna tos izmanto par saskaitīšanas kociņiem, bet pamatā ir domāts, lai bērns saprot to, ka katrs skaitlis nozīmē atsevišķu objektu kopumu. Montessori vidē ar šo materiālu arī bērns iepazīstas ar nulli. Materiālu veido 45 vārpstiņas un koka kastītes ar kopā 10 iedaļām, kur katra ir apzīmēta ar noteiktu ciparu no 0 – 9.

Mēs mājās to izveidojām ļoti vienkāršotā versijā – aizsūtīju vīru uz Depo nopirkt apaļas koka līstītes, kuras pēc tam sazāģēja 12 cm garos stienīšos. Tā kā gribējām darboties praktiski uzreiz, tad ciparus uzrakstīju uz kartona un pieliku pie GiGibloks kastītēm, kas lieliski noderēja kā trauciņu, kur likt saskaitītās vārpstiņas.

20170216_115656

Ar materiālu darbojas, vispirms noskaidrojot, vai bērns māk nosaukt visus ciparus. Tad norunā, ka katrā kastītē liks tik vārpstiņas, cik rāda skaitlis uz kastītes. Un, sākot ar viens, katru daudzumu kārtīgi paturot rokās un aptverot, kā sauja paliek aizvien pilnāka, saskaita visas vārpstiņas. Kad tas ir izdarīts, secina, ka vēl ir palicis skaitlis 0, bet vārpstiņu vairs nav un izrunā ar bērnu, ka tā ir nulle, kam neko nevajag, kas neko arī negrib. Katrīnai šis ļoti patika un viņa diezgan ilgi staigāja pa māju un, kaut kur ieraugot nulli, uzreiz teica, ka tā neko negribot :).

 

Neiegāju ļoti detaļās par materiālu izveidošanu, bet, ja kaut kas nav skaidrs – droši rakstiet, centīšos izskaidrot nesaprastās vietas! 🙂

“Lielo” pērļu trepju projekts

Kursos esam tikuši līdz matemātikas sadaļai, kur, nelielai atkāpei – ir vairāki matemātikas pamatprincipi, ko pat es beidzot izprotu un lielāko daļu laika pavadu ar vieglā izbrīnā atvērtu muti – to var izstāstīt un parādīt (!) arī tik vienkārši, ka saprot bērnudārznieks! Man šķiet, montessori un matemātika saistās tieši ir visdažādākajiem pērļu materiāliem, lai gan matemātikas pamatprincipi patiesībā “iet cauri” visām materiālu grupām, sākot ar praktisko dzīvi. Sākotnēji domāju, ka matemātika nebūs tik interesanta, jo gluži vienkārši – Katrīna vēl ir maziņa, lai ķertos klāt pie lielākas daļas no demonstrējumiem, bet – kļūdījos. Un, viens no materiāliem, ko iemīlēju no pirmā acu skatiena un sapratu, ka obligāti gribu tādu mājās bija pērļu trepes (vairāk var izlasīt guglējot “montessori bead stairs”). Pamata materiālā tās ir no nelielām pērlītēm, bet kursos iepazīstināja arī ar paštaisītu materiālu mazākiem bērniem, no krāsotām koka pērlītēm. Izmēģināju uztaisīt pati un pēc rezultāta saku, ja materiāli un instrumenti ir, tas ir foršs nedēļas nogales projekts.

Rakstīšu pa solim:

Vispirms būs vajadzīgas pērles un krāsas.

Pērles – nekrāsotas koka pērles (vajadzīgas 55, bet iesaku kādu paņemt rezervē), man vīrs atnesa 60 pērles 2cm diametrā, pirka uz svara, veikalā Barona kvartālā – Perlotava.lv, kopā maksāja nedaudz zem 6 eiro.

