“Lielo” pērļu trepju projekts

Kursos esam tikuši līdz matemātikas sadaļai, kur, nelielai atkāpei – ir vairāki matemātikas pamatprincipi, ko pat es beidzot izprotu un lielāko daļu laika pavadu ar vieglā izbrīnā atvērtu muti – to var izstāstīt un parādīt (!) arī tik vienkārši, ka saprot bērnudārznieks! Man šķiet, montessori un matemātika saistās tieši ir visdažādākajiem pērļu materiāliem, lai gan matemātikas pamatprincipi patiesībā “iet cauri” visām materiālu grupām, sākot ar praktisko dzīvi. Sākotnēji domāju, ka matemātika nebūs tik interesanta, jo gluži vienkārši – Katrīna vēl ir maziņa, lai ķertos klāt pie lielākas daļas no demonstrējumiem, bet – kļūdījos. Un, viens no materiāliem, ko iemīlēju no pirmā acu skatiena un sapratu, ka obligāti gribu tādu mājās bija pērļu trepes (vairāk var izlasīt guglējot “montessori bead stairs”). Pamata materiālā tās ir no nelielām pērlītēm, bet kursos iepazīstināja arī ar paštaisītu materiālu mazākiem bērniem, no krāsotām koka pērlītēm. Izmēģināju uztaisīt pati un pēc rezultāta saku, ja materiāli un instrumenti ir, tas ir foršs nedēļas nogales projekts.

Rakstīšu pa solim:

Vispirms būs vajadzīgas pērles un krāsas.

Pērles – nekrāsotas koka pērles (vajadzīgas 55, bet iesaku kādu paņemt rezervē), man vīrs atnesa 60 pērles 2cm diametrā, pirka uz svara, veikalā Barona kvartālā – Perlotava.lv, kopā maksāja nedaudz zem 6 eiro.

20160423_003849

Krāsas – krāsoju ar akrila krāsu, ko nopirku Spice Home hobiju veikalā. Tā kā neko citu nebiju plānojusi krāsot un bija žēl pirkt lielu komplektu, kur tāpat daļa krāsu būs jājauc, nopirku pamata komplektu ar sešām krāsām – melns, balts, brūns, zils, sarkans, dzeltens – un apņēmos, nepieciešamās krāsas sajaukšu pati. Šāds komplekts maksāja ~4,5 eiro.

Piektdienas vakarā kopā ar Katrīnu ķērāmies pie pērļu krāsošanas. Krāsas ir svarīgi ievērot, ja vēlas pēc tam turpināt ar citiem montessori pērļu materiāliem, jo tās “iet cauri” visai matemātikai. 10 pērles “zelta krāsā” – jaucu sarkanu+dzeltenu ar uzsvaru uz dzeltenu, lai sanāk tāds gaiši oranžs, beigās vēl nedaudz balto krāsu pievienoju; 9 – tīri zilā krāsa; 8 – brūnas, pievienoju nedaudz balto, jo krāsano tūbiņas bija ļoti tumša, gandrīz melna; 7 – vienkārši baltā krāsa; 6 – violeta, ko bija visgrūtāk sajaukt (jaucu, nekas īsti nesanāca, pa vidu izlasīju googlē, ka violeto sajaukt esot teju neiespējami, izbesījos, mēģināju vēlreiz, beigās ar plānoto zilo+sarkano un pievienojot diezgan lielu devu baltās krāsas iznāca pieņemams rezultāts); 5 – gaiši zila no balts+pāris pilieni zilās krāsas; 4 – dzeltenā krāsa no tūbiņas; 3 – rozā sajaucot baltu ar nedaudz sarkano; 2 – zils+vairāk dzeltens un arī beigās nedaudz baltā krāsa pēc gaumes un toņa vēlmes; 1 – sarkans no tūbiņas. Laimīgas beigas 🙂

Visas, izņemot gaiši zilo un rozā (jo neriskēju vēlreiz jaukt, ļoti patika pirmais tonis), krāsoju divās kārtas. Principā, kad visas vienreiz nokrāsotas, uzreiz varēja ķerties klāt no gala.

