Taureņa definīcijas materiāls lejupielādei

Pirms apmēram gada Montessori kursos taisīju mājasdarbu – materiālus lielajam “Definīcijas” demonstrējumam. Pagājušajā nedēļā izvilku, apskatīties, un izrādās – mums tieši šobrīd ļoti aktuāli un nodomāju, varbūt noderēs vēl kādam. Definīciju sagatavoju šobrīd diezgan aktuālam objektam – taurenim. Kad vēl, ja ne pavasarī, par tiem kārtīgi izrunāties. Mēģināšu raksta beigās pievienot lejupielādējamus dokumentus, cerams, sanāks. Ja vēlas, var lietot visu, bet iespējams arī izdrukāt tikai attēlus un mācīties taureņa sastāvdaļas kā tādas, neieslīgstot tālāk definīcijā. Bet, par visu pēc kārtas.

Taureņa definīcijas materiāls sastāv no:

  • diviem kartīšu komplektiem, kur iezīmētas dažādas daļas, no kā sastāv taurenis un kur viens komplekts ir ar daļas nosaukumu, viens ir bez tā un daļas nosaukums uz atsevišķas sloksnītes. Var strādāt tikai ar šo, sākotnēji skatoties tikai kartītes bez uzrakstiem, bērns nosauc, kas tur attēlots, nezināmos jēdzienus apgūstot ar trīspakāpju lekciju (tas ir…; parādi, kur ir…; kā sauc šo…). Pēc tam ņem kartītes ar jēdzieniem, lasa vārdus uz tām un liek pie atbilstoša attēla, Tad blakus novieto kartītes, kurām jau ir uzrakstīti jēdzieni – kontrolkartītes.
  • grāmatiņas, kur katrā atvērumā kreisajā pusē ir tāds pats katra jēdziena attēls, kā definīciju kartītēm, bet labajā pusē – definīcija katram jēdzienam. Šo bērns var šķirstīt, lasīt, aplūkot attēlus.
  • vēl komplektā ietilpst trīs aploksnes, kurās ir tikai definīcijas (tās pašas, kas izmantotas grāmatā) – vienā no aploksnēm ir vienkārši kartītes ar definīcijām un tās bērns salīdzina ar grāmatiņu; otrā – ir kartītes, kur jēdziena vietā ir tukša vieta un ir mazas lapiņas ar jēdzienu – bērnam jālasa definīcija un jāpiemeklē īstais jēdziens, trešā – definīciju lapiņas ir horizontāli pārgrieztas uz pusēm un jāmeklē definīcijas sākumam atbilstošs nobeigums.

20170424_100053Šis ir materiāls, kas paredzēts krietni lielākiem bērniem, nekā Katrīnā – no apmēram 5,5 gadiem, jo paredzēts lasītprasmju attīstīšanai, lasīšanai ar izpratni, lasītā teksta uztverei. Savukārt mazāki bērni var darboties tikai ar kartīšu komplektiem, kur iepazīstas ar taureņa sastāvdaļām un jēdzieniem, kā arī skatīties un ar mammu izrunāt grāmatiņu. Bet pievienošu visus materiālus, varbūt noder arī jēdzienu definīcijas.

Kartīšu komplekti man ir noformatēti tā, ka iesaku drukāt “divus uz vienas lapas”, citādi tās būs pārāk lielas. Veidojot materiālu, esmu to saglabājusi tikai pdf formātā, tāpēc to uzlabot nevarēju. Kad kartiņas izdrukātas, tās uzlīmē uz sarkana papīra (vai nokrāso sarkanas malas), tā ievērojot Montessori krāsu marķējumu, kur sarkanā krāsa norāda, ka materiāls ir par faunu (fauna – sarkans, flora – zaļš, kosmoss, daba – zils, ar cilvēku saistītas lietas – dzeltens).