20160423_003849

Krāsas – krāsoju ar akrila krāsu, ko nopirku Spice Home hobiju veikalā. Tā kā neko citu nebiju plānojusi krāsot un bija žēl pirkt lielu komplektu, kur tāpat daļa krāsu būs jājauc, nopirku pamata komplektu ar sešām krāsām – melns, balts, brūns, zils, sarkans, dzeltens – un apņēmos, nepieciešamās krāsas sajaukšu pati. Šāds komplekts maksāja ~4,5 eiro.

Piektdienas vakarā kopā ar Katrīnu ķērāmies pie pērļu krāsošanas. Krāsas ir svarīgi ievērot, ja vēlas pēc tam turpināt ar citiem montessori pērļu materiāliem, jo tās “iet cauri” visai matemātikai. 10 pērles “zelta krāsā” – jaucu sarkanu+dzeltenu ar uzsvaru uz dzeltenu, lai sanāk tāds gaiši oranžs, beigās vēl nedaudz balto krāsu pievienoju; 9 – tīri zilā krāsa; 8 – brūnas, pievienoju nedaudz balto, jo krāsano tūbiņas bija ļoti tumša, gandrīz melna; 7 – vienkārši baltā krāsa; 6 – violeta, ko bija visgrūtāk sajaukt (jaucu, nekas īsti nesanāca, pa vidu izlasīju googlē, ka violeto sajaukt esot teju neiespējami, izbesījos, mēģināju vēlreiz, beigās ar plānoto zilo+sarkano un pievienojot diezgan lielu devu baltās krāsas iznāca pieņemams rezultāts); 5 – gaiši zila no balts+pāris pilieni zilās krāsas; 4 – dzeltenā krāsa no tūbiņas; 3 – rozā sajaucot baltu ar nedaudz sarkano; 2 – zils+vairāk dzeltens un arī beigās nedaudz baltā krāsa pēc gaumes un toņa vēlmes; 1 – sarkans no tūbiņas. Laimīgas beigas 🙂

Visas, izņemot gaiši zilo un rozā (jo neriskēju vēlreiz jaukt, ļoti patika pirmais tonis), krāsoju divās kārtas. Principā, kad visas vienreiz nokrāsotas, uzreiz varēja ķerties klāt no gala.

Par turpmākā secību var strīdēties un domāt, kā ir ērtāk – izstāstīšu mūsējo, kas radās procesa gaitā.

20160423_183754

Nākamajā rītā iegādājāmies akrila laku (gribējām pūšamo, bet Alūksnē atradām tikai ar otu klājamu, kas beigās bija ļoti laba. Nopirkām 1 litru, ~3 eiro, bet izmantoju ļoti, ļoti nedaudz. Noderēs uz priekšdienām. Katrīnas vectēvam pasūtījām vītnes, kurām uzskrūvēt pērles virsū – principā, kā tādas 1m garas skrūvju vītnes, nezinu, kā viņas pareizi sauc, bet varbūt pēc bildēm var atpazīt 🙂 Pērles uzvij ar nelielām atstarpēm starp krāsām uz vītnes un tad nolako. Lakai stunda jāpažūst, lai varētu lakot otru kārtu (liku divas kārtas). Pēc tam atstājām līdz svētdienas rītam, lai žūst.

Pēdējais solis – vīriešu darbs – pērļu rindas jāsazāģē. Šis sākumā gāja nedaudz lēnāk, jo bija jāizdomā – kā. Viens gals skrūvspīlēs un ar metāla zāģīti, tas būtu skaidrs. Bet – kā lai, kad viens gals smuki nozāģēts, nesabojājot pērles (liekot skrūvspīlēs), nozāģēt otru. Beigās izdomāja risinājumu – vienu pērli no gala noskrūvēt, lai varētu ielikt skrūvspīlē un tad nozāģēt otru galu. Pēc tam pērli uzskrūvē atpakaļ un – gatavs. Tikai, līdz ar to, atplīsa vaļā lakas kārtiņa, kas tieši smuki saturēja kopā, ko var izlabot – nolakojot vēlreiz. Kad visas pērļu rindas sazāģētas, atliek tikai darboties un priecāties.