Par turpmākā secību var strīdēties un domāt, kā ir ērtāk – izstāstīšu mūsējo, kas radās procesa gaitā.

20160423_183754

Nākamajā rītā iegādājāmies akrila laku (gribējām pūšamo, bet Alūksnē atradām tikai ar otu klājamu, kas beigās bija ļoti laba. Nopirkām 1 litru, ~3 eiro, bet izmantoju ļoti, ļoti nedaudz. Noderēs uz priekšdienām. Katrīnas vectēvam pasūtījām vītnes, kurām uzskrūvēt pērles virsū – principā, kā tādas 1m garas skrūvju vītnes, nezinu, kā viņas pareizi sauc, bet varbūt pēc bildēm var atpazīt 🙂 Pērles uzvij ar nelielām atstarpēm starp krāsām uz vītnes un tad nolako. Lakai stunda jāpažūst, lai varētu lakot otru kārtu (liku divas kārtas). Pēc tam atstājām līdz svētdienas rītam, lai žūst.

Pēdējais solis – vīriešu darbs – pērļu rindas jāsazāģē. Šis sākumā gāja nedaudz lēnāk, jo bija jāizdomā – kā. Viens gals skrūvspīlēs un ar metāla zāģīti, tas būtu skaidrs. Bet – kā lai, kad viens gals smuki nozāģēts, nesabojājot pērles (liekot skrūvspīlēs), nozāģēt otru. Beigās izdomāja risinājumu – vienu pērli no gala noskrūvēt, lai varētu ielikt skrūvspīlē un tad nozāģēt otru galu. Pēc tam pērli uzskrūvē atpakaļ un – gatavs. Tikai, līdz ar to, atplīsa vaļā lakas kārtiņa, kas tieši smuki saturēja kopā, ko var izlabot – nolakojot vēlreiz. Kad visas pērļu rindas sazāģētas, atliek tikai darboties un priecāties.

Pērļu stienīšus var izmantot sākumā mācoties skaitīt un redzot, kā pieaug apjoms. Arī skaitļu uzbūvi – 2+8 = 10; 3+7=10. Katrīna, kamēr zāģēja stieņus, paspēja arī ģeometriju pielietot – lika kopā, kad vēl nebija sagatavoti 1-3 stienīši, un paziņoja – “tas nav trīsstūris, tā ir trapece” 🙂

Trīs idejas brīvai pusstundai

Es iedvesmojos kaut ko uzrakstīt blogā tajos brīžos, kad izeju cauri telefona galerijai. Tagad arī – vakar pārliku bildes no telefona uz datora un skatījos – oo, esam atkal šo to sadarījušas, ar ko varētu padalīties! Domāts, darīts. Un tā kā process parasti ir šāds, tad nu bildes ir tādas, kādas ir – parasti nav domāts tās pēc tam izmantot kā ilustrācijas blogā, bet gan visbiežāk – nosūtīt māsām whatsapp’ā 🙂 Bet ko tur daudz attaisnoties, labāk ķeros pie lietas.
Sniegs un krāsainais ūdens:
krasainais udensSākšu ar šo aktivitāti pirmo, kamēr vēl laukā nav izkusis viss sniegs – vismaz es pa logu vēl dažas čupiņas redzu, vai arī, ja dzīvo tuvāk austrumu robežai, tur, vismaz laika ziņās stāsta, ka vēl ir sniegs. Aktivitāte ļoti, ļoti vienkārša, bet – aizraujoša bērnam (un, godīgi sakot, arī vecākiem).