Ak jā, un vēl – ideāli, ja ir arī atbilstošs objekts, ko pievienot šim materiālam, manā gadījumā – taureņa figūriņa. Tikai jāpievērš uzmanība, lai tai tiešām ir viss, kas aprakstīts jēdzienos. Piemēram, es ilgi meklēju taureņa figūriņu, kurai var redzēt arī acis!

Taurenis – definīcijas grāmatiņa

Taurenis – definīcijas kartītes

Taureņa definīcijas – 1. un 3. aploksnei

Taureņa definīcijas bez jēdziena – 2.aploksnei

Sarkani jēdzieni ar definīcijām – 2.aploksnei

 

Advertisements

DIY Montessori Sajūtu materiāls – smaržu trauciņi

Sasmaržot vienādos! Smaržu trauciņi ir viens no klasiskajiem Montessori sajūtu bloka demonstrējumiem. Šī demonstrējuma tiešais mērķis ir attīstīt ožu, pievērst uzmanību smaržām, netieši tas palīdz atpazīt, izvērtēt un orientēties smaržās. Gribēju jau sen šo demonstrējumu izveidot, bet visu laiku, protams, nevarēju atrast piemērotus trauciņus. Principā grūti kaut ko atrast, īsti nemeklējot, bet nu nekas, sagaidīju, kad paši ielēca acīs 😀 Bet, kad nejauši AliExpress ieraudzīju šīs pudelītes, man bija skaidrs, ka beidzot taps smaržu trauciņi. Var meklēt pēc kādiem šādiem meklētājvārdiem: “Wish bottles tiny cork glass bottles”

20170422_141823

Lai uztaisītu materiālu, pamatā nepieciešamas 10 nelielas pudelītes un pieci produkti ar izteiktu smaržu. Es izmantoju – piparus, zaļo tēju (nedaudz uzlēju eļļu, lai ‘atdzīvinātu’ smaržu), rozmarīna lapiņas, citrona sulu un kanēli. Katru no produktiem ieber divās pudelītēs. Pēc tam ir divas iespējas – vai nu pudelīti aplīmēt (es uzlīmēju vienu kārtu krāsotāju līmlenti, var jau būt fancy-pancy un kādu smuko, krāsaino līmlenti izmantot, bet man tādas gluži vienkārši nebija mājās), vai dot uzdevumu ar aizsietām acīm (tā kā man uz šo aktivitāti jau nepacietīgi gaidīja divi bērni, Katrīna un brālēns, tad aizsietas acis nebija opcija). Uz pudelīšu apakšas pa pāriem uzlīmēju vienādā krāsā nokrāsotu to pašu līmlentes gabaliņu – tas nepieciešams, lai bērns pats var veikt kļūdu kontroli, salīdzinot, vai saliktajiem pārīšiem apakšā sakrīt krāsas.

20170422_140546

Kad tas izdarīts, ķeras pie darbošanās – sakārto divās rindās pudelītes pa vienai no katra pārīša (perfekti nostrādātam materiālam katru piecu pudelīšu komplektu vajadzēt aplīmēt ar atšķirīgu līmlenti, lai bērns pats arī viegli pēc tam varētu tos atkal sadalīt un nolikt darbiņu malā jau gatavu atkal lietošanai. Es noslinkoju, ticiet vai nē!), svarīgi bērnam parādīt, kā atvērt, pasmaržot, aizvērt trauciņu, lai pēc tam viņš var darboties individuāli. Tad bērns meklē vienādos trauciņus, no vienas kastītes paņem pudelīti un tad no otras piemeklē atbilstošo, neatbilstošās liekot pa labi, pa kreisi liekot atrasto pāri. Pēc tam nederīgos trauciņus atkal saliekot atpakaļ un turpina, meklējot nākamo pāri. Kad visi pāri ir atrast, tad bērns pats var salīdzināt, vai atrasti īstie – vispirms pasmaržojot, pēc tam salīdzinot kontrolpunktus uz pudelīšu apakšas – vai sakrīt krāsas.

