Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 05/12

Image
Instalācija – Cālis zem sloga

Beidzot pienācis laiks manai Mūsmāju maija receptes atskaitei. Vispirms jau – jāatvainojas, ka tā šomēnes tik vēlu, bet jāsaka, ka mans lielais maija plāns – Kāzas, aizņēma neticami daudz laika, un šobrīd visa uzmanība veltīta nākamajam plānam – Maģistra darbam. Atzīstos, ka Cālis Tabakā tapa vēl man esot neprecētai, ceturdienā pirms kāzām. Tad biju plānojusi arī aprakstu, bet pēdējās trīs naktis, gatavojoties kāzām, jau tā gulēju pa trim stundām, tad nu atliku to uz pirmo savu precētās sievas ierakstu blogā!

Pirmā daļa

Recepte izskatījās gana vienkārša, neskaitot faktu, ka jāatrod vesels cālis (un nevis vista!), pēc receptes – aptuveni 600g. Šeit ir mans pirmais jautājums – cik gan maziņš ir 600g smags (viegls) cālis, ja mēs izvēlējāmies pašu mazāko, un tas bija 1,2kg smags?🙂 Meklējot vēl vieglāku, paliktu bail, ka neiegrābjamies baložos. Šoreiz bijām švītiņi un laika trūkuma dēļ nedevāmies uz Centrāltirgu, bet Matīsa tirgu, kur arī veiksmīgi tikām gan pie nepieciešamās kinzas, gan arī paša cāļa. Visu cieņu Jānim, jo devāmies uz tirgu no centra, kur bijām iepriekš nopirkuši 100x150cm lielu, biezu kartonu kāzu dekorāciju vajadzībām un tad ar tādu lielo loksni viņam izdevās izložņāt pa visām tirgus ejām.

Neliela atkāpe – tas viss notika trešdienā, jo pārmaiņas pēc, recepti bijām izlasījuši laicīgi, un cālim vismaz 12 stundas ledusskapī ir jāmarinējas. Tādēļ arī pirmā daļa par šo procesu. Pārnākot mājās, pēc kāda laiciņa atcerējos, ka cālis vēl aizvien stāv manā somā un kaut kas jādara lietas labā. Nolēmu, ka pieturēšos šoreiz pie receptes burtiski un vispirms apsvilināju cāli, izliekoties, ka viņam vēl ir mazās spalviņas, kuras vajadzētu dabūt nost. Tā kā nesen biju bijusi solārijā, man radās nepatīkamas asociācijas un diezgan ātri beidzu šo procesu. Mana mīļākā vieta maija receptē ir teikums “izklāj to (cāli) uz gaļas dēlīša kā grāmatu” – tik iztēli rosinošs, ka pavadīju kādas minūtes fotografējot smieklīgas (manuprāt) bildes ar aizvērtu cāli/atvērtu cāli, cālis sauļojas džakūzī (t.i. bļodiņā) u.c. Tās nepublicēšu, jo pieļauju, ka tas šķita smieklīgi tikai man un tikai tajā brīdī🙂

Image
Cālis pēc solārija

Nezinu, vai darīju pareizi, bet tā kā receptē bija norādīts, ka cālis jāapziež ar visām garšvielām, es tās (sagriezta kinza, sāls, pipari, čili pulveris) vispirms samaisīju kopā un tad ar tādu maisījumu arī ieziedu. Šķiet, ka tā ir visērtāk, turklāt arī tad esmu droša, ka garšvielas ir vienmērīgi izlīdzinājušās. Ietinu cāli teorētiski pārtikas plēvē (praktiski – maisiņā, jo, protams, tieši dienu iepriekš beidzās pārtikas plēve) un liku vien marinēties ledusskapī.

Otrā daļa

Otrajā dienā tikai priecājos par ideju, ka jāgatavo šī recepte, jo vairs nebija nepieciešama praktiski nekāda piepūle. Ņemot vērā, ka laika tajās dienās bija ļoti maz, tad garšīgas pusdienas, kas gatavas 30 minūšu laikā, likās īsta svētlaime. Uzlikām fonā vārīties rīsus (jau iepriekš receptēs esmu minējusi, ka esam no tiem cilvēkiem, kam nepieciešamas piedevas), sasildījām pannu, un ķērāmies pie interesantākās daļas – ar nelielām pūlēm 1,2 kg smago cāli iespiedām pannā un uzlikām par slogu 3 l burku ar ūdeni, jo atbilstoša katliņa diemžēl nebija. Tikai vēlāk mums ienāca prātā, ka burka teorētiski no karstuma varēja arī saplīst, bet par laimi – tas nenotika. Cepām cāli norādīto 15 min vietā 20 min no katras puses, ņemot vērā, ka tas bija krietni lielāks par receptē norādīto. Tikmēr vēl pagatavojām zaļos salātiņus – tomāti, salāti-salāti, gurķi un Kalamansī etiķi (nav ne jausmas, kas tas ir, saņēmām dāvanā Ziemassvētkos, ar salātiem garšo labi).

Jāsaka, ka rezultāts bija krietni labāks, nekā domāju. Man gan vistas gaļa ļoti garšo, bet neticēju, ka vienkāršo cepot to uz pannas, tā nepaliks sausa, kā parasti man notiek. Varbūt ir zināms kāpēc? Cālis iznāca sulīgs, ar ļoti patīkami piegaršu. Nezinu gan vai tas varētu būt tabakas aromāts, bet kaut kas viegli dūmakains bija gan.

Image
Cālis. Bija.

Tajā dienā man palīgos siet, griezt un tīt dažādus sīkumus kāzām bija draudzene (Sveiciens Zanei!), kas tādēļ brīvprātīgi piespiedu kārtā ar kļuva par vērtētāju. Un arī viņas atsauksmes bija tikai tās labākās, izceļot, ka vista (bāc, tas ir cālis, nevis vista!), ir bijusi ļoti, ļoti garšīga!

Gala vārds:

Recepte vieglāka, nekā izklausās pēc nosaukuma, galvenais – pirms tam sagatavoties. Nezinu, vai ziemā tik viegli dabūt kinzu, bet šobrīd tā ir pieejama katrā vietā, kur tirgo zaļumus, tāpēc izejvielas iegadāties ir ļoti viegli. Cālis arī izrādās nav dārgs (mēs pirms tam spriedām, ka, ja būs dārgāks par kādiem 5 Ls kilogramā, tad gan nepirksim tos 600 g, izrādījās, ka cālis maksā 1,75 Ls/kg🙂 ). Nepieciešams nedaudz advancētāks virtuves aprīkojums, nekā iepriekšējās receptēs, bet visu var radoši atrisināt. Ja nāk viesi, un esi par to informēts vismaz dienu iepriekš – ļoti labs ēdiens, lai pārsteigtu ar savu pavārmākslu, jo neviens jau nezinās, cik tas ir vienkārši, bet uz galda izskatās eleganti!

Pēdējais jautājums – bet kāpēc cālis TABAKĀ?

2 thoughts on “Mūsmāju recepšu kalendārs realitātē: 05/12

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s