Nepieciešams: sniega čupiņa kādā lielākā traukā ar malām (es izmantoju paplāti, jo bļodām ir augstākas malas un tad grūtāk darboties), vairāki trauciņi ar ūdeni dažādās krāsās (iekrāsoju ar pārtikas krāsām), pipete (šobrīd ideāli izmantojam no deguna pilienu pudelītēm, kas pa ziemu iekrājušās..).

Darbošanās: parāda bērnam, kā ūdeni var pilināt virsū sniegam, brīnoties, kā tas iesūcas iekšā. Katrīna uzreiz arī sāka turpat, uz sniega jaukt kopā krāsas. Darbošanos noslēdzām, iedodot viņai dakšiņu, lai jauc ārā sniega kluci un tad atkal laiks brīnumiem – kā sniegs ir iekrāsojies viscaur līdz pat lejai. Pēc tam kārta haotiskajai daļai, jo turpinot ekseprimentus, katrīna sāka sniega gabaliņus ar dakšiņu pārlikt uz ūdens trauciņiem, testējot, cik daudz var ielikt un kad ūdens sāk līt pāri malām. Aktivitāte ar birku “viss slapjš” 🙂

Cālīši un cukura/ledus standziņas

calisiNenovēršami tuvojas Lieldienas, par ko liecina pirmie plaukti, kad ieiet lielveikalā – viss ir zaļš un dzeltens. Un pavasarī no tām krāsām nav iespējams atturēties, tāpēc BEIDZOT es izdomāju iemeslu, kāpēc nopirkt tos mazos, pūkainos cālīšus (nē, nopietni, kādam mērķim viņus teorētiski tirgo?) – lai Katrīnai izveidotu tematisku aktivitāti.

Nepieciešams: mazi dekoratīvie cālīši, divi groziņi/trauciņi, standziņas/lielā pincete (esmu piesavinājusies no laukiem kaut kādu virtuves priekšmetu, kurš šķita tik noderīgs Kates aktivitātēm, ka nevarēju atstāt – laikam kaut kādas ledus vai cukura standziņas – interesantākais, ka, saspiežot kopā, tās veido tādu kā nelielu telpu, kur cālīši var paslēpties).

Darbošanās: parāda bērnam, kā ar standziņām pārcelt cālīšus no viena groziņa uz otru; tā kā Katrīnai šobrīd ļoti patīk skaitīt, tad iesaistām arī cālīšu skaitīšanu. Tam tie ir noderīgi objekti, jo, kā mums stāstīja kursos, lai aptvertu daudzumu, pareizāk esot bērnu mācīt skaitīt, liekot saskaitīt pilnīgi identiskus objektus.

Zīmodziņi un trafareti
20160212_213349Šī nav aktivitāte kā tāda, bet padalīšos ar divām idejām, ko piedāvāt, ja parasta zīmēšana bērnam ir apnikusi. Katei ļoti patīk nodarboties ar dažādām mākslinieciskām aktivitātēm – līmēt, zīmēt, krāsot un veidot savus mākslas darbus, tādēļ man ir divi plaukti, pilni ar dažādiem materiāliem. Vieni no favorītiem viņai ir – trafareti! Zinu, ka bērnu veikalos tādi ir pieejami ar dzīvnieku siluetiem un tml., bet, man šķiet, ka labāk sākt ar vienkāršām figūrām, ko bērns var viegli izvilkt, lai viņam nebesītu, ka nesanāk. Mums ir divi – aplīši un dažādas figūras. Katrīnai šobrīd visvairāk patīk ar trafaretu uzzīmēt visas figūras, kas uz tā ir un tad – “izkrāsot”, kas izpaužas ļoti līdzīgi, kā metāla ieliktņu štrihošana.zimodzini

Otra mīļa lieta – zīmodziņi. Šie, ar taureņiem un sirsniņām, ilgi nostāvēja īsti neizmantoti, jo neveiksmīgi zīmogu spilventiņi nāca līdzi – pārāk blāvi (pie vainas gan arī tas, ka Kate nespiež viņus pārāk stipri) un tāpēc spiešanas prieks bija ātri pagājis. Bet tad piepirku klāt atsevišķi šos tintes spilventiņus dažādās, košās krāsās un nu zīmogu spiešana mūsu mājās ir aizgājusi uz “urrā!”. Tā kā visas iespējas plaši izpausties ne tikai ar zīmuļiem un lapām, bet visdažādākajiem materiāliem.