Pērļu stienīšus var izmantot sākumā mācoties skaitīt un redzot, kā pieaug apjoms. Arī skaitļu uzbūvi – 2+8 = 10; 3+7=10. Katrīna, kamēr zāģēja stieņus, paspēja arī ģeometriju pielietot – lika kopā, kad vēl nebija sagatavoti 1-3 stienīši, un paziņoja – “tas nav trīsstūris, tā ir trapece” 🙂

Aktivitātes, ko sagatavot minūtē

Dažreiz ir sajūta, ka mammām nekad nav laika un dzīvē nepienāks brīdis, kad apstāties un īstenot kādu no lielajiem DIY projektiem savos pinterest’a dēļos. Realitātē tie tur stāv kā smukas bildītes, bet ikdienā uzvaru gūst “vienas minūtes aktivitātes”, kuras sagatavot ir ļoti ātri, vēlams – ātri arī novākt un visi nepieciešamie priekšmeti jau ir mājās. Vismaz man tās noteikti ir TOP sarakstā un plānotājā ir atsevišķa lapa, kur pierakstu tāda veidu aktivitāšu idejas, kas ienāk prātā, vai ieraugu interneta dzīlēs.

Tāpēc šoreiz – trīs mazas aktivitātes, kas vismaz Katrīnai spēj nodrošināt aizraušanos labu laika sprīdi un, galvenais – to sagatavošana prasa maksimums minūti! Protams, ar noteikumu, ka “izejvielas” ir mājās, bet jāatzīst – tās visticamākais jau ir katrā mājā ar bērnu, kurš sasniedzis vismaz divus gadus (te mājiens uz pompom’iem, kas varbūt nav katra pieaugušā dzīvoklī ikdienā 😀 ).

Pompom’u līmēšana uz burtiem (jebkādām citām līnijām)20160131_142337
Nepieciešama – lapa, zīmulis, PVA līme, pompomi, stipri nervi, ja ļauj līmi spiest bērnam.

Darbošanās – uzraksta uz lapas vārdu, ko bērns grib salīmēt no pompomiem, tad vai nu pieaugušais (tīrāks un precīzāks variants) vai pats bērns (tad jānodrošinās ar lielu daudzumu līmes..) ar līmi novelk pa līnijām burtam, ņem pompomus, liek uz līmes un viegli piespiež. Mēs likām burtu pa burtam – vispirms ar līmi vienu burtu, saliek pompomus, tad nākamo burtu.

Pirmajā reizē tā “uzrakstīja” – KATE, MAMMA, TĒTIS un iesāka vēl vienu KATE. Pagāja vismaz 40 minūtes koncentrēšanās un pacietīgs darbs, trenējot sīko motoriku!

Kad vārds salīmēts, tad es vēlreiz stingrāk uzspiedu pompomiem, uzliku virsū vēl vienu baltu lapu un lielu grāmatu – lai nospiežas. Vismaz kāda jēga grāmatām, tā kā lasīt tās vairs īsti laika ikdienā nav!

Krāsu aktivitāte – saspraudes un krāsainais papīrs

20160131_191223Nu, kā tad bez kādas aktivitātes, kas saistīta ar krāsām..Katrīna vēl aizvien mīl krāsas un bibliotēkā ņem lasīt to pašu krāsu grāmatu, kas jau ir mājās!

Nepieciešams – dažādu krāsu saspraudes, nelielas kartona lapiņas attiecīgās krāsās.

Paskatoties plauktā ar dažādiem kancelejas niekiem, noteikti var atrast krāsainās saspraudes (ja tādu nav mājās, var nopirkt jebkurā lielveikalā). Tad vēl nepieciešamas nelielas kartona lapiņas atbilstošās krāsās un viss – aktivitāte gatava.