20170422_140448

Protams, saturu trauciņos var mainīt, izvēloties produktus, smaržas, kas pašam ir mājās, var strādāt ar aizsietām acīm, tūliņ būs pavasara ziedi – smaržot tos un meklēt pārus, pārrunāt smaržas – nepatīkamas, patīkamas, stipras, maigas, vielu nosaukumus, ļoti plašas iespējas papildināt vārdu krājumus mazākiem bērniem.

Lai skaisti smaržo!

DIY rotaļlietas mazuļiem

Bieži vien ar dažādiem niekiem, ko esmu uztaisījusi, paveikusi, nemaz nepadalos, jo pašai šķiet – tas jau nav nekas tāāāds. Tāpat bija ar šiem grabulīšiem-rotaļlietām, ko pagatavoju Billei, lai ir ko iekārt tā saucamajā baby gym’ā. Liekas, galīgi vienkārši un pašsaprotami, bet, tā kā esmu dzirdējusi par tiem komplimentus un redzējusi, kā patīk citiem mazuļiem, tad padalīšos nelielai iedvesmai. Bille par tiem bija un ir aizvien sajūsmā, pagatavošana elementāra un prasa tikai aizdoties uz kādu rokdarbu veikalu (bet, iespējams, liela daļa materiālu jau ir mājās). Pēc tam burtiski pāris minūtes un rotaļlieta gatava. Turklāt šis no maniem DIY projektiem, kas izdevās pat labāk, nekā biju domājusi – jo šādi nieciņi izrādījās ļoti mobili un ērti, var uzkarināt uz autokrēsliņa, gultiņas redelēm, galu galā, kaut sev kaklā, lai bēbītis ēdot var kaut kur pieķerties. Manu variantu jau var redzēt bildē, pēc kuras droši vien skaidrs, kā var tos pagatavot, turklāt, katrs var izpausties radoši un kaut ko pamainīt. Vienīgā lieta, ko es vienmēr izdaru – ļoti cītīgi pēc rotaļlietas pagatavošanas mēģinu to saplēst – kārtīgi izstaipīt, pārbaudīt visus mezglus, materiāla izturību, jo labāk saplēst pašam, nevis, ka kaut kas izjūk jau zīdainim rokās!

Lai pagatavotu tādu komplektu, kāds ir bildē, būs nepieciešams:

divi aizkaru riņķi no neapstrādāta koka (ģeniāla ideja graužamriņķiem, kad man veikalā to ieteca, biju pārsteigta, ka pati nebiju ātrāk to iedomājusies)

piecas koka pērlītes ~2-3 cm diametrā

viena liela koka pērle (man ir ~4cm diametrā)

viens mazs un viens liels zvaniņš (tikai skaņu un izskata atšķirībai, abi var būt arī mierīgi mazie zvaniņi)

4-5 dažādu krāsu, platumu, faktūras lentītes, katra aptuveni 30 cm

3 metri ādas sloksnītes vai virvītes, kas labāk pašam tīk

~ 30 cm stingra, nesaraujama auduma strēmele, apmēram 1 cm platumā

1. Sāksim ar vienkāršāko, iedvesmai – pērlīšu rinda graušanai. Iever auduma strēmeli lielā lāpamajā adatā, vienā gala uzsien kārtīgu, lielu mezglu, tad uzver vienu no mazākajām pērlēm, uzsien mezglu pēc tās, uzver nākamo pērli, atkal mezglu un tā, kamēr visas piecas uzvērtas. Galā atkal uzsien lielu, stingru mezglu. Kārtīgi, ar spēku pastiepj aiz abiem galiem, lai pārliecinātos, ka galējās pērles nevar pārvilkt pāri mezgliem (ja aizdomīgi, met vēl un vēl mezglus, kamēr ir gana liels auduma bumbulis), kā arī – audumu nevar pārplēst. Bēbītis būs nežēlīgs – vismaz manējām šis ir ļoti, ļoti paticis attiecīgos vecumos, vienmēr nožļambāts slapjš.