Tamborēta cepurīte ziemas salam, kurš beidzot tuvojoties! :)

Viens no maniem mīļākajiem blogiem, kur smelties iedvesmu, ir šīs mammas lieliskais darbs! Jau vairākus projektus esmu veidojusi un viens no veiksmīgākajiem ir ļoti glīta cepurīte bērniņam, kurā Katrīna izskatās tā, ka gribētos viņu cieši, cieši saspiest! Es gan nedaudz pamainīju tamborējuma shēmu, pieaudzējot klāt valdziņus vēl 5. rindā un neskaitīju pamata garuma rindas, bet vadījos pēc Kates galvas izmēra. Un vienā dienā bija gatava cepure, kura, domāju, derēs vēl arī nākamajā ziemā. Ejot ārā, vispirms uzvelku plāno cepurīti, lai būtu droši, ka ausis siltumā un pāri šo bīniju.

IMG_3341

Gribēju iztulkot pamācību, kā uztamborēt skaistu cepurīti bēbim, bet mēģinot to darīt, sapratu, ka esmu ļoti pieradusi pie angliskiem apzīmējumiem un man nav ne jausmas, kā tas ir latviski. Mēģināju atrast nosaukumus latviski, bet apmaldījos 🙂 Tāpēc iztulkoju “pa savam”, ko nu spēju, ko nespēju – mēģināju aprakstīt, kā to dara vai ieliku linku ar aprakstu un bildēm konkrētajam vadziņa/dūriena (? es nezinu pat, kā to pareizi sauc!) veidam.

Pus-dubultais stabiņš

“bpdc” pamācība

“fpdc” pamācība

Lai iesāktu tamborēt cepurīti, vispirms izveido maģisko apli  (es izmantoju šo pamācību).

Pirmā rinda: iztamborē vienu gaisa cilpu, tad 10 pus-dubultie stabiņi aplī, un savieno ar pirmo pus-dubulto stabiņu. Nostiprina maģisko apli, pavelkot aiz atstātā diega.

2. rinda: gaisa cilpa, 2 pus-dubultie stabiņi katrā valdziņā, savieno ar pirmo stabiņu

3.rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie stabiņš nākamajā valdziņā*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

4.rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie valdziņš nākamajos divos valdziņos*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

5. rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie valdziņš nākamajos trīs valdziņos*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

6. rinda: gaisa cilpa, *2 pus-dubultie stabiņi vienā valdziņā, 1 pus-dubultie valdziņš nākamajos četros valdziņos*, atkārto no*līdz* visapkārt. Savieno ar pirmo stabiņu.

7.rinda: gaisa cilpa, 1 pus-dubultie stabiņš katrā valdziņā, visapkārt, savieno ar pirmo stabiņu.

Pēc tam es neskaitīju rindas, bet tamborēju tālāk pēc 7.rindas pamācības, kamēr cepurīte sniedzās aptuveni austiņai līdz pusei.

Tad seko cepurītes “odziņa” – rievotā maliņa. Principā, to izrādās izdarīt ir pavisam vienkārši. Vispirms, apskaties pamācību ar bildēm, kā to izdarīt, un tad attiecīgi var ķerties pie tamborēšanas.

Pirmā maliņas rinda: divas gaisa cilpiņas, *bpdc, fpdc* un atkārto no * līdz * visapkārt. Savieno. Tādā pat veidā notamborē vēl trīs rindas.

