Pēdējās pāris nedēļas cītīgi nodarbojos ar tamborēšanu brīvajos brīžos – ar lielu mērķi, uztaisīt gaismu bumbiņu virteni. Un, pretēji Jāņa likmēm, ka ātrākais pagūšu to izdarīt līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem, vakar beidzot pieliku šim darbiņam punktu. Padalīšos, kā to var izdarīt, jo aktīvākam tamborētājam noteikti vēl laika pietiktu pat līdz Ziemassvētkiem, turklāt, izvēloties īstās krāsas, var arī ar šādām bumbiņām uzfrišināt lampiņas pēc svētkiem, lai tās nenogrūstu tālākajā plauktā, bet izmantotu kaut vai visu cauru gadu! Tā kā mans ātrums bija maksimums divas bumbiņas dienā, jo vēl jau ir citi nieki, ko darīt, kad beidzot Katrīna aiziet gulēt (hellooo, CandyCrash…:D ), tad laiciņš pagāja.
Principā darbam ir trīs posmi – uztamborēt, “iestīvināt” un pielikt lampiņu virtenei. Katram savi knifiņi. Runājot par tamborēšanu, ieteiktu uzreiz pirkt visus diegus kopā, jo man sanāca, ka katras krāsas diegam nedaudz atšķiras pavediena biezums, līdz ar to – arī bumbu izmērs. Tamborēju ar 1,25 izmēra tamboradatu, bet tas droši vien jāskatās pēc izvēlētā diega. Rupjāks pat izskatās labāk, bet tam prasās nedaudz lielāku adatu.
Tehniski tamborēšana šāda (es pirmo reizi rakstu, kā to darīt :), cerams aptuveni varēs saprast) : vispirms notamborē pīnīti no
četriem valdziņiem, satamborē kopā. Tam vidū iztamborē pirmo rindu – 12 dubultos stabiņus, nākamā rindā starp katriem stabiņiem iztamborē divus dubultos stabiņus. Tad 3-7 rindā starp katriem stabiņiem iztamborē vienu dubulto stabiņu un uzmet vienu valdziņu, 8 rindā iztamborē tikai dubultos stabiņus, bez valdziņa pa vidu, 9 rindā – satamborē pa diviem stabiņiem kopā (paliek 12). Nobeidz tamborējumu. Un tā vienu bumbu pēc otras, vienu pēc otras, atkarībā cik daudz vēlas.
Kad ir pagājis laik- un darbietilpīgākais, pienācis laiks iestīvināt, lai bumbas izskatās pēc bumbām.. Izlasīju daudz dažādu pamācību internetā un paliku pie iestīvināšanas ar kartupeļu cieti. Attiecīgi, uzsilda 250 ml ūdens, tad tajā iemaisa 4 ēdamkarotes kartupeļu cietes un maisa, kamēr izšķīst. Masa iznāk tāda zili-balta un diezgan bieza. Kad tā ir pietiekami atdzisusi, lai varētu ar rokām aiztikt, ķeras pie ķēpīgākā darba. Katru bumbu ņem, iemērc tajā masā, kārtīgi “iemasējot” ar rokām, pēc tam bumbā ieliek mazo baloniņu, ko uzpūš (un šajā procesā nevar izvairīties no lūpu saskares ar to kartupeļu cietes klīsteri..vēēēe..) un aizsien. Lai ietu raitāk un nebūtu tik bieži jāmazgā rokas, es vispirms izmērcēju kādas 7-8 bumbas, tad tajās iepūtu balonus. Nepieciešami mazie baloniņi, kas domāti pildīšanai ar ūdeni, jo tie neveido bumbiera formu, kā lielie, ja nav kārtīgi piepūsti. Es tādus atradu Tiger veikalā. Kad bumbas sagatavotas, visu liek žāvēties – man uz radiatoriem izžuva principā vienas diennakts laikā. Pirms tam, pēc nakts tāpat istabā gan vēl bija pilnīgi slapji.
Tad, kad tamborējums ir izžuvis un pabakstot balonu var redzēt, ka tas tāpat notur apaļo formu, laiks izņemt balonus. Es tos vienkārši pārdūru ar šķērītēm un viņi paši, izlaižot gaisu, atdalījās no tamborējuma. Elementāri!
Kad bumbas skaisti sagatavotas, ņemam gaismiņu virteni, izdomājam kompozīciju un sākam siet klāt. Tas ir diezgan ķēpīgi, jo grūti uzsiet tā, lai smuki turētos – es biju domājusi, ka būs vieglāk. Principā, virtene iznāk īpaši nepārvietojama, jo kad uzlikām uz skapja, tad vēl daļa bumbiņas atkal bija jāpiekārto, jo nokritušas no savas vietas. No otras puses, pārliekot citur, var jau veltīt piecas minūtes un sakārtot atkal, lai viss smuki.
Un, ja slinkums tamborēt tik daudz, vai ņemties ar siešanu pie spuldzītēm, bumbiņas var izmantot citiem dekoriem. Es domāju nākamgad tādas satamborēt no spīdīgākiem diegiem, un izmantot kā eglītes dekorus. Vai piesiet dāvaniņām, un saņēmējs var izgreznot savu eglīti. Iespēju ļoti daudz, un jāprot tik vien, kā paši tamborēšanas pamati.
Runā Māra 