Darbošanās: Parādīju Katrīnai, uzliekot dzelteno saspraudi uz dzeltenās lapiņas un amats bija rokās. Šis uzdevums Katrīnai nebūtu interesants tikai no krāsu skatpunkta, jo tas būtu elementāri, bet īstais izaicinājums ir – uzlikt mazās saspraudītes uz lapas. Kas tur bija ar to sīkās motorikas trenēšanu? Izcils vingrinājums tam!

Miltu sijāšana:20160117_203513

Ok, šī aktivitāte neprasa daudz laika sagatavoties, bet, lai būtu godīgi – novākšana gan nav tik vienkārša, kā iepriekšējiem! Bet par visu pēc kārtas.

Nepieciešams: lielāks trauks ar miltiem, kas sajaukti ar kaut ko, piemēram, pupiņām; neliels sietiņš, divas bļodiņas, karote – viss stāv vienuviet, vēlams uz paplātes, lai var paņemt vienā piegājienā.

Darbošanās: Noliek priekšā divas tukšās bļodiņas, blakus tām – bļodu ar miltiem un pupiņām, turot sietiņu uz vienas no tukšajām bļodiņām, ar karoti liek miltus ar pupiņām sietiņā, izsijā. Atlikušās pupiņas ieber otrā trauciņā. Tā darbojas, kamēr visi milti izsijāti. Vai kamēr apnīk.. 🙂

Šis vingrinājums vairāk palīdz acs-rokas koordinācijas attīstīšanai, bet, Katrīna, kad apnīk sijāt, arī sāk lasīt pupiņas ārā ar pirkstiem, kas arī nav slikti – jo trenē pincetes satvērienu. Tā kā, var atstāt bērnu darboties, ja nav satraukums pēc tam atklāt nopūderētu galdu, grīdu, dīvānu, drēbes…

 

Tamborēta cepurīte ziemas salam, kurš beidzot tuvojoties! :)

Viens no maniem mīļākajiem blogiem, kur smelties iedvesmu, ir šīs mammas lieliskais darbs! Jau vairākus projektus esmu veidojusi un viens no veiksmīgākajiem ir ļoti glīta cepurīte bērniņam, kurā Katrīna izskatās tā, ka gribētos viņu cieši, cieši saspiest! Es gan nedaudz pamainīju tamborējuma shēmu, pieaudzējot klāt valdziņus vēl 5. rindā un neskaitīju pamata garuma rindas, bet vadījos pēc Kates galvas izmēra. Un vienā dienā bija gatava cepure, kura, domāju, derēs vēl arī nākamajā ziemā. Ejot ārā, vispirms uzvelku plāno cepurīti, lai būtu droši, ka ausis siltumā un pāri šo bīniju.

IMG_3341

Gribēju iztulkot pamācību, kā uztamborēt skaistu cepurīti bēbim, bet mēģinot to darīt, sapratu, ka esmu ļoti pieradusi pie angliskiem apzīmējumiem un man nav ne jausmas, kā tas ir latviski. Mēģināju atrast nosaukumus latviski, bet apmaldījos 🙂 Tāpēc iztulkoju “pa savam”, ko nu spēju, ko nespēju – mēģināju aprakstīt, kā to dara vai ieliku linku ar aprakstu un bildēm konkrētajam vadziņa/dūriena (? es nezinu pat, kā to pareizi sauc!) veidam.

Pus-dubultais stabiņš

“bpdc” pamācība

“fpdc” pamācība

Lai iesāktu tamborēt cepurīti, vispirms izveido maģisko apli  (es izmantoju šo pamācību).

Pirmā rinda: iztamborē vienu gaisa cilpu, tad 10 pus-dubultie stabiņi aplī, un savieno ar pirmo pus-dubulto stabiņu. Nostiprina maģisko apli, pavelkot aiz atstātā diega.