Pēdējā rindā – gaisa cilpiņa un vienkāršais stabiņš visapkārt. Un skaistā cepurīte gatava!

Vēl izveido bumbuli, ko piestiprināt augšpusē. Kā to izdarīt, droši vien visi no bērnības atceras 🙂 Vismaz es veidoju ar diviem kartona apļiem, bet meitene, no kuras bloga pamācības tamborēju cepurīti, piedāvā vēl vienu veidu, ko ļoti labi var saprast arī pēc bildēm.

IMG_3391

Lai izdodas! Un vēl var paspēt līdz pirmajam salam notamborēt cepuri gan sev, gan bēbītim 🙂

Paildzināt dzīvi bēbīša apģērbam

No brīža, kad beidzot Kate apģērbā nenoslīkst, līdz tajā var knapi iespīlēties, paiet labi, ja divi mēneši!
No brīža, kad beidzot Kate apģērbā nenoslīkst, līdz tajā var knapi iespīlēties, paiet labi, ja divi mēneši!

Visiem, kas saskārušies ar bēbīšiem, pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka viņi aug neticamā ātrumā. Man ir aizdomas, ka, ja cītīgi skatītos, varētu redzēt KĀ viņi aug… Otra lieta, par ko daudz nav jāšaubās ir – bēbīša drēbītes, lai gan patērē reizes piecas mazāk auduma, kā pieaugušo drēbītēm, maksā aptuveni tikpat. Jā, tieši tā – ātrāk vai vēlāk tu nonāc pie izvēles – kleita sev vai bēbītim! Tāpēc es nupat esmu aizrāvusies ar variantiem, kā pārtaisīt drēbes, lai to mūžu pagarinātu.

Vēl viens iemesls, kādēļ dažreiz ir tik žēl, ka atkal kāds apģērba gabals paliek par mazu, jo ir pagājušas tās divas sekundes, kamēr tas bēbim derējis ideāli – tas, ka drēbīte ir kļuvusi ļoti mīļa, patīk, dāvinājis mīļš cilvēks. Vai visi šie trīs iemesli – kā vienam Katrīnas bodijam, ko viņai uzdāvināja mana māsa, kad brauca pirmajās raudzībās! Sagaidījām vasaras otru pusi, kad bodijs sāka derēt, aukstākā rudenī pāris reizes paguvām uzvilkt virs garroku krekliņa, bet nu sapratu, ka apakšā vairs ciet nevar aizvērt. Bet par to škrobe, jo bodijs nes tādu viedu patiesību par mūsu ģimeni 🙂

Tad nu brīvdienās, kamēr Jānis bija izgājis ar Kati pastaigāties, es krāmējos pa savu šūšanas kalnu un izdomāju – varbūt jāpamēģina no šī bodija uztaisīt kleitu. Domāts, darīts – sameklēju baltu vasaras krekliņu, kuram uz pleciem bija kaut kādi caurumi, tāpēc tas nolikts gaidīt otro dzīvi – būs svārku daļa. Pārējais viss tik vienkārši, kā divi griezieni ar šķērēm un divas vīles ar šujmašīnu. Griezieni – nogriežot bodijam apakšdaļu, atstājot tik daudz, cik plāno būt kleitas augšdaļa, un nogriežot no krekliņa apakšdaļu tik garu, cik gara būs kleitas svārku daļa. Es atstāju krekliņa platumā, lai nav jāšuj sānu vīles. Tad nu jau kleitas svārku daļai (atgriezumam no krekliņa) augšpusē uztaisa savilkumu. Nezinu, kā to metodi sauc latviski (angliski ir basting) – respektīvi, šujmašīnai uzliek vismazāko diega nostiepumu, garāko dūriena garumu un ar parasto dūrienu sašuj, atstājot diegu galus. Aiz tiem velkot, pēc tam vīle smuki sakrokojas. Ar šo tad arī svārku daļu uztaisa atbilstoša platuma, kā augšiņu.