20170330_125712

2. Nogriež ~1 m no ādas sloksnītes, pārloka uz pusēm un ar cilpu uzsien koka riņķītim, brīvos galus sasien kopā ar plakano mezglu (noskatījos no slinga siešanas – šis mezgls nevar atslīdēt vaļā, ja tiek raustīta lentīte, gluži otrādi, sienas vēl ciešāk). Ap koka riņķi rūpīgi un cieši sasien krāsainas lentītes. Šī mantiņa ļoti noder, lai attīstītu bēbītī “grābšanas” maņas – kad cenšas to sasniegt un satvert. Protams, kā visi zinām, lentītes (šiltītes) ir bēbīšu mīļākā žļambāšanas lieta, tāpēc tās bonusā.

20170330_125623

3. Sākumā sagatavo lentīti ar koka riņķi tāpat, kā iepriekšējā aprakstā. Tikai lentīšu vietā tāpat, ar plakano mezglu, piesien zvaniņu. Jap, tieši tik vienkārši!

20170330_125605

4. Ņem ~1m garu ādas sloksnīti vai virvīti, izver vienu galu cauri lielā zvana āķītim, nolīdzina sloksnīti uz pusēm, vienādā garumā, uzmet mezglu pie zvana un uz abiem sloksnītes galiem uzver lielo koka pērli. Uzmet lielu mezglu pie koka pērles, lai tā nešļūkātu uz augšu (drošībai – ja nu tomēr galā mezgls atsienas, lai pērle nevar novērties nost) un sloksnīti galā sasien kopā ar plakano mezglu. Tā kā Billei ļoti, ļoti patīk bāzt mutē tieši to zvanu, kas man nešķiet pārāk simpātiska doma smaganām un potenciāli arī zobiem, tad vienu šādu izveidoju ar aptamborētu zvaniņu (aptamborēju kā jau cilvēks, kas 3 gadus nav ņēmis tamboradatu rokās – paņēmu to un diegu un kaut kā uz nojautu aptamborēju 🙂 ). To, kas ir aptamborēta, dodu arī rokās, kas nav – karinu tādā augstumā, lai var aizsniegt ar rokām vai kājām, bet netiek iebāzt mutē. Šis ir ļoti labs grabulītis, lai radītu interesi bakstīt kaut ko ar savām pēdām.

20170330_125544

Nu lūk, tas arī viss. Šīs ir tikai idejas, katrs var pieiet pavisam radoši procesam un radīt savam mazulim visatbilstošāko un interesējošāko salikumu. Tas, ko es iesaku – izmantot neapstrādātus koka materiālus, jo skaidrs, ka mazais bāzīs mutē un darīs to daudz, tad nu liekas lakas nav nepieciešamas. Un vēlreiz – obligāti vispirms pašam pamēģināt rotaļlietu saplēst, ja tas neizdodas – dot mazulim un tāpat, pirms katras došanas, vēlreiz pārbaudīt, vai visi mezgli vietā un viss stingri nostiprināts.