2. rinda: gaisa cilpa, 2 pus-dubultie stabiņi katrā valdziņā, savieno ar pirmo stabiņu

3.rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie stabiņš nākamajā valdziņā*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

4.rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie valdziņš nākamajos divos valdziņos*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

5. rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie valdziņš nākamajos trīs valdziņos*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

6. rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie valdziņš nākamajos četros valdziņos*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

7.rinda: gaisa cilpa, 1 pus-dubultie stabiņš katrā valdziņā, visapkārt, savieno ar pirmo stabiņu.

Pēc tam es neskaitīju rindas, bet tamborēju tālāk pēc 7.rindas pamācības, kamēr cepurīte sniedzās aptuveni austiņai līdz pusei.

Tad seko cepurītes “odziņa” – rievotā maliņa. Principā, to izrādās izdarīt ir pavisam vienkārši. Vispirms, apskaties pamācību ar bildēm, kā to izdarīt, un tad attiecīgi var ķerties pie tamborēšanas.

Pirmā maliņas rinda: divas gaisa cilpiņas, *bpdc, fpdc* un atkārto no * līdz * visapkārt. Savieno. Tādā pat veidā notamborē vēl trīs rindas.

Pēdējā rindā – gaisa cilpiņa un vienkāršais stabiņš visapkārt. Un skaistā cepurīte gatava!

Vēl izveido bumbuli, ko piestiprināt augšpusē. Kā to izdarīt, droši vien visi no bērnības atceras 🙂 Vismaz es veidoju ar diviem kartona apļiem, bet meitene, no kuras bloga pamācības tamborēju cepurīti, piedāvā vēl vienu veidu, ko ļoti labi var saprast arī pēc bildēm.

IMG_3391

Lai izdodas! Un vēl var paspēt līdz pirmajam salam notamborēt cepuri gan sev, gan bēbītim 🙂

Pašgatavota gaismiņu virtene

Pats sākums!
Pats sākums!

Pēdējās pāris nedēļas cītīgi nodarbojos ar tamborēšanu brīvajos brīžos – ar lielu mērķi, uztaisīt gaismu bumbiņu virteni. Un, pretēji Jāņa likmēm, ka ātrākais pagūšu to izdarīt līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem, vakar beidzot pieliku šim darbiņam punktu. Padalīšos, kā to var izdarīt, jo aktīvākam tamborētājam noteikti vēl laika pietiktu pat līdz Ziemassvētkiem, turklāt, izvēloties īstās krāsas, var arī ar šādām bumbiņām uzfrišināt lampiņas pēc svētkiem, lai tās nenogrūstu tālākajā plauktā, bet izmantotu kaut vai visu cauru gadu! Tā kā mans ātrums bija maksimums divas bumbiņas dienā, jo vēl jau ir citi nieki, ko darīt, kad beidzot Katrīna aiziet gulēt (hellooo, CandyCrash…:D ), tad laiciņš pagāja.

Principā darbam ir trīs posmi – uztamborēt, “iestīvināt” un pielikt lampiņu virtenei. Katram savi knifiņi. Runājot par tamborēšanu, ieteiktu uzreiz pirkt visus diegus kopā, jo man sanāca, ka katras krāsas diegam nedaudz atšķiras pavediena biezums, līdz ar to – arī bumbu izmērs. Tamborēju ar 1,25 izmēra tamboradatu, bet tas droši vien jāskatās pēc izvēlētā diega. Rupjāks pat izskatās labāk, bet tam prasās nedaudz lielāku adatu.