Pēc diviem griezieniem un divām vīlēm
Pēc diviem griezieniem un divām vīlēm

Tad saliek abus apģērba gabalus kopā un sašuj ar zig-zag’u, izvērš uz labo pusi, uzvelk

bēbītim un priecājas! 🙂 Tieši tik vienkārši. Būtu vairāk attēlu, būtu vēl vienkāršāk, bet tā aizrāvos, ka neko nenofotografēju. Bet domāju, ka izlasot aprakstu, paņemot materiālus un sākot griezt – rokas pašas sapratīs, kas jādara.

Tā Katrīna tika pie jaunas kleitas. Un, kas par to, ka diezgan plāna un visticamākais tikai pāris reizes mājās uzvilksim – tas tāpat ir vairāk, kā vairs nevienu, jo neder!

Pārāk īsais bodijs pārtapis par kleitu "ar rezervīti", kas derēs tik ilgi, kamēr rokas nepaliks pa šauru ;)
Pārāk īsais bodijs pārtapis par kleitu “ar rezervīti”, kas derēs tik ilgi, kamēr rokas nepaliks pa šauru 😉
Un tāpat ērti var turpināt apbrīnot savas kājas...
Un tāpat ērti var turpināt apbrīnot savas kājas…

Nedēļas moments 06

Jāatzīst, ka pagājušā nedēļa bija tik notikumiem pilna, ka grūti izvēlēties, kurš varētu būt nedēļas momentu moments.. Apbrīnojamā kārtā Kate sāka gulēt divu stundu pusdienlaiku gultā, kas man nozīmēja tik daudz brīva laika, kā pirmajā mēnesī ar viņu, kad vispār šķita, ka bēbis tikai ēd un guļ, un viņa audzināšana ir kā pastaiga pa saulainu pļavu. Bišķiņ vēlāk izrādījās, ka tā nav gan, toties pēc pagājušās nedēļas atkal nedaudz atļaujos lolot ilūzijas. Nu tik forši, ka ir tāds mierīgs un priecīgs bērniņš!

Tad vēl viena pozitīva lieta – pēc Kates ikmēneša tehniskās apskates noskaidrojām, ka viņa atkal ir pieņēmusies pietiekami svarā. Līdz ar to, par laimi, varu turpināt iet ar līkumu gar Milupas un Aptamil plauktiem 🙂 Ar nelielu pabakstīšanu pagājušajā nedēļā Kate arī pirmo reizi apvēlās uz vēdera, kas, protams, manī izsauca sajūsmas spiedzienus. Daktere teica, ka tuvāko nedēļu laikā sākšot rotēt apkārt. Turklāt tagad arī pienācis laiks masāžām, kas vēl vairāk to veicināšot. Vēl arī nupat ir iemanījusies griezt saulītes uz sava paklājiņa, lai labāk tiktu pie kārotajām mantām. Līdz ar to, dienas nepavisam vairs nav garlaicīgas. Un tad vēl lieliskās brīvdienas, par kurām jau rakstīju abos iepriekšējos ierakstos. Nu viena koša, priecīga un jaunumu pilna nedēļa!

Bet, to visu pagājušajā nedēļā konkrēti pārsteidza tas, ka beidzot, BEIDZOT sadzirdēju īstus, mērķtiecīgus smieklus! Un nu jau arī man ir amats rokā un varu Kati sasmīdināt, lai dzirdētu atkal un atkal. Taisnība vien ir, ka tā esot viena no foršākajām skaņām pasaulē.. Ja pirms tam viņa dažreiz iesmējās vairāk nejauši un pati nesaprata, kas par lietu, tad tagad mājās dažbrīd notiek īsti smiešanās maratoni :). Tas papildina teicienu – ka laimīgai mammai būs laimīgs bērniņš, ar to, ka laimīgam bērniņam noteikti būs laimīga mamma!

Image
Rīta jautrība!