DIY Montessori materiāli matemātikas iesākumam

Pirms pusotra gada, uzsākot Montessori kursus, man šķita, ka matemātikas modulis nebūs man pārāk noderīgs, jo diezin vai tajā vecumā Katrīnai tas pārāk interesēs. Ar šo uzstādījumu kļūdījos, turklāt pat divas reizes. Pirmkārt, Montessori vidē matemātika ir uz katra soļa, ne tikai konkrētajā modulī un bērni ar to saskaras lielākajā daļā materiālu, turklāt, pat ļoti labprāt. Un arī pati matemātikas sadaļa sākas ar gana vienkāršiem un mazam bērnam saprotamiem materiāliem. Mana otrā kļūda – domāt, ka Katrīnai ap trīs gadu vecumu īpaši matemātika neinteresēs. Lielākā kļūda ever 😀 Viņa, izrādās, ir neliels matemātikas frīks, kuram iedot tik kaut ko paskaitīt, saskaitīt! Jau labu laiku mājās izdzīvojam šo posmu un skaitīšanas materiāli ir Katrīnas mīļākie. Jau pagājušajā pavasarī padalījos ar to, kā izveidot Pērļu trepes, ar ko ļoti labprāt mazie bērni, kas tikko mācās skaitīt darbojas, vienlaikus tās palīdz redzēt, kā katru skaitli veido dažāda daudzuma vienāda izmēra lietas (pērles), kā arī, atbilstošās krāsās, kas pēcāk “iet cauri” visai Montessori matemātikai.

Šoreiz par trim, ļoti viegliem, bet mūsu mājās arī ļoti noderīgiem materiāliem, ko paši esam pēdējā pusgada laikā uztaisījuši. Jāsaka, ka Katrīnai jau par tiem interese ir zudusi un neko jaunu vairs iemācīties īpaši nevar, bet tāpat, laiku pa laikam ņem tos un padarbojas, it īpaši, ja sastādu viņai kompāniju. Bet varbūt citam bērniņam, kurš nule kā ir savā skaitīšanas sensitīvā perioda sākumā, noderēs! Visi šie trīs materiāli ir no matemātikas bloka paša sākuma un, lai gan norādītais vecums, kad ar tiem sākt darboties, ir četri gadi, noteikti vajag skatīties, kad paša bērns izrāda interesi, jo Katrīna 3 līdz 3,5 gadu vecumā jau ir izdarbojusies ilgi un daudz, un es teiktu, ka šie materiālu mūsu mājās savu jau ir paveikuši.

SKAITĻU STIEŅI

Desmit, dažāda garuma koka stieņi, kas nokrāsoti 10 cm garos posmos sarkani-zilā krāsā. Stieņu garums no 10cm līdz 100cm, katrs 10 cm garāks par nākamo. Ar tiem bērns var apzināties, ka katru skaitli veido viens veselums, lai gan – sastāv no vairākiem posmiem, augot skaitlim, arī stieņi paliek garāki, ar šiem stieņiem bērns var fiziski “izdzīvot” skaitļus no 1 līdz 10.

20170216_114938.jpg

Lai tos pagatavotu, aizsūtīju vīru uz Depo 🙂 – būs nepieciešamas koka līstes (mums 2,5×2,5 cm), kas kopā veido 5,5 m, tā, lai no tām var sazāģēt 10 stieņus – 10,20,30,…centimetru garumā. Sarkana un zila krāsa, krāsotāju līmlente. Līstes sazāģē nepieciešamajā garumā, ar smilšpapīru noslīpē galus. Jākrāso būs katras krāsas posmi atsevišķi, lai varētu malas norobežot ar līmleenti. Samēra 10 cm garos posmus un nolīmē ar krāsotāja līmlenti tā, lai būtu krāsojams pirmais, trešais, piektais… posms, tie būs sarkanā krāsā. Kad pāris reizes stieņi ir nokrāsoti un nožuvuši, ņem nost līmlenti un līmē no jauna virsū nokrāsotajiem posmiem, lai tagad krāsotu zilās daļas. Mēs katru krāsu krāsojām divas reizes. Kad arī zilie posmi ir nožuvuši – stieņi ir gatavi!

20170216_114946

Ar stieņiem darbojoties, būtiski ņemt vērā, ka liekot tos kopā, pirmais posms vienmēr ir sarkans. Stieņus liek, sākot ar garāko, vienu pie otra. Sākotnēji ar materiālu māca pirmos trīs skaitļus – kad saliek visus stieņus, tad paņem uz leju pēdējos trīs (1-3) un strādā ar tiem, izmantojot trīs pakāpju lekciju (skolotāks izskaita stieņu garumu; lūdz bērnam parādīt un izskaitīt; jautā bērnam, lūdzot nosaukt – kas tas ir?). Stieņus skaita, pamīšus liekot pilnas plaukstas uz katru no posmiem.