Tehniski tamborēšana šāda (es pirmo reizi rakstu, kā to darīt :), cerams aptuveni varēs saprast) : vispirms notamborē pīnīti no

Sākumā mēģināju žāvēt šādi, bet tas prasītu ļoti ilgu laiku..Uz radiatoriem tikai ~diennakti
Sākumā mēģināju žāvēt šādi, bet tas prasītu ļoti ilgu laiku..Uz radiatoriem tikai ~diennakti

četriem valdziņiem, satamborē kopā. Tam vidū iztamborē pirmo rindu – 12 dubultos stabiņus, nākamā rindā starp katriem stabiņiem iztamborē divus dubultos stabiņus. Tad 3-7 rindā starp katriem stabiņiem iztamborē vienu dubulto stabiņu un uzmet vienu valdziņu, 8 rindā iztamborē tikai dubultos stabiņus, bez valdziņa pa vidu, 9 rindā – satamborē pa diviem stabiņiem kopā (paliek 12). Nobeidz tamborējumu. Un tā vienu bumbu pēc otras, vienu pēc otras, atkarībā cik daudz vēlas.

Kad ir pagājis laik- un darbietilpīgākais, pienācis laiks iestīvināt, lai bumbas izskatās pēc bumbām.. Izlasīju daudz dažādu pamācību internetā un paliku pie iestīvināšanas ar kartupeļu cieti. Attiecīgi, uzsilda 250 ml ūdens, tad tajā iemaisa 4 ēdamkarotes kartupeļu cietes un maisa, kamēr izšķīst. Masa iznāk tāda zili-balta un diezgan bieza. Kad tā ir pietiekami atdzisusi, lai varētu ar rokām aiztikt, ķeras pie ķēpīgākā darba. Katru bumbu ņem, iemērc tajā masā, kārtīgi “iemasējot” ar rokām, pēc tam bumbā ieliek mazo baloniņu, ko uzpūš (un šajā procesā nevar izvairīties no lūpu saskares ar to kartupeļu cietes klīsteri..vēēēe..) un aizsien. Lai ietu raitāk un nebūtu tik bieži jāmazgā rokas, es vispirms izmērcēju kādas 7-8 bumbas, tad tajās iepūtu balonus. Nepieciešami mazie baloniņi, kas domāti pildīšanai ar ūdeni, jo tie neveido bumbiera formu, kā lielie, ja nav kārtīgi piepūsti. Es tādus atradu Tiger veikalā. Kad bumbas sagatavotas, visu liek žāvēties – man uz radiatoriem izžuva principā vienas diennakts laikā. Pirms tam, pēc nakts tāpat istabā gan vēl bija pilnīgi slapji.

Biju patiesi pārsteigta, ka tas tiešām darbojas :D
Biju patiesi pārsteigta, ka tas tiešām darbojas 😀

Tad, kad tamborējums ir izžuvis un pabakstot balonu var redzēt, ka tas tāpat notur apaļo formu, laiks izņemt balonus. Es tos vienkārši pārdūru ar šķērītēm un viņi paši, izlaižot gaisu, atdalījās no tamborējuma. Elementāri!

Kad bumbas skaisti sagatavotas, ņemam gaismiņu virteni, izdomājam kompozīciju un sākam siet klāt. Tas ir diezgan ķēpīgi, jo grūti uzsiet tā, lai smuki turētos – es biju domājusi, ka būs vieglāk. Principā, virtene iznāk īpaši nepārvietojama, jo kad uzlikām uz skapja, tad vēl daļa bumbiņas atkal bija jāpiekārto, jo nokritušas no savas vietas. No otras puses, pārliekot citur, var jau veltīt piecas minūtes un sakārtot atkal, lai viss smuki.

Un, ja slinkums tamborēt tik daudz, vai ņemties ar siešanu pie spuldzītēm, bumbiņas var izmantot citiem dekoriem. Es domāju nākamgad tādas satamborēt no spīdīgākiem diegiem, un izmantot kā eglītes dekorus. Vai piesiet dāvaniņām, un saņēmējs var izgreznot savu eglīti. Iespēju ļoti daudz, un jāprot tik vien, kā paši tamborēšanas pamati.

"čakars" liels, bet rezultāts arī nav slikts.. :)
“čakars” liels, bet rezultāts arī nav slikts.. 🙂