SMILŠPAPĪRA CIPARI

Teorētiski – koka dēlīši ar smilšpapīra cipariem no 0 līdz deviņi. Tā kā man vajag tikai lietošanai mājās un tos cilā tikai viens bērns, nevis visa grupiņa, taisīju ļoti vienkāršu DIY variantu.

Nopirku biezu kartonu, ko sagriezu aptuveni 8X10 cm lielos taisnstūros, katru no tiem nokrāsoju ar zaļu akrila krāsu (krāsošanā iesaistīju arī Katrīnu un viņas māsīcu, abas bija sajūsmā, krāsojums maniem cipariem ir diezgan nevienmērīgs 😀 ). Kad tie bija nožuvuši, ar brīvu roku (nekad tā nedariet, ja jums ir tikpat briesmīgs rokraksts kā man, labāk izprintēt šablonus sev tīkamā fontā) uzrakstīju ciparus un pēc tam tos izkrāsoju ar struktūrpastu (nopirku hobija lietu veikalā Spice Home), ko nedaudz atjaucu ar ūdeni, lai būtu šķidrāka un labāk klātos. Kad cipari izžuva, materiāls gatavs! Šo Katrīna ļoti labprāt ņēma kopā ar lielajām pērļu trepēm, skaitot un liekot klāt ciparus.

20170216_115051

Kā jau var noprast, ar šo materiālu bērns iepazīst, ka katram daudzumam ir atbilstošs rakstīts simbols – cipars. Kā arī, ar pirkstiem izvelkot ciparu, bērns jau gatavojas rakstīšanai.

VĀRPSTIŅAS”

Materiāls mūsmājās jau ir ieguvis otro dzīvi un Katrīna tos izmanto par saskaitīšanas kociņiem, bet pamatā ir domāts, lai bērns saprot to, ka katrs skaitlis nozīmē atsevišķu objektu kopumu. Montessori vidē ar šo materiālu arī bērns iepazīstas ar nulli. Materiālu veido 45 vārpstiņas un koka kastītes ar kopā 10 iedaļām, kur katra ir apzīmēta ar noteiktu ciparu no 0 – 9.

Mēs mājās to izveidojām ļoti vienkāršotā versijā – aizsūtīju vīru uz Depo nopirkt apaļas koka līstītes, kuras pēc tam sazāģēja 12 cm garos stienīšos. Tā kā gribējām darboties praktiski uzreiz, tad ciparus uzrakstīju uz kartona un pieliku pie GiGibloks kastītēm, kas lieliski noderēja kā trauciņu, kur likt saskaitītās vārpstiņas.

20170216_115656

Ar materiālu darbojas, vispirms noskaidrojot, vai bērns māk nosaukt visus ciparus. Tad norunā, ka katrā kastītē liks tik vārpstiņas, cik rāda skaitlis uz kastītes. Un, sākot ar viens, katru daudzumu kārtīgi paturot rokās un aptverot, kā sauja paliek aizvien pilnāka, saskaita visas vārpstiņas. Kad tas ir izdarīts, secina, ka vēl ir palicis skaitlis 0, bet vārpstiņu vairs nav un izrunā ar bērnu, ka tā ir nulle, kam neko nevajag, kas neko arī negrib. Katrīnai šis ļoti patika un viņa diezgan ilgi staigāja pa māju un, kaut kur ieraugot nulli, uzreiz teica, ka tā neko negribot :).

 

Neiegāju ļoti detaļās par materiālu izveidošanu, bet, ja kaut kas nav skaidrs – droši rakstiet, centīšos izskaidrot nesaprastās vietas! 🙂